第12章
Dvādasamo paricchedo
第12章 舍利子毗奈耶论
12. Rāsivinicchayakathā
其中,识身有六种,识界有七种。
触有眼触等,分为六种,也有七种。
Tattha viññāṇakāyā cha, satta viññāṇadhātuyo; Phassā cakkhādisamphassā, chabbidhā sattadhāpi ca.
受依眼触所生等差别;
想和思,也分别分为六种和七种。
Cakkhusamphassajādīhi , bhedehi pana vedanā; Saññā ca cetanā ceva, bhinnā chadhā ca sattadhā.
在心识生起里的诸法,以及蕴、处、界,
诸食也按照相应的情况,归入触等五聚之中。
Cittuppādesu dhammā ca, khandhāyatanadhātuyo; Āhārā ca yathāyogaṃ, phassapañcakarāsiyaṃ.
一切都被摄集了,因此称为名之把握;
这个根本聚集,也被称为能统摄一切。
Sabbe saṅgahitā honti, tasmā nāmapariggaho; Mūlarāsi ca so sabba-saṅgahoti pavuccati.
在禅那这一类里,法只有五种,按七种分类来说。
根有二十二种,但按法来分,则是十六种。
Jhānarāsimhi pañceva, dhammā sattappabhedato; Indriyāni ca bāvīsa, dhammato pana soḷasa.
九种道支法,也分为十二种。
在那里,对心存疑惑的人,就只宣说了六种因。
Nava maggaṅgadhammā ca, bhinnā dvādasadhāpi te; Chaḷeva hetuyo tattha, desitā kaṅkhituddhavā.
十种业道之法,却只宣说了六种。
其余的法与十法相同,共有四种依处。
Dasa kammapathā dhammā, chaḷeva pana desitā; Sesāva dasadhammehi, samānā caturāsayo.
其中,慧有十种,受则立为九种;
定有七种,而精进有五种。
Paññā dasavidhā tattha, vedanā navadhā ṭhitā; Samādhi sattadhā hoti, vīriyaṃ pana pañcadhā.
正念分裂为四种,寻则被认为有三种。
心等有两种,生起则有十种和五种。
Sati bhinnā catudhāva, vitakko tividho mato; Dvidhā cittādayo honti, dasapañceva sambhavā.
其余的三十二法,每一个也各算一种;
舍弃了这些色根之后,八种区分到底是怎么回事?
Sesā dvattiṃsa sabbepi, dhammā ekekadhāpi ca; Hitvā rūpindriyānete, vibhāgā aṭṭhadhā kathaṃ.
触、思、想、伺、喜、命根;
六对没有过失的,以及有过失、愚痴和疑惑的。
Phasso ca cetanā saññā, vicāro pīti jīvitaṃ; Niravajjā cha yugaḷā, sāvajjamohakaṅkhitā.
以及那些属于或随一法的法,排除离和掉举;
十二种以及全部,三十二种也同样以一种方式。
Yevāpanakadhammā ca, viratuddhaccavajjitā; Dvādasā ceti sabbepi, dvattiṃsakekadhā tathā.
心是意根和心,信是信根和信力;
在诸力中,宣说了世间力;在世间法中,宣说了二法双。
Cittaṃ manindriyaṃ cittaṃ, saddhā saddhindriyaṃ balaṃ; Balesu lokiyā vuttā, lokiye ca dukadvaye.
贪与无贪等,每两个一组。
在因的集合中,有四种。
邪见也属于道支。
他们也在五种业道里。
Lobhālobhādikā dve dve, Cattāro heturāsiyaṃ; Micchādiṭṭhi ca maggaṅge, Pañcakammapathepi te.
在随一法聚中,已宣说了离与掉举。
在道因当中,则分为二种和十五种而安立。
Yevāpanakarāsimhi, desitā viratuddhavā; Maggahetūsu ceveti, dvidhā pañcadasa ṭhitā.
寻在禅那与道中,有三种,也有九种;
受在根本蕴聚中,同样也在禅那与根中。
Vitakko jhānamaggesu, tividhā navadhā pana; Vedanā mūlarāsimhi, tathā jhānindriyesu ca.
在根、道这一组里,在力、后二法、三法当中;
正念在这里有四种,精进也有五种。
Indriyamaggarāsimhi, balapiṭṭhidukattike; Catudhā sati tattheva, vīriyampi ca pañcadhā.
定被说为七种,在禅支中以及在那里也是如此;
就在那里,慧有十种;在因和业道中也是如此。
Samādhi sattadhā vutto, jhānaṅgesu ca tattha ca; Tattheva dasadhā paññā, hetukammapathesu ca.
安住为十种、九种、七种、五种、四种、三种、二种、一种;
六种各一,十五种,以及三十二种,依次排列。
Dasanavasattapañcacatutidvekadhā ṭhitā; Chaḷekakā pañcadasa, dvattiṃsa ca yathākkamaṃ.
八种分别的概要,词句有十种分类;
这些五十五种法,以及十八种聚类。
Aṭṭha vibhāgasaṅkhepā, padāni dasadhā siyuṃ; Tepaññāseva dhammā ca, aṭṭhārasa ca rāsayo.
这样,在法的安立中;而在《法集论》里,
在“心识生起”品中,以略说方式归纳。
Iti dhammavavatthāne, dhammasaṅgaṇiyaṃ pana; Cittuppādaparicchede, uddesanayasaṅgaho.
八十四句,都是按照它们各自的样子宣说的。
以“随附名”来说,只有十六种,各随其宜。
Padāni caturāsīti, desitāni sarūpato; Yevāpanakanāmena, soḷaseva yathārahaṃ.
其中,不定名称的词目,只有十一种。
八十九种已说,唯是决定者才有生起。
Tatthāniyatanāmāni, padānekādaseva tu; Vuttānekūnanavuti, niyatāneva sambhavā.
在这里,不混杂的句子总共有五十三种。
而心与心所,则依其力用加以说明。
Asambhinnapadānettha, tepaññāseva sabbathā; Cittacetasikānaṃ tu, vasena paridīpaye.
按照区分句之诸法的方式,就这样被阐明。
至于心和心所,则按次序来判定它们的类别归属。
Vibhāgapadadhammānaṃ , vasenevaṃ pakāsito; Cittacetasikānaṃ tu, kamato rāsinicchayoti.
以上是关于心所分类中“蕴集判别”的论述,到此结束。
Iti cetasikavibhāge rāsivinicchayakathā niṭṭhitā.