心路运作方式的讨论
3. Vīthisaṅgahakathā
眼、耳、鼻、舌、身这五种处,也就是五门。
净色和心处,一共指出六种所依。
Cakkhusotaghānajivhā-kāyāyatana pañcadhā; Pasādā hadayañceti, cha vatthūni viniddise.
眼、耳、鼻、舌、身这五门;
意门是有分,六门是心路过程。
Cakkhusotaghānajivhā-kāyadvārā ca pañcadhā; Manodvāraṃ bhavaṅganti, cha dvārā cittavīthiyā.
色、声、香、味、触,是五种行境;
法所缘的施设,以及六种门的所缘次第。
Rūpasaddagandharasa-phoṭṭhabbā pañca gocarā; Dhammārammaṇapaññatti, cha dvārārammaṇakkamā.
征相、趣向与业,以及业即是行境;
对于结生、有分和死亡,也都各随其宜。
Nimittagatikammāni , kammamevātha gocarā; Paṭisandhibhavaṅgānaṃ, cutiyā ca yathārahaṃ.
临终众生的所缘,就如它当时呈现的那样。
在六门中缘取那个所缘,结生就在下一世发生。
Maraṇāsannasattassa, yathopaṭṭhitagocaraṃ; Chadvāresu tamārabbha, paṭisandhi bhavantare.
是一个心识刹那,从那时起直到生命结束。
有分在最后结束时,死心也只在那一刹那于有中发生。
Ekacittakkhaṇā hoti, yāvajīvaṃ tato paraṃ; Bhavaṅgaṃ pariyosāne, cuti cekakkhaṇā bhave.
二因的欲界死亡心之后,有欲界的结生。
三因欲界死后,一切结生都有可能。
Duhetāhetucutiyā, kāmāvacarasandhiyo; Tihetukāmacutiyā, sabbāpi paṭisandhiyo.
从色界死亡之后,结生是有因的。
无色界之上及欲界中,于该处也有三因结生的。
Rūpāvacaracutiyā , sahetupaṭisandhiyo; Āruppatopari kāme, tattha vāpi tihetukā.
结生与有分,在同一生中各自都是同一种。
死心及其所缘也是如此,各随其相应的情况。
Paṭisandhi bhavaṅgañca, ekamevekajātiyaṃ; Cuti cārammaṇañcassa, evameva yathārahaṃ.
当色等所缘被撞击于眼净色等时,
在中间截断有分之后,心路才生起。
Rūpādārammaṇe cakkhu-ppasādādimhi ghaṭṭite; Majjhe bhavaṅgaṃ chinditvā, vīthi nāma pavattati.
转向、五识、领受、推度;
满意的欲界速行彼所缘名法。
Āvajjapañcaviññāṇasampaṭicchanatīraṇā; Voṭṭhabbakāmajavanatadārammaṇanāmakā.
按作用处所简略而言,五门心唯有七种;
这五十四种全部,按各自的自性详细说明。
Satteva ṭhānasaṅkhepā, pañcadvārikamānasā; Catupaññāsa sabbepi, vitthārena sarūpato.
名为转向、一切速行、彼所缘。
以自性来说,意门心共有六十七种。
Āvajjasabbajavanatadārammaṇanāmakā; Sattasaṭṭhi sarūpena, manodvārikamānasā.
面对可意的所缘时,它们全都是善业的果报。
对于不可意的所缘,恶的果报(心)生起,这个定则已经被阐明。
Iṭṭhe ārammaṇe honti, puññapākāni sabbathā; Aniṭṭhe pāpapākāni, niyamoyaṃ pakāsito.
在那里,即使对极可意所缘,也有彼所缘推度心。
与喜相应,在可意和中等所缘上则是舍俱。
Tatthāpi atiiṭṭhamhi, tadārammaṇatīraṇaṃ; Somanassayutaṃ iṭṭhamajjhattamhi upekkhitaṃ.
在极微小的所缘中,且寿命极短时,
只有有分动摇,它就被称为无效的路。
Gocaretiparittamhi , atiappāyuke pana; Bhavaṅgameva calati, moghavāroti so kato.
确定心在微细所缘上生起两次;
从那以后,唯落入有分,那个也被称为“无效”。
Voṭṭhabbanaṃ parittamhi, dvattikkhattuṃ pavattati; Tato bhavaṅgapātova, sopi moghoti vuccati.
而速行心在广大所缘上速行之后,从此以后……
彼所缘没有生起,他也被称为“空无”。
Javanañca mahantamhi, javitvāna tato paraṃ; Na sambhoti tadālambaṃ, sopi moghoti vuccati.
在极大所缘中,对于所缘存续期极长的,
彼所缘生起,就被称为“圆满”。
Gocaretimahantamhi, atidīghāyuke pana; Sambhoti ca tadālambaṃ, sampuṇṇoti pavuccati.
在广大的行境中,彼所缘生起。
在五门和意门,当所缘变得明显时。
Gocaretimahantamhi, tadārammaṇasambhavo; Pañcadvāre manodvāre, vibhūte pana gocare.
对于欲界众生,在欲界的所缘范围内;
只有在微弱的速行心里,那时才显现彼所缘。
Kāmāvacarasattānaṃ , kāmāvacaragocare; Parittajavanesveva, tadārammaṇamuddise.
