业处分别的详细解释
9. Kammaṭṭhānaparicchedavaṇṇanā
1从这因缘分别之后,我将依次按止与观的次第,说明两种修习的业处:从调伏诸盖的意义上,称为止;从见无常等种种行相的意义上,称为观。这两种修习的业处,既是两种修习之业生起的依处,所以是业处所缘;又是更高层瑜伽修行的近因,所以是业处修行之道。
1.Ito paccayaniddesato paraṃ nīvaraṇānaṃ samanaṭṭhena samathasaṅkhātānaṃ, aniccādivividhākārato dassanaṭṭhena vipassanāsaṅkhātānañca dvinnaṃ bhāvanānaṃ duvidhampi kammaṭṭhānaṃ duvidhabhāvanākammassa pavattiṭṭhānatāya kammaṭṭhānabhūtamārammaṇaṃ uttaruttarayogakammassa padaṭṭhānatāya kammaṭṭhānabhūtaṃ bhāvanāvīthiñca yathākkamaṃ samathavipassanānukkamena pavakkhāmīti yojanā.
止的修行所缘
Samathakammaṭṭhānaṃ
性行的分类解说
Caritabhedavaṇṇanā
3贪本身就是习性、就是本性,所以叫贪行者。嗔行者等等也是这样。所谓行的摄集,是按根本行来归类人;但如果按混合来算,就有六十三种行。正如所说:
3. Rāgo va caritā pakatīti rāgacaritā. Evaṃ dosacaritādayopi. Caritasaṅgahoti mūlacaritavasena puggalasaṅgaho, saṃsaggavasena pana tesaṭṭhi caritā honti. Vuttañhi –
贪等三法组中有七,信等三法组中有七;
一根本、二根本、三根本混合起来,就是七七四十九组。
‘‘Rāgādike tike satta, satta saddhādike tike; Ekadvitikamūlamhi, missato sattasattaka’’nti.
这里,贪行者、嗔行者、痴行者、贪嗔行者、贪痴行者、嗔痴行者、贪嗔痴行者——在贪等三法这样一组里,这是第一个七种。同样,信行者、觉行者、寻行者、信觉行者、信寻行者、觉寻行者、信觉寻行者——在信等三法这样一组里,也是第一个七种。这样,两组三法不混合时,就有十四种行者。可是,把贪等三法和信等三法按一根本、二根本、三根本结合起来时:以贪为根本,就有贪信行者、贪觉行者、贪寻行者、贪信觉行者、贪信寻行者、贪觉寻行者、贪信觉寻行者,这是以贪为根本的一组七种;同样,以嗔为根本,也有“嗔信行者、嗔觉行者、嗔寻行者”等一组七种;以痴为根本,也有“痴信行者”等一组七种。这样,按一根本来说,就有三组七种。按二根本来说,也同样有“贪嗔信行者、贪嗔觉行者、贪嗔寻行者”等三组七种。按三根本来说,则有“贪嗔痴信行者”等一组七种。这样,混合起来按七组七种计算,共有四十九种行者。因此,这四十九种,加上前面的十四种,应当知道总共是六十三种行者。不过,有些人把邪见也算进去,解说成“六十四种”。
Ettha hi rāgacaritā dosacaritā mohacaritā rāgadosacaritā rāgamohacaritā dosamohacaritā rāgadosamohacaritāti evaṃ rāgādike tike sattakamekaṃ. Tathā saddhācaritā buddhicaritā vitakkacaritā saddhābuddhicaritā saddhābuddhivitakkacaritā buddhivitakkacaritā saddhābuddhivitakkacaritāti saddhādikepi tike ekanti evaṃ dve tike amissetvā cuddasa caritā honti. Rāgāditike pana ekadvitikamūlavasena saddhāditikena saha yojite rāgasaddhācaritā rāgabuddhicaritā rāgavitakkacaritā rāgasaddhābuddhicaritā rāgasaddhāvitakkacaritā rāgabuddhivitakkacaritā rāgasaddhābuddhivitakkacaritāti rāgamūlanaye ekaṃ sattakaṃ, tathā ‘‘dosasaddhācaritā dosabuddhicaritā dosavitakkacaritā’’tyādinā dosamūlanayepi ekaṃ, ‘‘mohasaddhācaritā’’tyādinā mohamūlanayepi ekanti evaṃ ekamūlanaye sattakattayaṃ hoti. Yathā cettha, evaṃ dvimūlakanayepi ‘‘rāgadosasaddhācaritā rāgadosabuddhicaritā rāgadosavitakkacaritā’’tyādinā sattakattayaṃ. Timūlakanaye pana ‘‘rāgadosamohasaddhācaritā’’tyādinā ekaṃ sattakanti evaṃ missato sattasattakavasena ekūnapaññāsa caritā honti. Iti imā ekūnapaññāsa, purimā ca cuddasāti tesaṭṭhi caritā daṭṭhabbā. Keci pana diṭṭhiyā saddhiṃ ‘‘catusaṭṭhī’’ti vaṇṇenti.
修习分类解说
Bhāvanābhedavaṇṇanā
4作为修习的准备业或初业的前分修习,叫做遍作修习。从镇伏五盖开始,直到种姓心为止的欲界修习,叫做近行修习,因为它接近安止,就像村落的近处等一样。已达广大状态者名为安止修习,因为它以称为安止的寻为首要。寻好像把相应法安止于所缘那样转起,所以称为安止,正如《法集论》中所说“安止、遍止”。然而,以它为首要的缘故,一切广大和出世间禅法也都称为安止。
4. Bhāvanāya paṭisaṅkhārakammabhūtā, ādikammabhūtā vā pubbabhāgabhāvanā parikammabhāvanā nāma. Nīvaraṇavikkhambhanato paṭṭhāya gotrabhūpariyosānā kāmāvacarabhāvanā upacārabhāvanā nāma. Appanāya samīpacārittā gāmūpacārādayo viya. Mahaggatabhāvappattā appanābhāvanā nāma appanāsaṅkhātavitakkapamukhattā . Sampayuttadhammehi ārammaṇe appento viya pavattatīti vitakko appanā. Tathā hi so ‘‘appanā byappanā’’ti (dha. sa. 7) niddiṭṭho. Tappamukhatāvasena pana sabbepi mahaggatānuttarajhānadhammā ‘‘appanā’’ti vuccanti.
相的分析解说
Nimittabhedavaṇṇanā
5遍作的相,因为它是所缘,所以叫遍作相,比如遍圆盘等。同一个相,要像用眼睛看见那样用心去取,或者说是取相的人所取的相,所以叫取相。与它相似的、远离了遍的色泽等过失的相,因为是近行定和安止定的所缘,所以叫似相。
5. Parikammassa nimittaṃ ārammaṇattāti parikammanimittaṃ, kasiṇamaṇḍalādi. Tadeva cakkhunā diṭṭhaṃ viya manasā uggahetabbaṃ nimittaṃ, uggaṇhantassa vā nimittanti uggahanimittaṃ. Tappaṭibhāgaṃ vaṇṇādikasiṇadosarahitaṃ nimittaṃ upacārappanānaṃ ārammaṇattāti paṭibhāganimittaṃ.
6地本身就是遍。因为它不局限在一处,而是能遍满无边,所以从“全部”这个意义上说,称为地遍,也就是遍作圆盘。似相以及以它为所缘的禅那,也称为地遍。水遍等也是这样。其中,地等四种是四大遍,青等四种是颜色遍,被限定范围的空间是虚空遍,日月等光明是光明遍,应当这样理解。
6. Pathavīyeva kasiṇaṃ ekadese aṭṭhatvā anantassa pharitabbatāya sakalaṭṭhenāti pathavīkasiṇaṃ, kasiṇamaṇḍalaṃ. Paṭibhāganimittaṃ, tadārammaṇañca jhānaṃ ‘pathavīkasiṇa’nti vuccati. Tathā āpokasiṇādīsupi. Tattha pathavādīni cattāri bhūtakasiṇāni. Nīlādīni cattāri vaṇṇakasiṇāni, paricchinnākāso ākāsakasiṇaṃ, candādiāloko ālokakasiṇanti daṭṭhabbaṃ.
7向上膨胀、肿起的尸体,就是“膨胀相”;因为它是可厌的,所以叫“膨胀相”。其余几种也是这样。与白色、红色等混杂、大部分呈青黑色的尸体,特别把它当作青色,就是“青瘀相”。往外流脓的,是“脓烂相”。从中间被砍成两段的,是“断坏相”。被狗、豺狼等用各种方式啃食过的,是“食残相”。被狗、豺狼等用各种方式撕裂后扔得到处都是的,是“散乱相”。被刀等像鸦爪那样砍得四处散落的,是“砍斫离散相”。血流溢出来的,是“血涂相”。蛆虫成群涌出来的,是“虫聚相”。乃至只剩下一块骨头,也是“骨相”。
7. Uddhaṃ dhumātaṃ sūnaṃ chavasarīraṃ uddhumātaṃ, tadeva kucchitaṭṭhenauddhumātakaṃ. Evaṃ sesesupi. Setarattādinā vimissitaṃ yebhuyyena nīlavaṇṇaṃ chavasarīraṃ vinīlakaṃ visesato nīlakanti katvā. Vissavantapubbakaṃ vipubbakaṃ. Majjhe dvidhā chinnaṃ vicchiddakaṃ. Soṇasiṅgālādīhi vividhākārena khāyitaṃ vikkhāyitakaṃ. Soṇasiṅgālādīhi vividhenākārena khaṇḍitvā tattha tattha khittaṃ vikkhittakaṃ. Kākapadādiākārena satthena hanitvā vividhaṃ khittaṃ hatavikkhittakaṃ. Lohitapaggharaṇakaṃ lohitakaṃ. Kimikulapaggharaṇakaṃ puḷavakaṃ. Antamaso ekampi aṭṭhi aṭṭhikaṃ.
