第17章巴利
Sattarasamo paricchedo
第17章 见的总摄论巴利
17. Diṭṭhisaṅgahakathā
以“如是等”之名,欲等诸法也是如此;
诸蕴等各个组成部分,也都已经按照各自的情况列举出来了。巴利
Yevāpanakanāmena , dhammā chandādayo tathā; Khandhādayo ca koṭṭhāsā, uddiṭṭhā hi yathārahaṃ.
在这里,欲等诸法,都已按照各自的情况分别说明;
蕴等诸聚,或亦如今应当了知它们是生起的。巴利
Tattha chandādayo dhammā, vibhattāva yathārahaṃ; Khandhādirāsayo vāpi, viññeyyā dāni sambhavā.
受就是受蕴,包括眼触所生受等。
想,以及想蕴,也都被说明为有六种。巴利
Vedanā vedanākkhandho, cakkhusamphassajādikā; Saññā ca saññākkhandhoti, chabbidhāpi pakāsitā.
其余的心所法,被称为行蕴。
六识身已经说过,从名称上就叫识蕴。巴利
Saṅkhārakkhandhanāmena, sesā cetasikā matā; Vuttā viññāṇakāyā cha, viññāṇakkhandhanāmato.
色蕴则又唯是一,与相应者和不相离者。
四种无色蕴,连同前面所说的,合起来称为五蕴。巴利
Rūpakkhandho punekova, sampayuttāviyogino; Arūpino ca cattāro, pañcakkhandhā pavuccare.
而意处的名称,就是心;其他那些也同样。
眼识界等七识界。巴利
Manāyatananāmaṃ tu, cittameva tathāparā; Cakkhuviññāṇadhātādisattaviññāṇadhātuyo.
一切心所法,都归入法处。
这五十二法也都被称为法界,从一切方面来说都是如此。巴利
Sabbe cetasikā dhammā, dhammāyatanasaṅgahā; Dhammadhātūti ca vuttā, dvipaññāsāpi sabbathā.
微细的色法以及涅槃,在这里应当被把握。
粗大的色法,也就是十处界。巴利
Sukhumāni ca rūpāni, nibbānañcettha gayhare; Oḷārikāni rūpāni, dasāyatanadhātuyo.
名为眼处、耳处、鼻处、舌处、身处者;
还有色处、声处、香处、味处、触处。巴利
Cakkhusotaghānajivhā-kāyāyatananāmakā; Rūpasaddagandharasa-phoṭṭhabbāyatanāni ca.
一切十二处,都是十八界。
除了诸蕴与涅槃,在(蕴、处、界)三门中都没有施设。巴利
Dvādasāyatanā sabbe, hontaṭṭhārasadhātuyo; Khandhā ṭhapetvā nibbānaṃ, natthi paṇṇatti tīsupi.
还有食物等以及诸部分,它们就和前面所说的方式一样。
就这样,混杂的概要应当由有智慧的人来了知。巴利
Āhārādi ca koṭṭhāsā, pubbe vuttanayāva te; Iti missakasaṅkhepo, viññātabbo vibhāvinā.
就在十二种不善心里,十四种法也同样被确定下来。
凡是有过失的法,现在也把它们归摄起来说明。巴利
Dvādasākusalesveva, cuddasāpi vavatthitā; Ye sāvajjāva tesampi, saṅgaho dāni niyyate.
欲漏、有漏、见漏和无明漏,
四种漏已经讲过,三种法则按它们各自的自性来说明。巴利
Kāmāsavo bhavāsavo, diṭṭhāvijjāsavāti ca; Cattāro āsavā vuttā, tayo dhammā sarūpato.
诸漏,以漏为义,
瀑流以冲走之义,也是如此。
而“瑜伽”的意思,就是它们把(人)系缚起来。
那些四个也已宣说。巴利
Āsavā āsavaṭṭhena, Oghā vuyhanato tathā; Yojentīti ca yogāti, Te cattāro ca desitā.