不太猛烈、不太快,也不太炽盛地运行。
当它平稳而柔和地运转时,所希求的所缘(对象)才是(被希求的)。
Nātitikkhe nātisīghe, nātitejussade jave; Samamandappavattamhi, tadārammaṇamicchitaṃ.
伴随乐受、以那个为所缘的心,是在舍俱唯作心之后生起的。
不应与舍俱,也不应像从乐俱唯作心那样生起。
Sukhopetaṃ tadālambaṃ, upekkhākriyato paraṃ; Na hotupekkhāsahitaṃ, sukhitakriyato tathā.
不会从忧受生起带有喜的心。
那时,无彼所缘及其他,有分与死心亦复如是。
Na hoti domanassamhā, somanassikamānasaṃ; Tadārammaṇamaññañca, bhavaṅgaṃ cuti vā tathā.
在这里,以贪等为条件,速行的善法就存在。
不过,当信、慧等生起时,善就会产生。
Rajjanādivasenettha, javanākusalaṃ bhave; Kusalaṃ pana sambhoti, saddhāpaññādisambhave.
对离染者来说,这本身就被称为“唯作”。
已到达无果报状态,因为轮回的根本已被彻底灭尽。
Tadeva vītarāgānaṃ, kriyā nāma pavuccati; Avipākatamāpannaṃ, vaṭṭamūlaparikkhayā.
其余的安止速行,广大与无上;
二十六种,按各自相应的情况,生起于安止路中。
Appanājavanaṃ sesaṃ, mahaggatamanuttaraṃ; Chabbīsati yathāyogaṃ, appanāvīthiyaṃ bhave.
正在修习预备功夫的人,心念放在遍处等所缘境上;
心被近行定很好地安住时。
Parikammaṃ karontassa, kasiṇādikagocare; Susamāhitacittassa, upacārasamādhinā.
在遍作、近行、随顺、种姓之后。
第五或第四个速行心,就是安止。
Parikammopacārānulomagotrabhuto paraṃ; Pañcamaṃ vā catutthaṃ vā, javanaṃ hoti appanā.
凡夫和有学,以欲界福行为因;
由三因唯作心,离贪者能得安止定。
Puthujjanāna sekkhānaṃ, kāmapuññatihetuto; Tihetukāmakriyato, vītarāgānamappanā.
在那里也一样,乐俱速行,在两种乐俱之后;
从舍(心所)生起,与舍及一境性相应。
Tatrāpi sukhitajavaṃ, sukhitadvayato paraṃ; Upekkhitamhā sambhoti, upekkhekaggatāyutaṃ.
小速行应生起五、六或七次。
一次或两次彼所缘,转向等则只有一次。
Pañca vāre cha vā satta, parittajavanaṃ bhave; Sakiṃ dve vā tadālambaṃ, sakimāvajjanādayo.
安止速行只生起一次,但在初次生起时;
从那以后,达到自在的境界,日夜不停地持续运转。
Appanājavanañcekaṃ, paṭhamuppattiyaṃ pana; Tato paraṃ vasībhūtaṃ, ahorattaṃ pavattati.
在灭尽定的等至刹那,有一次或两次。
第四无色界的速行之后,心就灭去。
Sakiṃ dve vā nirodhassa, samāpattikkhaṇe pana; Catutthāruppajavanaṃ, tato cittaṃ nirujjhati.
从灭尽定出定的人,会证得上面那两种果位。
五神通和诸道,被认为只在一心刹那之间。
Nirodhā vuṭṭhahantassa, upariṭṭhaphaladvayaṃ; Pañcābhiññā tathā maggā, ekacittakkhaṇā matā.
果有一个或两个,同样,或者在道心路中有三个。
在那入定的刹那,它也同样日夜不停地运转。
Phalamekadvayaṃ tathā, tisso vā maggavīthiyaṃ; Samāpattikkhaṇe tampi, ahorattaṃ pavattati.
在五门中得不到出世间心和广大心。
离路意界和最后五类心在五门中不可得。
Pañcadvāre na labbhanti, lokuttaramahaggatā; Vīthimuttamanodhātu, pañca cittāni antime.
在五门中生起的全部,都只是小所缘。
在意门中,会有确定的彼所缘生起或速行。
Parittāneva sabbāni, pañcadvāresu sambhavā; Manodvāramhi voṭṭhabba-tadālambajavā siyuṃ.
鼻、舌、身这三条识路,以及它们各自的彼所缘。
在色界中不存在,在无色界中同样不存在;眼路和耳路也是如此。
Ghānajivhākāyavīthi, tadārammaṇameva ca; Rūpe natthi tathārūpe, cakkhusotāpi vīthiyo.
一切路心都发生在欲界,
在色界中,有三种被阐明。
在无色界,则只有一种心路。
在无想有情当中,一个也没有。
Sabbāpi vīthiyo kāme, Rūpe tisso pakāsitā; Ekā vīthi panārūpe, Natthāsaññīsu kācipi.
七种路心在欲界生起,在色界也有六种生起。
在无色界里有两种:意门转向和速行。
Sattāpi vīthicittāni, kāme rūpe cha sambhavā; Arūpe dve manodvārā-vajjanaṃ javananti cāti.