8不断随念、反复随念,就是随念。以阿罗汉等佛陀功德为所缘的随念,是佛随念。以善说等法功德为所缘的随念,是法随念。以善行道等僧功德为所缘的随念,是僧随念。以无毁坏等特质随念自己极为清净的戒功德,是戒随念。以离垢悭等特质随念自己的施舍功德,是舍随念。把天人放在作证的位置上,随念自己信等功德,心想“那些具足信等功德而生于天界的众生,这样的功德也存在于我身上”,这是天随念。随念一切苦寂灭的涅槃功德,是寂止随念。随念作为命根断绝的死,是死随念。于头发等身体各部分生起的念,是身至念。入息和出息就是入出息,也就是呼吸,以它们为所缘的念,是入出息念。
8. Anu anu saraṇaṃ anussati, arahatādibuddhaguṇārammaṇā anussati buddhānussati. Svākkhātatādidhammaguṇārammaṇā anussati dhammānussati. Suppaṭipannatādisaṃghaguṇārammaṇā anussati saṃghānussati. Akhaṇḍatādinā suparisuddhassa attano sīlaguṇassa anussaraṇaṃ sīlānussati. Vigatamalamaccheratādivasena attano cāgānussaraṇaṃ cāgānussati. ‘‘Yehi saddhādīhi samannāgatā devā devattaṃ gatā, tādisā guṇā mayi santī’’ti evaṃ devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā attano saddhādiguṇānussaraṇaṃ devatānussati. Sabbadukkhūpasamabhūtassa nibbānassa guṇānussaraṇaṃ upasamānussati. Jīvitindriyupacchedabhūtassa maraṇassa anussaraṇaṃ maraṇānussati. Kesādikāyakoṭṭhāse gatā pavattā sati kāyagatāsati. Ānañca apānañca ānāpānaṃ, assāsapassāsā, tadārammaṇā sati ānāpānassati.
9慈就是“柔和、润泽”,或者因为存在于友善的人之中,所以叫“慈”。它的特相是给众生带来利益和安乐。悲的特相是想要拔除他人的痛苦。喜的特相是对他人的成就感到欢喜。舍的特相是对可喜和不可喜的事物都保持平等中立的状态。因为以无量的众生为所缘,所以叫“无量心”。因为是最殊胜的住法,或者因为是殊胜者所安住的境界,所以叫“梵住”。
9. Mijjati siniyhatīti mettā, mittesu bhavāti vā mettā, sā sattānaṃ hitasukhūpasaṃharaṇalakkhaṇā. Paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā karuṇā. Parasampattipamodalakkhaṇā muditā. Iṭṭhāniṭṭhesu majjhattākārappavattilakkhaṇā upekkhā. Appamāṇasattārammaṇattā appamaññā. Uttamavihārabhāvato, uttamānaṃ vā vihārabhāvato brahmavihāro.
10依对行走、寻求、受用等的审察,而对段食生起的厌逆想,就是食厌逆想。
10. Gamanapariyesanaparibhogādipaccavekkhaṇavasena kabaḷīkārāhāre paṭikūlanti pavattā saññā āhāre paṭikūlasaññā.
11以地界等四界各自的特性,以及头发等身体组成部分等,来对它们作出界定,这叫作四界差别。
11. Pathavīdhātuādīnaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ salakkhaṇato kesādisasambhārādito ca vavatthānaṃ catudhātuvavatthānaṃ.
12在无色所缘上生起的,就是无色(定)。
12. Arūpe ārammaṇe pavattā āruppā.
适合性的分别解说
Sappāyabhedavaṇṇanā
1313. 现在,为了说明适合每一种人的性行的业处,说了“于诸性行中”等话。贪本身就是他的性行和本性,所以他是贪行者,也就是贪欲很多的人。因为不净业处和贪直接对立,所以适合他。入出息念适合痴行者和寻行者,因为它是智慧所行的领域,能对治愚痴,也能制止寻的奔逸。佛随念等六种适合信行者,因为它们是使信增长的原因。
13. Idāni tassa tassa puggalassa caritānukūlakammaṭṭhānaṃ dassetuṃ ‘‘caritāsu panā’’tyādimāha. Rāgo va caritaṃ pakati etassāti rāgacarito, rāgabahulo puggalo, rāgassa ujuvipaccanīkabhāvato asubhakammaṭṭhānaṃ tassa sappāyaṃ. Ānāpānaṃ mohacaritassa, vitakkacaritassa ca sappāyaṃ buddhivisayabhāvena mohappaṭipakkhattā, vitakkasandhāvanassa nivārakattā ca. Cha buddhānussatiādayo saddhācaritassa sappāyā saddhāvuddhihetubhāvato.
17死随念、寂止随念、想、分别的取相,适合智慧型行者,因为它们的含义很深,只有智慧才能把握它们的所缘。
17.Maraṇaupasamasaññāvavatthānāni buddhicaritassa sappāyāni gambhīrabhāvato buddhiyā eva visayattā.
18“其余”是指四种界遍、空遍、光明遍和四无色这十种。其中的“彼处”是指在上述十种业处当中。大的遍适合痴行者,因为在狭窄的地方心会更加混乱。小的遍适合寻行者,因为大的所缘会成为寻奔驰的因缘。这是从直接对立和极为适合两方面来说的。然而,并不存在任何一种遍等修习不能镇伏贪等烦恼,或者不能资助信等善法。
18.Sesānīti catubbidhabhūtakasiṇaākāsaālokakasiṇaāruppacatukkavasena dasavidhāni. Tatthāpīti tesu dasasu kammaṭṭhānesu. Puthulaṃ mohacaritassa sappāyaṃ sambādhe okāse cittassa bhiyyosomattāya sammuyhanato. Khuddakaṃ vitakkacaritassa sappāyaṃ mahantārammaṇassa vitakkasandhāvanapaccayattā. Ujuvipaccanīkato ceva atisappāyatāya cetaṃ vuttaṃ. Rāgādīnaṃ pana avikkhambhikā, saddhādīnaṃ vā anupakārikā kasiṇādibhāvanā nāma natthi.
修习种类的解说
Bhāvanābhedavaṇṇanā
1919.“于一切处”的意思是:即使在四十种业处当中,也不是处处都有安止。因为佛功德等属于究竟真实,种类繁多,而且每一种都甚深。在佛随念等十种业处中,由于无法以安止的方式使定建立起来,所以达不到安止,定只能以近行的方式安住。然而,出世间定以及第二、第四无色定,即使所缘是自性法,也由于修习上的差别而达到安止。出世间定是依照清净修习的次第而达到安止;无色定则是依照超越所缘的修习而达到安止。因为只有已经达到安止的第四禅定,才有所谓超越所缘。
19.Sabbatthāpīti cattālīsakammaṭṭhānesupi natthi appanā, buddhaguṇādīnaṃ paramatthabhāvato, anekavidhattā, ekassapi gambhīrabhāvato ca. Buddhānussatiādīsu dasasu kammaṭṭhānesu appanāvasena samādhissa patiṭṭhātuṃ asakkuṇeyyattā appanābhāvaṃ appatvā samādhi upacārabhāvena patiṭṭhāti. Lokuttarasamādhi, pana dutiyacatutthāruppasamādhi ca sabhāvadhammepi bhāvanāvisesavasena appanaṃ pāpuṇāti. Visuddhibhāvanānukkamavasena hi lokuttaro appanaṃ pāpuṇāti. Ārammaṇasamatikkamabhāvanāvasena āruppasamādhi. Appanāppattasseva hi catutthajjhānasamādhino ārammaṇasamatikkamanamattaṃ hoti.
21这些也有五禅,或者与它们相应,所以叫“五禅那业处”。
21. Pañcapi jhānāni etesamatthi, tattha niyuttānīti vā pañcakajjhānikāni.
22不净修习的所缘是可厌逆的,所以心在那里只是靠寻的力量才转起来,就像在湍急的河流中,船只是靠桨的力量才能前进一样。因此,在不净业处中不可能生起无寻的禅那,所以说它是“初禅的”。
22. Asubhabhāvanāya paṭikūlārammaṇattā caṇḍasotāya nadiyā arittabalena nāvā viya vitakkabaleneva tattha cittaṃ pavattatīti asubhakammaṭṭhāne avitakkajjhānāsambhavato ‘‘paṭhamajjhānikā’’ti vuttaṃ.
23慈、悲、喜这三者能断除与忧相应的瞋恚、害与不乐,所以只与和忧相对立的喜俱行,因此说“慈等三种是四禅那业处”。
23. Mettākaruṇāmuditānaṃ domanassasahagatabyāpādavihiṃsānabhiratīnaṃ pahāyakattā domanassappaṭipakkhena somanasseneva sahagatatā yuttāti ‘‘mettādayo tayo catukkajjhānikā’’ti vuttā.
24舍弃了“愿一切众生快乐,愿他们脱离苦,愿他们所得的利益不失去”这三种从慈心等生起的运作之后,通过观见业属于自己的行为,对众生保持平等中立,由此修习所生的平等舍,因为其中的舍力更强,不可能与乐一起生起,所以说“舍是第五禅的业处”。
24. ‘‘Sabbe sattā sukhitā hontu, dukkhā muccantu, laddhasukhasampattito mā vigacchantū’’ti mettādivasappavattabyāpārattayaṃ pahāya kammassakatādassanena sattesu majjhattākārappavattabhāvanānibbattāya tatramajjhattupekkhāya balavatarattā upekkhābrahmavihārassa sukhasahagatāsambhavato ‘‘upekkhā pañcamajjhānikā’’ti vuttā.
行处差别解说
Gocarabhedavaṇṇanā
26“随宜”是指随顺各自所缘。因为某些所缘并不清楚显现,所以才说“以间接的方式”。
26.Yathārahanti taṃtaṃārammaṇānurūpato. Kassaci ārammaṇassa aparibyattatāya ‘‘pariyāyenā’’ti vuttaṃ.