Kāmabbhavo ca paṭigho, māno diṭṭhi ca saṃsayo; Sīlabbataparāmāso, bhavarāgo tathāparo.
嫉妒、悭吝与无明,这些就是十种结。
八种法以各自的自相,在阿毗达摩中被阐明。巴利
Issā macchariyāvijjā, iti saṃyojanā dasa; Aṭṭha dhammā sarūpena, abhidhamme pakāsitā.
舍弃嫉妒和吝啬,在那里加入了慢与掉举。
将存在的贪著拆分为二,即依色与无色分为两种。巴利
Issāmacchariyaṃ hitvā, katvā mānuddhavaṃ tahiṃ; Bhinditvā bhavarāgañca, rūpārūpavasā dvidhā.
五下分结和五上分结;
十种结已经被宣说,而在经中则就自相说为七种。巴利
Pañcorambhāgiyā ceva, pañcuddhambhāgiyāti ca; Dasa saṃyojanā vuttā, sutte satta sarūpato.
四种结法,按自性/体性而言为三种法;
贪欲的身结和嗔恚,被称为。巴利
Ganthā dhammā ca cattāro, tayo dhammā sarūpato; Abhijjhākāyagantho ca, byāpādo ca pavuccati.
戒禁取,以及另一种身结;
固执地认定“这才是唯一的真理”,各种见解就是这样被区分开来的。巴利
Sīlabbataparāmāso, kāyagantho tathāparo; Idaṃsaccābhiniveso, iti diṭṭhi vibhedito.
欲贪、嗔恚,还有昏沉睡眠;
同样地,掉举与追悔,疑和无明,这八种。巴利
Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhamathāparaṃ; Tathā uddhaccakukkuccaṃ, kaṅkhāvijjāti aṭṭhime.
被称为盖的法,又分为六种。
邪见然而唯有一种,但就被称为执取。巴利
Dhammā nivaraṇā nāma, chadhā ca pana desitā; Micchādiṭṭhi panekāva, parāmāsoti vuccati.
Upādānāni cattāri, kāmupādādināmakā; Diṭṭhisīlabbataṃ atta-vādupādānameva ca.
依贪和依见,只有两种;而见被宣说为三种。
见、戒禁取之论,以及此说,为大仙所宣说。巴利
Lobhadiṭṭhivasā dveva, tividhā diṭṭhi desitā; Diṭṭhi sīlabbatamatta-vādo ceti mahesinā.
贪、嗔和痴,
我慢、邪见和疑;
昏沉和掉举也是如此,
同样地,世间毁灭之对。巴利
Lobho doso ca moho ca, Māno diṭṭhi ca saṃsayo; Thinamuddhaccamevātha, Lokanāsayugaṃ tathā.
就这样,烦恼的依处被说明为烦恼;
这十种其实是一样的,无论从前后文来看,还是从它们自身的性质来看。巴利
Itthaṃ kilesavatthūni, kilesāti pakāsitā; Dasete tu samānāva, parato ca sarūpato.
欲贪、对抗、慢、见和疑;
有贪与无明,这六种与七种被称为随眠。
620 执取、障碍、戏论和虚妄分别。
渴爱、慢与见,以及见与渴爱为二依止。巴利
Kāmarāgo ca paṭigho, māno diṭṭhi ca saṃsayo; Bhavarāgo avijjāti, cha sattānusayā matā. 620.Gāhā ca palibodhā ca, papañcā ceva maññanā. Taṇhā māno ca diṭṭhi ca, diṭṭhi taṇhā ca nissayā.
执取有一种,依止只有两种,妄想分别有三种。
漏、暴流、轭、气味,以及取,共有两种。巴利
Parāmāsekako dveva, nissayā maññanā tayo; Āsavoghayogaganthā, upādānā ca dubbidhā.
已说八种盖,以及七种随眠的论说;
结和烦恼,各有十种,从外部而住立。巴利
Aṭṭha nīvaraṇā vuttā, sattadhānusayā kathā; Saṃyojanā kilesā ca, daseva parato ṭhitā.