27确实,只有在遍、不净、身分、入出息念这几种里,才会生起清晰的相。
27. Kasiṇāsubhakoṭṭhāsānāpānassatīsveva hi paribyattanimittasambhavoti.
28在取地遍等相时:首先要清净四遍净戒,断除十种障碍,亲近具备可爱、可敬等功德的善知识,取得适合自己性格的业处,舍弃十八种不适合的住处,住在具足五支的适当住处,断除剪头发、剪指甲等细小障碍,把遍的圆相等等放在面前,将心安置在入出息、身体部分等处,坐下来,以“地、地”等各自修习的次第,在地遍等各自所缘中取相。这是这里的简略说明。详细的修法则应依据《清净道论》来了解。这里导师把两种修法方式说得极为简略,如果要展示其中的含义而广说,就会太繁琐,所以我们也不广说。当那相被心善取时:依这样次第生起的修习,当那遍作相被心正确取到时,就已来到意门的范围内——也就是闭眼或到别处去作意时,它变得和遍的圆相一样,来到意门速行的范围内。
28.Pathavīmaṇḍalādīsu nimittaṃ uggaṇhantassāti ādimhi tāva catupārisuddhisīlaṃ visodhetvā dasavidhaṃ palibodhaṃ upacchinditvā piyagarubhāvanīyādiguṇasamannāgataṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā attano cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā aṭṭhārasavidhaṃ ananurūpavihāraṃ pahāya pañcaṅgasamannāgate anurūpavihāre viharantassa kesanakhaharaṇādikhuddakapalibodhupacchedaṃ katvā kasiṇamaṇḍalādīni purato katvā ānāpānakoṭṭhāsādīsu cittaṃ ṭhapetvā nisīditvā ‘‘pathavī pathavī’’tyādinā taṃtaṃbhāvanānukkamena pathavīkasiṇādīsu taṃtadārammaṇesu nimittaṃ uggaṇhantassa. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana bhāvanā visuddhimaggato (visuddhi. 1.54 ādayo) gahetabbā. Duvidhampi hi bhāvanāvidhānaṃ idha ācariyena atisaṅkhepato vuttaṃ, tadatthadassanatthañca vitthāranaye āhariyamāne atippapañco siyāti mayampi taṃ na vitthāressāma. Yadā pana taṃ nimittaṃ cittena samuggahitanti evaṃ pavattānupubbabhāvanāvasena yadā taṃ parikammanimittaṃ cittena sammā uggahitaṃ hoti. Manodvārassa āpāthamāgatanti cakkhuṃ nimmīletvā, aññattha gantvā vā manasi karontassa kasiṇamaṇḍalasadisameva hutvā manodvārikajavanānaṃ āpāthaṃ āgataṃ hoti.
29通过特别达到心一境性,就成为得定者。
29.Samādhiyatīti visesato cittekaggatāpattiyā samāhitā hoti.
3030. 从心等持的角度来说,这个人也是已得定者,所以说“如是心定者”。所谓“所对应者”,就是与取相相似;正因为它和取相相似,才被称为“似相”。不过,这个似相比起取相来要清净得多。所谓“脱离基法”,就是脱离究竟法,或者说是脱离遍基中属于遍圆范围的过失。由于是依修习而产生的,所以叫“修习所成”。所谓“善安置”,就是妥善地安立。
30. Cittasamādhānavasena puggalopi samāhitoyevāti vuttaṃ ‘‘tathā samāhitassā’’ti. Tappaṭibhāganti uggahanimittasadisaṃ, tatoyeva hi taṃ ‘‘paṭibhāganimitta’’nti vuccati. Taṃ pana uggahanimittato atiparisuddhaṃ hoti. Vatthudhammavimuccitanti paramatthadhammato vimuttaṃ, vatthudhammato vā kasiṇamaṇḍalagatakasiṇadosato vinimuttaṃ. Bhāvanāya nibbattattā bhāvanāmayaṃ. Samappitanti suṭṭhu appitaṃ.
31从那时起,也就是从似相生起开始。
31.Tato paṭṭhāyāti paṭibhāganimittuppattito paṭṭhāya.
33在五种禅支中,对每一个所缘,转向心生起之后,不经过四五个速行心或若干有分心就再次生起,能够一个接一个地转向禅支,这种能力就叫转向自在。想要入定之后,不经过若干有分心,在转向心生起之后就能入定,这种能力就叫入定自在。就像用桥梁截断湍急河流的水流一样,能够截断有分的急流,在预定的时间内安住于禅那,这种守护有分不使其坠落的能力,就叫决意自在。不超出预定的时间就能从禅那出定,这种能力就叫出定自在。或者说,不超出预定的时间就能安住,这种能力就叫决意自在;在预定的时间之内不出定,只在适当的时间才出定,这种能力就叫出定自在。以这些(说明)就已足够,不必过多赘述。审察自在则是依转向自在而成就的。因为转向之后的速行心本身就是审察速行。由第二禅等,在禅那刹那不令寻等粗支生起,这就是「为断寻等粗支」;作前行之修习者,就是「精进者」;然而,从镇伏对寻等之贪求开始,他的近行修习即告成就,应当如此理解。随顺于各禅那的遍所缘等,就是「随顺」。
33. Pañcasu jhānaṅgesu ekekārammaṇe uppannāvajjanānantaraṃ catupañcajavanakatipayabhavaṅgato paraṃ agantvā aparāparaṃ jhānaṅgāvajjanasamatthatā āvajjanavasitā nāma. Samāpajjitukāmatānantaraṃ katipayabhavaṅgato paraṃ agantvā uppannāvajjanānantaraṃ samāpajjituṃ samatthatā samāpajjanavasitā nāma. Setu viya sīghasotāya nadiyā oghaṃ bhavaṅgavegaṃ upacchinditvā yathāparicchinnakālaṃ jhānaṃ ṭhapetuṃ samatthatā bhavaṅgapātato rakkhaṇayogyatā adhiṭṭhānavasitā nāma. Yathā paricchinnakālaṃ anatikkamitvā jhānato vuṭṭhānasamatthatā vuṭṭhānavasitā nāma. Atha vā yathāparicchinnakālato uddhaṃ gantuṃ adatvā ṭhapanasamatthatā adhiṭṭhānavasitā nāma. Yathāparicchinnakālato anto avuṭṭhahitvā yathākālavaseneva vuṭṭhānasamatthatā vuṭṭhānavasitā nāmāti alamatippapañcena. Paccavekkhaṇavasitā pana āvajjanavasitāya eva siddhā. Āvajjanānantarajavanāneva hi paccavekkhaṇajavanāni nāma. Vitakkādioḷārikaṅgaṃ pahānāyāti dutiyajjhānādīhi vitakkādioḷārikaṅgānaṃ jhānakkhaṇe anuppādāya. Padahatoti parikammaṃ karontassa. Tassa pana upacārabhāvanā nipphannā nāma hoti vitakkādīsu nikantivikkhambhanato paṭṭhāyāti daṭṭhabbaṃ. Yathārahanti taṃtaṃjhānikakasiṇādiārammaṇānurūpaṃ.
3636. 因为无法把虚空遍移除,所以说“除了虚空(遍)以外”。“遍”:就是遍的似相。“移除后”:就是通过不作意把它抽掉。“以无边的方式作预备修习的人”:就是缘取虚空、修习“虚空无边,虚空无边”的人,而不是仅仅修习“无边,无边”。在识无边处也是这样。诸位阿阇黎说:即使不说“无边”,只作意“虚空、虚空”(《清净道论》1.276)、“识、识”(《清净道论》1.281),也是可以的。
36. Ākāsakasiṇassa ugghāṭetuṃ asakkuṇeyyattā vuttaṃ ‘‘ākāsavajjitesū’’ti. Kasiṇanti kasiṇapaṭibhāganimittaṃ. Ugghāṭetvāti amanasikāravasena uddharitvā. Anantavasena parikammaṃ karontassāti ‘‘anantaṃ ākāsaṃ, anantaṃ ākāsa’’nti ākāsaṃ ārabbha parikammaṃ karontassa, na pana kevalaṃ ‘‘anantaṃ ananta’’nti. Evaṃ viññāṇañcāyatanepi. ‘‘Ananta’’nti avatvāpi ‘‘ākāso ākāso (visuddhi. 1.276), viññāṇaṃ viññāṇa’’nti (visuddhi. 1.281) manasi kātuṃ vaṭṭatīti ācariyā.
39正在为“此是寂静,此是殊胜”而作预备修习的人:也就是因为只以“无”为所缘,而修习“此是寂静,此是殊胜”的人。
39.‘‘Santametaṃ, paṇītameta’’nti parikammaṃ karontassāti abhāvamattārammaṇatāya ‘‘etaṃ santaṃ, etaṃ paṇīta’’nti bhāventassa.
40“在其余的中”:指除了遍等能引生安止的业处之外,在佛随念等其余八种业处中;“在想之确定中”:指在总共十种业处中。“作了预备修习之后”:依照“彼世尊即是阿罗汉,即是正自觉者”等(《清净道论》1.124)所述的方法,作了预备修习之后。“善加把握”:以心倾向于、朝向、倾斜于佛功德等的方式,善加把握。“预备修习也得定”:预备修习的修习达到安定并成就。近行定也成就:镇伏了诸盖,近行定也生起。
40.Avasesesu cāti kasiṇādīhi saha appanāvahakammaṭṭhānato avasesesu buddhānussatiādīsu aṭṭhasu , saññāvavatthānesu cāti dasasu kammaṭṭhānesu. Parikammaṃ katvāti ‘‘so bhagavā itipi arahaṃ, itipi sammāsambuddho’’tyādinā (visuddhi. 1.124) vuttavidhānena parikammaṃ katvā. Sādhukamuggahiteti buddhādiguṇaninnapoṇapabbhāracittatāvasena suṭṭhu uggahite. Parikammañca samādhiyatīti parikammabhāvanā samāhitā nipphajjati. Upacāro ca sampajjatīti nīvaraṇāni vikkhambhento upacārasamādhi ca uppajjati.
41以神通力而转起:是指依殊胜的知解之义,称为神通的神变等五种世间神通之力而转起。从神通所依的第五禅出定之后:以遍的顺逆等十四种行相调伏心,使心堪能决意;由于与行舍和心一境性相应、随顺,唯有以地等遍为所缘的色界第五禅,才是神通的基础和立足处。入那座第五禅后,再从那里出定。转向决意等:在神变智的准备阶段,转向应当决意的变化、百等类,以及童子相等;在天耳智的准备阶段,转向粗声和细声的差别;在他心智的准备阶段,通过看见他人心中所现之色,转向有贪等差别的心;在宿命随念智的准备阶段,转向前世的死心等差别和过去曾住的诸蕴;在天眼智的准备阶段,转向被光明遍满之处的色。
41.Abhiññāvasenapavattamānanti abhivisesato jānanaṭṭhena abhiññāsaṅkhātaṃ iddhividhādipañcalokiyābhiññāvasena pavattamānaṃ, abhiññāpādakapañcamajjhānā vuṭṭhahitvāti kasiṇānulomādīhi cuddasahākārehi (visuddhi. 2.365) cittaṃ paridametvā abhinīhārakkhamaṃ katvā upekkhekaggatāyogato anurūpattā ca rūpāvacarapañcamajjhānameva abhiññānaṃ pādakaṃ patiṭṭhābhūtaṃ pathavādikasiṇārammaṇaṃ pañcamajjhānaṃ, taṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya. Adhiṭṭheyyādikamāvajjetvāti iddhividhañāṇassa parikammakāle adhiṭṭhātabbaṃ vikubbanīyaṃ satādikaṃ komārarūpādikaṃ, dibbasotassa parikammakāle thūlasukhumabhedaṃ saddaṃ, cetopariyañāṇassa parikammakāle parassa hadayaṅgatavaṇṇadassanena sarāgādibhedaṃ cittaṃ, pubbenivāsānussatiñāṇassa parikammasamaye purimabhavesu cuticittādibhedaṃ pubbe nivutthakkhandhaṃ, dibbacakkhussa parikammasamaye obhāsapharitaṭṭhānagataṃ rūpaṃ vā āvajjetvā.
修习预备的人:就是做“我变成百个、我变成千个”等等预备修习的人。在色等之中:就是在作为预备修习对象的色、作为神通基础禅那的色、声音、他人之心、过去曾住的诸蕴等种种所缘之中。因为在这里,神变智有六种所缘:基础禅那、身,以及在决意变化色等时的色等。其中,基础禅那只属于过去,身属于现在,其余的属于现在或未来。天耳智则只以声音为所缘,而且那声音只属于现在。他心智的所缘,按照大注疏论师们的说法(《清净道论》2.416;《法集论注》1434),只是心,也就是在过去七天、未来七天中生起的,属于少等任何种类的、三时中的任何一种心。
Parikammaṃ karontassāti ‘‘sataṃ homi, sahassaṃ homī’’tyādinā parikammaṃ karontassa. Rūpādīsūti parikammavisayabhūtesu rūpapādakajjhānasaddaparacittapubbenivutthakkhandhādibhedesu ārammaṇesu. Ettha hi iddhividhañāṇassa tāva pādakajjhānaṃ, kāyo, rūpādiadhiṭṭhāne rūpādīni cāti cha ārammaṇāni . Tattha pādakajjhānaṃ atītameva, kāyo paccuppanno, itaraṃ paccuppannamanāgataṃ vā. Dibbasotassa pana saddoyeva, so ca kho paccuppanno. Paracittavijānanāya pana atīte sattadivasesu, anāgate sattadivasesu ca pavattaṃ parittādīsu yaṃ kiñci tikālikaṃ cittameva ārammaṇaṃ hotīti mahāaṭṭhakathācariyā (visuddhi. 2.416; dha. sa. aṭṭha. 1434).
不过,摄论师们说“四蕴也是(所缘)”(《法集论注》1434)。那么,它怎么可能是以现在心为所缘呢?难道不是:转向心所取的那个心,本身就是神通心的所缘吗?而且,当转向心以现在心为所缘而灭去时,就在同一刹那,他人的心也灭去了,所以从时间上看,转向心和速行心不可能有同一个所缘。那么,除了道果路心之外,在其他情况下,转向心和速行心怎么就不能被认为是所缘不同呢?在注释书(《清净道论》2.416;《法集论注》1434)中,首先是以相续意义上的现在为所缘来配合解释的。但阿难陀阿阇梨(《法集论根本复注》1434,略有不同)说:“从基础禅那出定后,不区分现在等,只是作意‘我知此心’而修遍作,然后再进入基础禅那,出定后,不加区分地转向心,经过三个或四个遍作心之后,紧接着以他心智通达他人的心,就像用天眼看见色一样。之后,再用欲界心去确定有贪等状态,就像确定蓝色等一样。而所有这些都是以已经现前的心为所缘,在不理想的情况下也没有所缘不同的过失,因为它们是以不破之方式转起的。”宿住随念智以过去曾住过的诸蕴、与蕴相关的名称种姓以及涅槃为所缘;而天眼则只以现在的色为所缘——这就是它们各自的所缘分别。“如其所应地投入”,是指随顺各种遍作而投入。
Saṅgahakārā pana ‘‘cattāropi khandhā’’ti (dha. sa. aṭṭha. 1434) vadanti, kathaṃ panassā paccuppannacittārammaṇatā, nanu ca āvajjanāya gahitameva iddhicittassa ārammaṇaṃ hoti, āvajjanāya ca paccuppannacittamārammaṇaṃ katvā nirujjhamānāya taṃsamakālameva parassa cittampi nirujjhatīti āvajjanajavanānaṃ kālavasena ekārammaṇatā na siyā, maggaphalavīthito aññattha āvajjanajavanānaṃ kathañca nānārammaṇatā na adhippetāti? Aṭṭhakathāyaṃ (visuddhi. 2.416; dha. sa. aṭṭha. 1434) tāva santatiaddhāpaccuppannārammaṇatā yojitā. Ānandācariyo (dha. sa. mūlaṭī. 1434 thoka visadisaṃ) pana bhaṇati ‘‘pādakajjhānato vuṭṭhāya paccuppannādivibhāgaṃ akatvā kevalaṃ ‘imassa cittaṃ jānāmi’cceva parikammaṃ katvā punapi pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya aviseseneva cittaṃ āvajjetvā tiṇṇaṃ, catunnaṃ vā parikammānaṃ anantaraṃ cetopariyañāṇena parassa cittaṃ paṭivijjhati rūpaṃ viya dibbacakkhunā. Pacchā kāmāvacaracittena sarāgādivavatthānampi karoti nīlādivavatthānaṃ viya. Tāni ca sabbāni abhimukhībhūtacittārammaṇāneva, aniṭṭhe ca ṭhāne nānārammaṇatādoso natthi abhinnākārappavattito’’ti. Pubbenivāsānussatiñāṇassa pubbe nivutthakkhandhā, khandhappaṭibaddhāni ca nāmagottāni, nibbānañca ārammaṇaṃ hoti, dibbacakkhussa pana rūpameva paccuppannanti ayametesaṃ ārammaṇavibhāgo. Yathārahamappetīti taṃtaṃparikammānurūpato appeti.
42现在,为了通过所缘的差别来说明神通的差别,说了“如意通”等。具有决意等神通种类,所以叫如意通。因为类似天耳、又依止天界住处,所以既是天的又是耳的,叫天耳通。通过它能了知他人的心,所以叫他心通。以自己在相续中曾住过、以及以所行处曾住过的方式,对过去世诸蕴等的随念,叫宿命通。按前面所说的方式,既是天的又是眼的,叫天眼通。而“死生智”其实指的就是天眼通。业报智和未来分智也是依靠天眼通而成就的,因为它们没有各自单独的加行。其中,未来分智的所缘是:未来从第七天之后生起的心与心所,以及从第二天开始生起的任何法。因为它在自己的范围内,与一切知智的行境相同。而业报智则应知是以称为善与不善的思,或以四蕴为所缘。
42. Idāni ārammaṇānaṃ bhedena abhiññābhedaṃ dassetuṃ ‘‘iddhividhā’’tyādimāha. Adhiṭṭhānādi iddhippabhedo etissāti iddhividhā. Dibbānaṃ sotasadisatāya, dibbavihārasannissitatāya ca dibbañca taṃ sotañcāti dibbasotaṃ. Paresaṃ cittaṃ viññāyati etāyāti paracittavijānanā. Attano santāne nivutthavasena ceva gocaranivāsavasena ca pubbe atītabhavesu khandhādīnaṃ anussaraṇaṃ pubbenivāsānussati. Vuttanayena dibbañca taṃ cakkhu cāti dibbacakkhu. ‘Cutūpapātañāṇa’nti pana dibbacakkhumeva vuccati. Yathākammūpagañāṇaanāgataṃsañāṇānipi dibbacakkhuvaseneva ijjhanti. Na hi tesaṃ visuṃ parikammaṃ atthi. Tattha anāgataṃsañāṇassa tāva anāgate sattadivasato paraṃ pavattanakaṃ cittacetasikaṃ dutiyadivasato paṭṭhāya pavattanakañca yaṃ kiñci ārammaṇaṃ hoti. Tañhi savisaye sabbaññutaññāṇagatikanti. Yathā kammūpagañāṇassa pana kusalākusalasaṅkhātā cetanā, cattāropi vā khandhā ārammaṇanti daṭṭhabbaṃ.