一、二、三、六、七、八、十,各随其所应。
诸法依各自的自体而存在于如前所述的那些类别中。巴利
Ekadvitichasattaṭṭhadasakā tu yathārahaṃ; Dhammā sarūpato honti, yathāvuttesu rāsisu.
欲贪和有贪,欲漏和有漏;
对色界的贪和对无色界的贪,这样就把贪区分开了。巴利
Kāmarāgabhavarāgā, kāmāsavabhavāsavā; Rūparāgārūparāga, iti lobho vibhedito.
对“这才是真理”的执著,以及邪见和戒禁取,同样如此;
我论与执取,这被称为见。巴利
Idaṃsaccābhiniveso , diṭṭhi sīlabbataṃ tathā; Attavādo parāmāso, iti diṭṭhi pavuccati.
邪见有十五种,贪有十八种于其中;
其余的法与各自和他者的诸类相应,共为十二种、确立。巴利
Diṭṭhi pañcadasavidhā, lobhaṭṭhārasadhā tahiṃ; Sesā sapararāsīhi, samānā dvādasaṭṭhitā.
邪见和贪,在十一种生起方式中被确定下来。
无明在七处被说到,瞋恚则在五处。巴利
Ekādasasamuṭṭhāne, diṭṭhilobhā vavatthitā; Avijjā sattasu vuttā, paṭigho pana pañcasu.
慢和疑,在四种情况下被举出。
在三处或两处,则是昏沉等;这八种都是带格变化的。巴利
Māno ca vicikicchā ca, catuṭṭhānesu uddhaṭo; Tīsu dvīsu ca thīnanti, aṭṭhete savibhattikā.
嫉妒、吝啬、后悔和昏沉,是毁灭世间的。
六种无分别的法,即不混杂的十四法。巴利
Issāmaccherakukkuccamiddhalokavināsakā; Chāvibhattikadhammāti, asambhinnā catuddasa.
色贪、无色贪、欲漏、有漏;
它们存在于离见者中,不过按照前面所说的方式。巴利
Rūparāgārūparāga-kāmāsavabhavāsavā; Honti diṭṭhiviyuttesu, pubbe vuttanayā pana.
就这样,智者明白了过失的概要之后,又
也应当讲清楚菩提分法的归类。巴利
Iti sāvajjasaṅkhepaṃ, ñatvā puna vicakkhaṇo; Bodhipakkhiyadhammānaṃ, saṅgahampi vibhāvaye.
对于它们,想颠倒、心颠倒、见颠倒,依次是:
认为净、乐、常、我,就这样安立为十二种。巴利
Yesu saññācittadiṭṭhi-vipallāsā yathākkamaṃ; Subhaṃ sukhaṃ niccamattā, iti dvādasadhā ṭhitā.
在这其中,于身、于受、于心、于法,且依序;
已现起为不净、苦、无常、无我。巴利
Tattha kāye vedanāsu, citte dhammesu cakkamā; Asubhaṃ dukkhamaniccamanattāti upaṭṭhitā.
为了断除前面所说的颠倒,按各自合适的方式。
这些法的所缘和作用各不相同,它们就是依据这种方式而生起的。巴利
Yathāvuttavipallāsapahānāya yathārahaṃ; Bhinnā visayakiccānaṃ, vasena pana sambhavā.
四种念处,也就是身随观等;
然而正念实则唯一,被大仙如是宣说。巴利
Cattāro satipaṭṭhānā, kāyānupassanādayo; Iti vuttā panekāva, sammāsati mahesinā.
已生和未生的恶都要断除,以及未生的(恶)要不令生起;
或者,为了让未生起的和已经生起的(善法)生起并增长。巴利
Uppannānuppannapāpapahānānuppannāya ca; Anuppannuppannehi vā, nibbatti abhivuddhiyā.