按所缘境划分出来的类别,就是所缘境类别。
Gocaravasena bhedo gocarabhedo.
观禅业处
Vipassanākammaṭṭhānaṃ
清净的分别解说
Visuddhibhedavaṇṇanā
43以无常等种种方式观照,所以叫“观”;也就是无常随观等修习所生的智慧。它的所缘,或者这观本身就是所缘,所以叫“观业处”。在这个观业处当中,以七种清净来统摄——这就是前后的关联。
43. Aniccādivasena vividhākārena passatīti vipassanā, aniccānupassanādikā bhāvanāpaññā. Tassā kammaṭṭhānaṃ, sāyeva vā kammaṭṭhānanti vipassanākammaṭṭhānaṃ. Tasmiṃ vipassanākammaṭṭhāne sattavidhena visuddhisaṅgahoti sambandho.
44无常性本身就是应当被认识的相;或者说,因为通过它来认识,所以叫无常相。由生灭逼迫所构成的苦的状态本身就是相,所以叫苦相。别人所假想的自我并不存在,这就是无我性,那本身就是相,所以叫无我相。
44. Aniccatāyeva lakkhaṇaṃ lakkhitabbaṃ, lakkhīyati anenāti vā aniccalakkhaṇaṃ. Udayavayapaṭipīḷanasaṅkhātadukkhabhāvo va lakkhaṇanti dukkhalakkhaṇaṃ. Paraparikappitassa attano abhāvo anattatā, tadeva lakkhaṇanti anattalakkhaṇaṃ.
45对三种相一一随观,就是无常随观等。
45. Tiṇṇaṃ lakkhaṇānaṃ anu anu passanā aniccānupassanādikā.
4646. 从蕴等聚合成组的角度进行观照而生起的智,是思惟智。以随观生起与坏灭而运作的智,是生灭智。舍离生起、只倾向于坏灭而运作的智,是坏灭智。以随观诸行可怖而运作的智,是怖畏智。对已见的怖畏,以观察过患的方式而运作的智,是过患智。对已见的过患,以厌离的方式而运作的智,是厌离智。厌离之后,以想要从诸行中解脱的欲求而运作的智,是欲解脱智。为了令求解脱者达成解脱的方法,再次以执取诸行而运作的智,是审察智。对已审察的诸法,以避开怖畏与欢喜而保持中舍、如此运作的智,是行舍智。为了完成前面九种智的作用,并且随顺上面三十七种菩提分法,这样的智是随顺智。
46. Khandhādīnaṃ kalāpato sammasanavasappavattaṃ ñāṇaṃ sammasanañāṇaṃ. Uppādabhaṅgānupassanāvasappavattañāṇaṃ udayabbayañāṇaṃ. Udayaṃ muccitvā vaye pavattaṃ ñāṇaṃ bhaṅgañāṇaṃ. Saṅkhārānaṃ bhayato anupassanāvasena pavattaṃ ñāṇaṃ bhayañāṇaṃ, diṭṭhabhayānaṃ ādīnavato pekkhaṇavasena pavattaṃ ñāṇaṃ ādīnavañāṇaṃ, diṭṭhādīnavesu nibbindanavasappavattaṃ ñāṇaṃ nibbidāñāṇaṃ. Nibbinditvā saṅkhārehi muccitukamyatāvasena pavattaṃ ñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ. Muccanassa upāyasampaṭipādanatthaṃ puna saṅkhārānaṃ pariggahavasappavattaṃ ñāṇaṃ paṭisaṅkhāñāṇaṃ. Paṭisaṅkhātadhammesu bhayanandīvivajjanavasena ajjhupekkhitvā pavattaṃ ñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ. Purimānaṃ navannaṃ kiccanipphattiyā, upari ca sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhammānaṃ anukūlaṃ ñāṇaṃ anulomañāṇaṃ.
4747. 因为是我空,所以称为空。以从结缚等解脱的意义,所以称为解脱。因为常相等等不存在,所以称为无相。因为渴爱的愿求不存在,所以称为无愿。
47. Attasuññatāya suññato. Saṃyojanādīhi vimuccanaṭṭhena vimokkho. Niccanimittādino abhāvato animitto. Paṇihitassa taṇhāpaṇidhissa abhāvato appaṇihito.
49凡是守护它、让人从恶趣等痛苦中解脱出来的,就是别解脱;它本身就是通过防护身恶行等来防护,所以叫防护;又因为具有等持、受持的意义,所以也是戒,因此称为别解脱防护戒。以防护包括意在内的六根对色等境而生起的戒,是根律仪戒。通过远离邪命、使活命清净而生起的戒,是活命遍净戒。依止资具,以“这是为了这个目的”而省察所生起的戒,是资具依止戒。由于有四种,即说罪防护、遍求、省察,以及因清净,所以称为四遍净戒。
49. Yo naṃ pāti, taṃ mokkheti apāyādīhi dukkhehīti pātimokkhaṃ, tadeva kāyaduccaritādīhi saṃvaraṇato saṃvaro, samādhānopadhāraṇaṭṭhena sīlañcāti pātimokkhasaṃvarasīlaṃ. Manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ rūpādīsu saṃvaraṇavasena pavattaṃ sīlaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ. Micchājīva vivajjanena ājīvassa parisuddhivasappavattaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ. Paccaye sannissitaṃ tesaṃ idamatthikatāya paccavekkhaṇasīlaṃ paccayasannissitasīlaṃ. Catubbidhattā desanāsaṃvarapariyeṭṭhipaccavekkhaṇavasena, parisuddhattā ca catupārisuddhisīlaṃ nāma.
50心清净,是指通过让心达到没有盖障的状态来净化它;或者因为它是从“心”这个角度来说明的,又因为它本身是清净的,所以称为心清净。
50.Cittavisuddhi nāma cittassa vinīvaraṇabhāvāpādanavasena visodhanato, cittasīsena niddiṭṭhattā, visuddhattā cāti vā katvā.
51对于“诸法的共相是相,作用是味,现起的方式和果是现起”这样所说的相、味等,通过“触以接触为相,地以坚硬为相”等详细方式,以及“名以弯曲为相,色以变坏为相”等简略方式加以把握,也就是依自相等来分别限定和执取。这就是对苦谛的确定,名为见清净。因为从名色显示出“没有我”,所以是见;又因为净除了我见的污垢,所以是清净。
51. ‘‘Dhammānaṃ sāmaññasabhāvo lakkhaṇaṃ, kiccasampattiyo raso, upaṭṭhānākāro, phalañca paccupaṭṭhāna’’nti evaṃ vuttānaṃ lakkhaṇādīnaṃ ‘‘phusanalakkhaṇo phasso, kakkhaḷalakkhaṇā pathavī’’tyādinā vitthārato, ‘‘namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, ruppanalakkhaṇaṃ rūpa’’ntyādinā saṅkhepato ca pariggaho paccattalakkhaṇādivasena paricchijja gahaṇaṃ dukkhasaccavavatthānaṃ diṭṭhivisuddhi nāma ‘‘nāmarūpato attā natthī’’ti dassanato diṭṭhi ca attadiṭṭhimalavisodhanato visuddhi cāti katvā.
5252. 所谓“把握缘”,是指:名和色在结生的时候,首先依无明、渴爱、取和业这些因而生起。在转起的时候,色依业、心、时节、食这些缘而生起,名依眼、色等所依和所缘等缘而生起。具体来说,当如理作意等四种轮具足时,善心生起;与此相反时,不善心生起。依善与不善,果报心生起;依有分等,转向心生起;在漏尽者的心相续中,唯作速行生起,转向心也生起。如此,以共与不共的方式,把握在三时中名色转起的、由现量等所成立的业等诸缘,这就是对集谛的确定,名为“度疑清净”。因为超越了“我在过去时存在吗”等十六种疑,以及“对导师有疑”等八种疑,所以叫度疑;又因为净除了无因见和邪因见这两种垢秽,所以叫清净。
52.Paccayapariggahoti nāmañca rūpañca paṭisandhiyaṃ tāva avijjātaṇhāupādānakammahetuvasena nibbattati. Pavattiyañca rūpaṃ kammacittautuāhārapaccayavasena, nāmañca cakkhurūpādinissayārammaṇādipaccayavasena, visesato ca yonisomanasikārādicatucakkasampattiyā kusalaṃ, tabbipariyāyena akusalaṃ, kusalākusalavasena vipāko bhavaṅgādivasena āvajjanaṃ, khīṇāsavasantānavasena kiriyajavanaṃ, āvajjanañca uppajjatīti evaṃ sādhāraṇāsādhāraṇavasena tīsu addhāsu nāmarūpappavattiyā paccakkhādisiddhassa kammādipaccayassa pariggaṇhanaṃ samudayasaccassa vavatthānaṃ kaṅkhāvitaraṇavisuddhi nāma ‘‘ahosiṃ nu kho ahamatītamaddhāna’’ntyādikāya (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) soḷasavidhāya, ‘‘sattharikaṅkhatī’’tyādikāya (dha. sa. 1123; vibha. 915) aṭṭhavidhāya ca kaṅkhāya vitaraṇato atikkamanato kaṅkhāvitaraṇā, ahetukavisamahetudiṭṭhimalavisodhanato visuddhi cāti katvā.
53从把握缘之后,对于已经这样把握了的、除出世间法以外、属于三地、依过去等差别而区分的名色,以自相等确定方式,以及以缘的确定方式,依蕴等理趣——也就是依五蕴、六门、六所缘、六门转起之法等所说的蕴等理趣——以聚的方式、以整体的方式收摄之后:过去已生的色,就在过去灭尽;未来将生的色,也将在那里灭尽;现在的色,还没有到达未来,就在这里灭尽。同样,内、外、细、粗、劣、胜等色也是如此。因此,不应以“我”等执取它为常,因为它是无常的,以坏灭为义,因为走向坏灭;它是苦,以怖畏为义,因为能造成怖畏;它是无我,以无坚实为义,因为没有“我”等坚实。又如“眼是无常的……乃至……意;色……乃至……法;眼识……乃至……意识,是无常、苦、无我”等。依过去等时间、过去等相续、过去等刹那,以成为无、生灭、逼迫、无自在之相——也就是对三相的思惟——转而现起的聚思惟智,对三相进行思惟、研磨。
53.Tato paccayapariggahato paraṃ tathāpariggahitesu paccattalakkhaṇādivavatthānavasena, paccayavavatthānavasena ca pariggahitesu lokuttaravajjesu tibhūmipariyāpannesu nāmarūpesu atītādibhedabhinnesu khandhādinayamārabbha pañcakkhandhachadvārachaḷārammaṇachadvārappavattadhammādivasena āgataṃ khandhādinayaṃ ārabbha kalāpavasena piṇḍavasena saṅkhipitvā yaṃ atīte jātaṃ rūpaṃ, taṃ atīteva niruddhaṃ. Yaṃ anāgate bhāvi rūpaṃ, tampi tattheva nirujjhissati. Yaṃ paccuppannaṃ, taṃ anāgataṃ appatvā ettheva nirujjhati, tathā ajjhattabahiddhasukhumaoḷārikahīnapaṇītarūpādayo. Tasmā ‘‘aniccaṃ attādivasena na iccaṃ anupagantabbaṃ khayaṭṭhena khayagamanato, dukkhaṃ bhayaṭṭhena bhayakarattā, anattā asārakaṭṭhena attasārādiabhāvenā’’ti ca ‘‘cakkhuṃ aniccaṃ…pe… mano. Rūpaṃ…pe… dhammā. Cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā’’tyādinā (paṭi. ma. 1.48) atītādiaddhāvasena, atītādisantānavasena, atītādikhaṇavasena ca sammasanañāṇena hutvāabhāvaudayabbayapaṭipīḷanaavasavattanākārasaṅkhātalakkhaṇattayasammasanavasappavattena kalāpasammasanañāṇena lakkhaṇattayaṃ sammasantassa parimajjantassa.
当思惟智生起之后,他又在这些同样的诸行上观察:由无明集起而有色集,由渴爱、业、食集起而有色集;同样,由无明灭而有色灭,由渴爱、业、食灭而有色灭。在受、想、行蕴中,他去掉食,换成“由触集起而有……由触灭而有……”;在识蕴中,他加入名色,换成“由名色集起而有……由名色灭而有……”。这样,他依缘集起的方式和缘灭尽的方式,以及不执取缘、只在现在的诸蕴上看见生起的特相和变易的特相,又依刹那的方式——如此,在每一蕴中,依缘有四种,依刹那有一种,共五种生起、五种灭尽;以十种十种见生灭的方式,用五十种行相,以生灭智随观生灭。
对于已经开始修观的瑜伽行者,当他以生灭智随观生灭时,会生起这些现象:从身体中发出的、由观心等起的光明;与观心同时生起的喜,有小喜等五种;同样,以身和心两种方式存在的轻安,其特相是身心的不安息得到止息;称为强信根的胜解;能成就正勤作用的、称为精进觉支的策励;极其殊胜的乐;像因陀罗投掷的金刚一样、成为三相观智的智;成为念处的、能够忆念久远所作等事的、称为现起的念;与已平等生起的观同时存在的、成为舍觉支的中舍性;以及在意门转向时的舍——这舍也有两种。
当光明等这些现象生起时,如果以“我以前从未生起过这样的光明”等方式,对这些现象产生贪著,那就是微细的渴爱和对色的贪求。当这十种观随烦恼(光明等)生起时,如果不执取“我以前从未生起过这样的光明等,我必定已经证得道、已经证得果”,而是这样了知:“这些光明等因为是渴爱、邪见、我慢的依处,所以不是道;只有脱离这些、行于正确道路的观智才是道。”如此,对道和非道的特相进行确定、抉择,由于了知道和非道、看见它们的差别、以及净化在非道中执为道的错误认知,所以称为道非道智见清净。
Sammasanañāṇe pana uppanne puna tesveva saṅkhāresu ‘‘avijjāsamudayā rūpasamudayo, taṇhākammaāhārasamudayā rūpasamudayo, tathā avijjānirodhā rūpanirodho, taṇhākammaāhāranirodhā rūpanirodho’’ti (paṭi. ma. 1.50) evaṃ rūpakkhandhe vedanāsaññāsaṅkhārakkhandhesupi āhāraṃ apanetvā ‘‘phassasamudayā phassanirodhā’’ti ca evaṃ phassaṃ pakkhipitvā, viññāṇakkhandhe ‘‘nāmarūpasamudayā nāmarūpanirodhā’’ti nāmarūpaṃ pakkhipitvā paccayasamudayavasena, paccayanirodhavasena ca, paccaye anāmasitvā paccuppannakkhandhesu nibbattilakkhaṇamattassa, vipariṇāmalakkhaṇamattassa ca dassanena khaṇavasena cāti ekekasmiṃ khandhe paccayavasena catudhā, khaṇavasena ekadhā cāti pañcadhā udayaṃ, pañcadhā vayanti dasadasaudayabbayadassanavasena samapaññāsākārehi udayabbayañāṇena udayabbayaṃ samanupassantassa āraddhavipassakassa yogino vipassanācittasamuṭṭhāno sarīrato niccharaṇakaālokasaṅkhāto obhāso, vipassanācittasahajātā khuddikādipañcavidhā (dha. sa. aṭṭha. 1 dhammuddesavāra jhānaṅgarāsivaṇṇanā) pīti, tathā kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā kāyacittavasena duvidhā passaddhi, balavasaddhindriyasaṅkhāto adhimokkho, sammappadhānakiccasādhako vīriyasambojjhaṅgasaṅkhāto paggaho, atipaṇītaṃ sukhaṃ, indavissaṭṭhavajirasadisaṃ tilakkhaṇavipassanābhūtaṃ ñāṇaṃ, satipaṭṭhānabhūtā cirakatādianussaraṇasamatthā upaṭṭhānasaṅkhātā sati, samappavattavipassanāsahajātā upekkhāsambojjhaṅgabhūtā tatramajjhattupekkhā, manodvāre āvajjhanupekkhā cāti duvidhāpi upekkhā, obhāsādīsu uppannesu ‘‘na vata me ito pubbe evarūpo obhāso uppannapubbo’’tyādinā (visuddhi. 2.733) nayena tattha ālayaṃ kurumānā sukhumataṇhā rūpanikanticāti obhāsādīsu dasasu vipassanupakkilesesu uppannesu ‘‘na vata me ito pubbe evarūpā obhāsādayo uppannapubbā addhā maggappattosmi, phalappattosmī’’ti (visuddhi. 2.733) aggahetvā ‘‘ime obhāsādayo taṇhādiṭṭhimānavatthutāya na maggo, atha kho vipassanupakkilesā eva, tabbinimuttaṃ pana vīthipaṭipannaṃ vipassanāñāṇaṃ maggo’’ti evaṃ maggāmaggalakkhaṇassa vavatthānaṃ nicchayanaṃ maggāmaggassa jānanato, dassanato, amagge maggasaññāya visodhanato ca maggāmaggañāṇadassanavisuddhi nāma.
54“随顺”是指随顺于谛的智。九种观智是:了知诸蕴生起与坏灭的生灭智;舍弃生起、只随观坏灭的坏灭智;对依坏灭而现起的诸行,像看到狮子等一样随观可怖畏之相的可怖畏智;对如此随观的诸行,像看到燃烧的房屋一样随观过患之相的过患智;依厌离而转起于所见等过患中的厌离智;像鱼想从网等中逃脱一样,为欲从三界诸法中解脱而转起的欲解脱智;为了成就解脱的方法,像海鸟一样在所见等过患中一再审察而达到的审察随观智;像弃妻的男子一样,在所见等过患中,对那些诸行转起平等舍之相的诸行舍智;以无常等相作观照而生起的下方八种观智,以及上方在道刹那应当证得的三十七菩提分法,第九随顺智都随顺、符合于它们,在道心路中,于种姓心之前生起、称为谛随顺智。这九种智,因为是智见清净的前行道,以了知三相等之义、以现前见之义、以及因对治而清净,所以名为行道智见清净。
54.Yāvānulomāti yāva saccānulomañāṇā. Nava vipassanāñāṇānīti (visuddhi. 2.737 ādayo) khandhānaṃ udayañca vayañca jānanakaṃ udayabbayañāṇaṃ, udayaṃ muñcitvā bhaṅgamattānupekkhakaṃ bhaṅgañāṇaṃ, bhaṅgavasena upaṭṭhitānaṃ sīhādīnaṃ viya bhāyitabbākārānupekkhakaṃ bhayañāṇaṃ, tathānupekkhitānaṃ ādittagharassa viya ādīnavākārānupekkhakaṃ ādīnavañāṇaṃ, diṭṭhādīnavesu nibbindanavasena pavattaṃ nibbidāñāṇaṃ, jālādito macchādikā viya tehi tebhūmakadhammehi muccitukāmatāvasena pavattaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ, muccanupāyasampādanatthaṃ diṭṭhādīnavesupi samuddasakuṇī viya punappunaṃ sammasanavasappattaṃ paṭisaṅkhānupassanāñāṇaṃ, cattabhariyo puriso viya diṭṭhādīnavesu tesu saṅkhāresu upekkhanākārappavattaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ, aniccādilakkhaṇavipassanatāya heṭṭhā pavattānaṃ aṭṭhannaṃ vipassanāñāṇānaṃ, uddhaṃ maggakkhaṇe adhigantabbānaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyadhammānañca anulomato maggavīthiyaṃ gotrabhuto pubbe pavattaṃ saccānulomikañāṇasaṅkhātaṃ navamaṃ anulomañāṇanti imāni nava ñāṇāni ñāṇadassanavisuddhiyā paṭipadābhāvato tilakkhaṇajānanaṭṭhena, paccakkhato dassanaṭṭhena, paṭipakkhato visuddhattā ca paṭipadāñāṇadassanavisuddhi nāma.