精勤者的努力,要从作用和功用的角度来区分。
大仙说,正勤有四种。巴利
Padahantassa vāyāmo, kiccābhogavibhāgato; Sammappadhānā cattāro, iti vuttā mahesinā.
欲、精进、心、观,这是那位如如者所说的;
四种神足,被分别解说为四种增上。巴利
Chando ca vīriyaṃ cittaṃ, vīmaṃsāti ca tādinā; Cattāro iddhipādāti, vibhattā caturādhipā.
信根、精进根,还有念根和定根;
慧根这五个根,都归在菩提分法里。巴利
Saddhindriyañca vīriyaṃ, sati ceva samādhi ca; Paññindriyañca pañceva, bodhipakkhiyasaṅgahe.
诸根依“根”的意义而立为根,诸力依“力”的意义而立为力;
就这样,大仙把它分成两类,并加以分别说明。巴利
Indriyānindriyaṭṭhena, balaṭṭhena balāni ca; Iti bhinnā vibhattā ca, duvidhāpi mahesinā.
正念与择法,还有精进和喜;
轻安、定,以及舍,那位如如不动者说。巴利
Satī ca dhammavicayo, tathā vīriyapītiyo; Passaddhi ca samādhi ca, upekkhāti ca tādinā.
七觉支是由正觉悟者的自性而宣说的。
按照身体和心的不同,把轻安当成单独一项。巴利
Desitā satta bojjhaṅgā, bujjhantassa sabhāvato; Kāyacittavasā bhinnaṃ, katvā passaddhimekakaṃ.
正见、正思惟、正精进,以及三种远离。
正念和正定,就被认为是八支圣道。巴利
Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ; Sammāsati samādhī ca, maggo aṭṭhaṅgiko mato.
这样,简略来说就是七种,按分类则有三十七种。
把轻安算作一项,不重复的共有十四项。巴利
Iti satteva saṅkhepā, sattatiṃsa pabhedato; Ekaṃ katvāna passaddhiṃ, asambhinnā catuddasa.
精进被说为九种,存在于六组和五组当中。
正念则分为八种,其余的则归入同一组。巴利
Navadhā vīriyaṃ vuttaṃ, chasu rāsīsu pañcasu; Aṭṭhadhā sati sesā tu, samānapadarāsikā.
慧有五种,定有四种;
信分为两类,这五种都包含分类。巴利
Pañcasveva tu paññā ca, samādhi caturāsiko; Saddhā dvīsu vibhattāti, pañcete savibhattikā.
其余九种分类,即欲、心及其他。
喜、轻安、舍,还有思惟和三种离。巴利
Navā vibhattikā sesā, chando cittamathāparaṃ; Pīti passaddhipekkhā ca, saṅkappo viratittayaṃ.
正如上面所说的那样,一切属于菩提分法的法。
它们在出世间法中,也都能以各种方式,各随其宜地生起。巴利
Iti vuttanayā sabbe, bodhipakkhiyasaṅgahā; Lokuttaresu sambhonti, sabbathāpi yathārahaṃ.
在前期阶段,对于世间法,则各随其相应而得。
在穿透修习的时候,在六清净生起的过程中。巴利
Pubbabhāge yathāyogaṃ, lokiyesu ca labbhare; Nibbedabhāvanākāle, chabbisuddhipavattiyaṃ.
就这样,混合的有过失者,被归入觉悟相关的法类。
在其余等等之聚中,它们依其生起之方式而安住。巴利
Iti missakasāvajjā, bodhipakkhiyasaṅgahā; Yevāpanakarāsimhi, yathāsambhavato ṭhitā.
而业道则在福业与非福业中,以一切方式存在着。
善行是非道,恶行也同样是非道。巴利
Kammapathā tu sambhonti, puññāpuññesu sabbathā; Apathā ca sucaritā, tathā duccaritāpi ca.
在这其中,就业道而言,则是无贪等;
依假借而说,或者在果报与唯作中。巴利
Tattha kammapathaṭṭhāne, anabhijjhādayo pana; Upacārena vuccanti, vipākesu kriyesu vāti.