55观的成熟就是观的成熟,也就是行舍智。依止它、以它为缘。现在,安止将要生起——在应当说“现在,名为安止的出世间道将要生起”的那一刻。“任何”是指在行舍智所取着的三种相之中,任何一种。
55. Vipassanāya paripāko vipassanāparipāko, saṅkhārupekkhāñāṇaṃ. Taṃ āgamma paṭicca. Idāni appanāuppajjissatīti ‘‘idāni appanāsaṅkhāto lokuttaramaggo uppajjissatī’’ti vattabbakkhaṇe. Yaṃ kiñcīti saṅkhārupekkhāya gahitesu tīsu ekaṃ yaṃ kiñci.
56观到达顶点时,就称为最高处。因为与随顺智相应,所以叫有随顺。它本身对诸行保持中立,所以叫行舍。由于它随其所应地从恶趣等处、从诸行相中出起,而趣向称为出起的道,所以叫出起趣向。
56. Vipassanāya matthakappattiyā sikhāppattā. Anulomañāṇasahitatāya sānulomā. Sā eva saṅkhāresu udāsīnattā saṅkhārupekkhā. Yathānurūpaṃ apāyādito, saṅkhāranimittato ca vuṭṭhahanato vuṭṭhānasaṅkhātaṃ maggaṃ gacchatīti vuṭṭhānagāminī.
57正在到达、证得。
57.Abhisambhontanti pāpuṇantaṃ.
58遍知是指:限定地了知“苦只有这么多,不会比这更少或更多”。作证是指:以取所缘的方式亲自现见。道谛以修习是指:对于称为道谛、也就是称为相应道的第四谛,以成为俱生缘等方式而使其增长。同一个智完成四种作用,这从灯等具有灯芯燃烧等四种作用可以看出,也应依据“诸比丘,见苦者……”等经教而信受。
58.Parijānantoti ‘‘ettakaṃ dukkhaṃ, na ito ūnādhika’’nti paricchijja jānanto. Sacchikarontoti ārammaṇakaraṇavasena paccakkhaṃ karonto. Maggasaccaṃ bhāvanāvasenāti maggasaccasaṅkhātassa sampayuttamaggasaṅkhātassa catutthasaccassa sahajātādipaccayo hutvā vaḍḍhanavasena. Ekasseva ñāṇassa catukiccasādhanaṃ padīpādīnaṃ vaṭṭidāhādicatukiccadassanato, ‘‘yo, bhikkhave, dukkhaṃ passatī’’tyādi (saṃ. ni. 5.1100; visuddhi. 2.839) āgamato ca sampaṭicchitabbaṃ.
59二或三个果心转起之后:随着道的生起,有二或三个果心转起。就像为了熄灭已经移走火堆的地方的余热,用罐子浇水一样,即使烦恼已经断尽,它们仍然在相续中作为让扰动平息下来的因素而转起,所以说“它们的转起”。省察智:是指以道、果等为所缘的欲界智,针对这些而说“在解脱时有‘已解脱’的智”。
59.Dve tīṇi phalacittāni pavattitvāti magguppattiyā anurūpato dve vā tīṇi vā phalacittāni apanītaggimhi ṭhāne uṇhattanibbāpanatthāya ghaṭehi abhisiñcamānamudakaṃ viya samucchinnakilesepi santāne darathapaṭippassambhakāni hutvā pavattitvā, tesaṃ pavattiyāti vuttaṃ hoti. Paccavekkhaṇañāṇānīti maggaphalādivisayāni kāmāvacarañāṇāni, yāni sandhāya ‘‘vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hotī’’ti (mahāva. 23) vuttaṃ.
60现在,为了说明省察的境地,说了“道与果”等话。其中,智者省察道:“我就是由这条道而来的。”然后省察它的果:“我得到了这样的利益。”然后省察涅槃:“我以它为所缘,亲证了这样的法。”接着,他省察已断的烦恼:“这些是我已断的烦恼。”或者对残余的烦恼省察或不省察:“这些是还剩下的。”有些有学这样省察,有些不省察。这里的意思是随其所欲。就像摩诃男问:“我内心还有什么法没有断除?”这是在问未断的烦恼。而阿罗汉没有残余烦恼可省察,因为一切烦恼都已断尽。因此应当知道:三种有学有十五种省察智,阿罗汉有四种,总共十九种省察智。
60. Idāni paccavekkhaṇāya bhūmiṃ dassetuṃ ‘‘maggaṃ phalañcā’’tyādi vuttaṃ. Tattha ‘‘imināva vatāhaṃ maggena āgato’’ti maggaṃ paccavekkhati. Tato ‘‘ayaṃ nāma me ānisaṃso laddho’’ti tassa phalaṃ, tato ‘‘ayaṃ nāma me dhammo ārammaṇato sacchikato’’ti nibbānañca paṇḍito paccavekkhati. Tato ‘‘ime nāma me kilesā pahīnā’’ti pahīne kilese, ‘‘ime nāma avasiṭṭhā’’ti avasiṭṭhakilese paccavekkhati vā, na vā. Koci sekkho paccavekkhati, koci na paccavekkhati. Tattha kāmacārotyadhippāyo. Tathā hi mahānāmo sakko ‘‘ko su nāma me dhammo ajjhattaṃ appahīno’’ti (ma. ni. 1.175; visuddhi. 2.812) appahīne kilese pucchi. Arahato pana avasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇaṃ natthi sabbakilesānaṃ pahīnattā, tasmā tiṇṇaṃ sekkhānaṃ pannarasa arahato cattārīti ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇānīti daṭṭhabbaṃ.
“依六清净的次第”(《清净道论》2.662等):是指依照六种清净的先后次序——其中戒清净和心清净两种是根本,见清净等四种是主体。了知四圣谛、现前证见,以及从烦恼垢染中清净,这就叫作智见清净。
Chabbisuddhikamenāti (visuddhi. 2.662 ādayo) sīlacittavisuddhīnaṃ vasena mūlabhūtānaṃ dvinnaṃ, diṭṭhivisuddhiādīnaṃ vasena sarīrabhūtānaṃ catunnanti etāsaṃ channaṃ visuddhīnaṃ kamena. Catunnaṃ saccānaṃ jānanatā, paccakkhakaraṇato, kilesamalehi visuddhattā ca ñāṇadassanavisuddhi nāma.
这里说的是观业处。
Etthāti vipassanākammaṭṭhāne.
解说解脱的类别
Vimokkhabhedavaṇṇanā
61在这里,也就是在那段诵文里,对诸行有一种执著:“我是业的作者,是果的受用者,这就是我的我。”这种执著是坚固的抓取。舍弃它、转向“无我”而生起的随观,因为是从随观诸法空无自性的方式生起,所以名为空随观解脱门;它从对治烦恼的方面,以解脱之力,成为被称为解脱的出世间道与果的入口。
61.Tattha tasmiṃ uddese. Saṅkhāresu ‘‘yo attābhiniveso kammassa kārako phalassa ca vedako eso me attā’’ti evaṃ abhiniveso daḷhaggāho, taṃ muñcantī ‘‘anattā’’ti pavattā anupassanāva attasuññatākārānupassanato suññatānupassanā nāma vimokkhamukhaṃ paṭipakkhato vimuttivasena vimokkhasaṅkhātassa lokuttaraṃ maggaphalassa dvāraṃ hoti.
62在诸行中,当“无常”的随观生起时,它就舍弃、断除在无常的事物上生起的“常”这种被称为想颠倒、心颠倒、见颠倒的颠倒相;因为它是从随观远离颠倒相的方式生起的,所以名为无相随观,是解脱门。这就是它们之间的关联。
62. Saṅkhāresu ‘‘anicca’’nti pavattā anupassanā anicce ‘‘nicca’’nti (a. ni. 4.49; paṭi. ma. 1.236; vibha. 939) pavattaṃ saññācittadiṭṭhivipallāsasaṅkhātaṃ vipallāsanimittaṃ muñcantī pajahantī vipallāsanimittarahitākārānupassanato animittānupassanā nāma vimokkhamukhaṃ hotīti sambandho.
63在诸行中,以“这是我的、这是乐”等方式生起的、被称为欲爱和有爱的渴爱愿求、渴爱期盼,“苦”的随观舍弃它、放下它,以观见苦相而舍弃;因为随观无愿求之相,所以名为无愿随观。
63. ‘‘Dukkha’’nti pavattānupassanā saṅkhāresu ‘‘etaṃ mama, etaṃ sukha’’ntyādinā nayena pavattaṃ kāmabhavataṇhāsaṅkhātaṃ taṇhāpaṇidhiṃ taṇhāpatthanaṃ muñcantī dukkhākāradassanena pariccajantī paṇidhirahitākārānupassanato appaṇihitānupassanā nāma.
64因此,正因为这三者有这三种名称,所以,如果导向出起的观智以无我的方式观照,那么此道就依其来由而得到“空解脱”这个名称。
64.Tasmāti yasmā etāsaṃ tissannaṃ etāni tīṇi nāmāni, tasmā yadi vuṭṭhānagāminivipassanā anattato vipassati. Maggo suññato nāma vimokkho hoti āgamanavasena laddhanāmattā.
66以观作为来由,就是指以被称为观的来由。道和果依靠这个而来,所以在这里,观道就叫作“来”。
66.Vipassanāgamanavasenāti vipassanāsaṅkhātāgamanavasena. Āgacchati etena maggo, phalañcāti vipassanāmaggo idha āgamanaṃ nāma.
67按前面所说的方式,就是依照之前讲过的无我随观等来理解。所谓“各自的果生起时”,是说依照所证得的道,属于各自的果虽然正在生起,但它并不是以道前来的方式得到的,而只是以观前来的方式得到这三种名称;因为在果等至的时候,道已经不活动了,所以不能与它相应而作为门。“依所缘”是说,因为一切行是空的、没有相、没有渴爱愿求,所以它缘取名为空、无相、无愿的涅槃而生起,就是依这个所缘。“依自性”是说,因为涅槃自身没有贪等、没有色相等所缘、没有烦恼愿求,所以是依自身的功德。“在一切处”是说,在道心路与果等至心路中。“一切的”是说,道与果二者。
67.Yathāvuttanayenāti pubbe vuttaanattānupassanādivasena. Yathāsakaṃ phalamuppajjamānampīti yathāladdhamaggassa phalabhūtaṃ attano attano phalaṃ uppajjamānampi maggāgamanavasena alabhitvā vipassanāgamanavaseneva tīṇi nāmāni labhati phalasamāpattikāle tadā maggappavattābhāvena tassa dvārabhāvāyogato. Ārammaṇavasenāti sabbasaṅkhārasuññatattā, saṅkhāranimittarahitattā, taṇhāpaṇidhirahitattā ca suññataanimittaappaṇihitanāmavantaṃ nibbānaṃ ārabbha pavattattā tassa vasena. Sarasavasenāti rāgādisuññatattā, rūpanimittādiārammaṇarahitattā, kilesapaṇidhirahitattā attano guṇavasena. Sabbatthāti maggavīthiyaṃ, phalasamāpattivīthiyañca. Sabbesampīti maggassa, phalassapi.
补特伽罗差别解说
Puggalabhedavaṇṇanā
68“七次”是指:在欲界善趣中结生最多七次,这就是“极七次”的意思;但并不是说会再有第八次等趣向欲有的情况。关于这一点,经中说:“他们不再受第八有。”不过,诸位老师认为:对于色界和无色界善趣的存在,即使超过七次也会继续往生。
68. Sattakkhattuṃ sattasu vāresu kāmasugatiyaṃ paṭisandhiggahaṇaṃ paramaṃ etassāti sattakkhattuparamo na pana aṭṭhamādikāmabhavagāmītyadhippāyo. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyantī’’ti (khu. pā. 6.9; su. ni. 232; netti. 115). Rūpārūpasugatibhavaṃ pana sattavārato parampi gacchatīti ācariyā.
69“贪嗔痴”中单提“痴”,应当知道这是指与贪和嗔共同生起的那份痴。
69.Rāgadosamohānanti mohaggahaṇaṃ rāgadosekaṭṭhamohaṃ sandhāyāti daṭṭhabbaṃ.
70四种漏已经灭尽,所以叫漏尽者。因为在值得受供养的人当中最为尊贵,所以是无上应供。
70. Khīṇā cattāro āsavā etassāti khīṇāsavo. Dakkhiṇārahesu aggattā aggadakkhiṇeyyo.
等至差别的解释
Samāpattibhedavaṇṇanā
72“亦一切”是指四种圣者。
72.Sabbesampīti catunnampi ariyapuggalānaṃ.
73心与心所不再生起的这种灭,称为灭尽定,也就是在现世中证得心的灭尽而安住。这里说的不还者和漏尽者,是指投生在欲界、色界、证得八种等至的不还者,以及同样情况的漏尽者。其中的“于此”,是指在灭尽定中。“乃至到达无所有处”,是指以止与观双运的方式,一直到达无所有处。作决意等预备之事:就是把身上携带的东西放下,把衣钵等资具分别放好,决意不让它们被火烧等毁坏,在僧团处理事务或导师召唤之前提前出定,并在七天内观察寿行是否还在运作——做完这四种决意等预备之事。
73. Cittacetasikānaṃ appavattisaṅkhātassa nirodhassa samāpatti nirodhasamāpatti, diṭṭheva dhamme cittanirodhaṃ patvā viharaṇaṃ. Anāgāmīnañcāti kāmarūpabhavaṭṭhānaṃ aṭṭhasamāpattilābhīnameva anāgāmīnaṃ, tathā khīṇāsavānañca. Tatthāti nirodhasamāpattiyaṃ. Yāva ākiñcaññāyatanaṃ gantvāti evaṃ samathavipassanānaṃ yuganaddhabhāvāpādanavasena yāva ākiñcaññāyatanaṃ, tāva gantvā. Adhiṭṭheyyādikanti kāyapaṭibaddhaṃ ṭhapetvā visuṃ visuṃ ṭhapitacīvarādiparikkhāragehādīnaṃ aggiādinā avināsanādhiṭṭhānaṃ, saṃghapaṭimānanasatthupakkosanānaṃ puretaraṃ vuṭṭhānaṃ, sattāhabbhantare āyusaṅkhārappavattiolokananti catubbidhaṃ adhiṭṭhānādikaṃ pubbakiccaṃ katvā.
75修行所带来的滋味,即分为禅那之乐、圣果之乐等的止观修行之滋味。
75.Paṭipattirasassādanti jhānasukhaphalasukhādibhedaṃ samathavipassanāpaṭipattirasassādaṃ.
以上就是名为《阿毗达摩义显明》的《阿毗达摩义摄》注释。
Iti abhidhammatthavibhāviniyā nāma abhidhammatthasaṅgahavaṇṇanāya
他因为戒行与家族传统而生于显赫的大家族,名叫优陀耶;因为对业等事的信心,布施、持戒等功德在他身上增长而清净;这位名叫Nampa的人,心怀对他人悲悯,为了饶益他人——其特相是让他人在教法中顺利渡过、得以成熟——而发愿祈请,他所祈请的这部论典,到此就圆满了。这是句义连缀。
(Ka) cārittena kulācārena sobhite visālakule udayo nibbatti yassa, tena, kammādivisayāya saddhāya abhivuddho parisuddho ca dānasīlādiguṇānaṃ udayo yassa, tena, nampavhayena nampanāmakena, parānukampaṃ sāsane sukhotaraṇaparipācanalakkhaṇaṃ parānuggahaṃ, paṇidhāya patthetvā yaṃ pakaraṇaṃ patthitaṃ abhiyācitaṃ, taṃ ettāvatā pariniṭṭhitanti yojanā.
愿那些比丘们——他们因精勤造论而生的广大福德,以圣道智成就了极清净的智慧,以戒等功德而庄严,具足惭愧——把这座名为“根本净月”、极其著名、如粮食般堪能承受、日日增盛的寺院,看作福德兴盛所带来的吉祥之地,愿它长久住世。愿住在其中的比丘们也是这样。这就是意趣所在。
(Kha) tena pakaraṇappasutena vipulena puññena paññāvadātena ariyamaggapaññāparisuddhena sīlādiguṇena sobhitā. Tatoyeva lajjino bhikkhū, dhaññānaṃ adhivāsabhūtaṃ, uditoditaṃ accantappasiddhaṃ, mūlasomaṃ nāma vihāraṃ, puññavibhavassa udayasaṅkhātāya maṅgalatthāya āyukantaṃ maññantu, tattha nivāsino bhikkhū īdisā hontūtyadhippāyo.
1在令人欢喜的普拉提那王都,
由臂膀勇猛、臂膀粗壮的国王
在他人为他建好的祇园精舍里住着;
住在令人欢喜的可爱殿堂和殊胜林园中的人
2具足戒行、调伏与自制,满足者;
被自在者之众与功德源泉们恭敬尊重;
已到达牟尼王教法等众多典籍的彼岸,
在生者中,他以阿阇梨身份受到智者们的尊崇。
3在这里,它们指出他的智慧威力,以及
还有对律藏义注等所作的注释;
《精义灯》等为开端,甘美义理之精华
通过阐明,让善士们感到欢喜。
4舍利弗,请依止那一位的悲悯
彼长老的具坚固力、殊胜功德宝藏;
我曾在众多典籍的领域中获得了善巧。
他的这种智慧的光辉,是威德的唯一原因。
5我凭借这清净精进的威力。
我确实将成为弥勒世尊教法的继承者。
6那时,他使那位清净心者的教法光辉闪耀。
愿我得见并恭敬我的老师,那位舍利弗。
7这部注疏在二十四天内完成,正如所述。
同样地,愿众生的善思惟迅速成就。
1. Ramme pulatthinagare nagarādhirāje, Raññā parakkamabhujena mahābhujena; Kārāpite vasati jetavane vihāre; Yo rammahammiyavarūpavanābhirāme. 2. Sampannasīladamasaṃyamatositehi, Sammānito vasigaṇehi guṇākarehi; Patto munindavacanādisu nekagantha- Jātesu cācariyataṃ mahitaṃ vidūhi. 3. Ñāṇānubhāvamiha yassa ca sūcayantī, Saṃvaṇṇanā ca vinayaṭṭhakathādikānaṃ; Sāratthadīpanimukhā madhuratthasāra- Sandīpanena sujanaṃ paritosayantī. 4. Tassānukampamavalambiya sāriputta- Ttherassa thāmagatasāraguṇākarassa; Yo nekaganthavisayaṃ paṭutaṃ alatthaṃ, Tassesa ñāṇavibhavo vibhavekahetu. 5. Sohametassa saṃsuddha-vāyāmassānubhāvato. Addhāsāsanadāyādo, hessaṃ metteyyasatthuno. 6. Jotayantaṃ tadā tassa, sāsanaṃ suddhamānasaṃ. Passeyyaṃ sakkareyyañca, garuṃ me sārisambhavaṃ. 7. Dinehi catuvīsehi, ṭīkāyaṃ niṭṭhitā yathā. Tathā kalyāṇasaṅkappā, sīghaṃ sijjhantu pāṇinanti.