《犍度篇》中关于义务的注释巴利
Vattakkhandhakakathāvaṇṇanā
2914-5 客住者、常住者、乞食者、住处、林住者,以及随喜——这是词义分解。其中所说的各项义务,由于异类相连的并列复合词以后面那个词的性为准,所以用女性来表示。“于食”就是“在食堂”,省略了后词。应当把“于食”等词分别与“义务”搭配起来理解。巴利
2914-5. Āgantuko ca āvāsiko ca piṇḍacāriko ca senāsanañca āraññako ca anumodanā cāti viggaho, tāsu vattāni, itarītarayogadvandasamāsassa uttarapadaliṅgattā itthi liṅganiddeso. Bhatte bhattagge, uttarapadalopo. ‘‘Bhatte’’tiādīhi padehi ‘‘vattānī’’ti paccekaṃ yojetabbaṃ.
老师和依止师、弟子和共住弟子,他们各自的义务,这是词义的分辨。“一切”是指从一切支分的差别来说。“只有十四种”是说,虽然从支分差别来看有多种义务,但按所对境的不同,只说十四种。“以清净心”是指因为断除了包括习气在内的一切烦恼,所以心相续极其清净。“以调御者”是说,调御众生所以叫调御者,意思是以无上调御丈夫的身份,用种种调御的方法来调伏应调伏的天、梵天、龙等众生。或者说,已经远离了引导者,所以叫调御者,就是以此。巴利
Ācariyo ca upajjhāyako ca sisso ca saddhivihāriko ca, tesaṃ vattānīti viggaho. Sabbasoti sabbāvayavabhedehi. Catuddasevāti avayavabhedehi bahuvidhānipi vattāni visayabhedena cuddasa eva vuttāni. Visuddhacittenāti savāsanasakalasaṃkilesappahānato accantaparisuddhacittasantānena . Vināyakenāti satte vinetīti vināyako, anuttarapurisadammasārathibhāvena dammadevabrahmanāgādike satte nānāvidhena vinayanupāyena dametīti attho. Atha vā vigato nāyako assāti vināyako, tena.
2916 这里“园”是指靠近那个园的用法。就像所说的:“现在说‘我要进园’,这是在显示近行界的附近,所以到了近行界之后,脱鞋等一切都应当做。”“然而应当脱去”,这是词的分割。“应当脱”是指鞋应当从脚上脱下来。巴利
2916.Ārāmanti ettha taṃsamīpe tabbohāro. Yathāha ‘‘idāni ‘ārāmaṃ pavisissāmī’ti iminā upacārasīmasamīpaṃ dasseti, tasmā upacārasīmaṃ patvā upāhanāomuñcanādi sabbaṃ kātabba’’nti (cūḷava. aṭṭha. 357). ‘‘Pana apanetabba’’nti padacchedo. Muñcitabbāti upāhanā pādato apanetabbā.
2917 “覆头”是指连头一起盖住。这里的意思是:不应当把衣披在头上。其中的“以彼”指那位客比丘。“以饮水”指用来喝的水。巴利
2917.Oguṇṭhananti sasīsapārupanaṃ. Sīse cīvarameva vā na kātabbanti sambandho. Tenāti āgantukena. Pānīyavārināti pātabbajalena.
2918 问过之后,就是问雨安居的数目。在精舍里,新来的比丘应当礼敬上座比丘。“适时”就是一大早。那位新来的比丘应当问住处:“我的住处是哪一处?”这是句子的连接方式。巴利
2918.Pucchitvāti vassagaṇanaṃ pucchitvā. Vihāre vuḍḍhabhikkhuno āgantukena bhikkhunā vanditabbāva. Kāleti kālasseva. Tena āgantukena bhikkhunā senāsanaṃ ‘‘mayhaṃ kataraṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti pucchitabbañcāti yojanā.
2919 “应当询问”这一说法,要和“厕所”等所有带宾格的词一一搭配起来理解。所谓“只是饮水”,按照义注里的说法——“这池子的水,是只用来喝,还是也用来洗澡等?”——就是指饮水。同样,使用水也是这样。“僧团规约”,按照义注里的说法——“有些地方有猛兽或非人,所以什么时间该进去、什么时间该出来?”——就是指僧团制定的规约。“行乞处等”里面,“行乞处应当询问”,按照义注所说:“施食的村子是近还是远?是只在天亮时托钵,还是不一定?应当这样询问乞食的事。”——这就是行乞处。“等”字还包括了非行乞处。“非行乞处”,按照义注所说:“所谓非行乞处,就是邪见者的村子,或者限定比丘人数的村子,在那里只给一位或两位比丘布施,这也应当询问。”——这就是非行乞处。巴利
2919. ‘‘Pucchitabba’’nti idaṃ ‘‘vaccaṭṭhāna’’ntiādikehi sabbehi upayogantapadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Pānīyameva cāti ‘‘kiṃ imissā pokkharaṇiyā pānīyameva pivanti, udāhu nahānādiparibhogampi karontī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 357) aṭṭhakathāgatanayena pānīyañca. Tathā paribhojanīyañca. Saṅghakatikanti ‘‘kesuci ṭhānesu vāḷamigā vā amanussā vā honti, tasmā kaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ, kaṃ kālaṃ nikkhamitabba’’nti aṭṭhakathāgatanayena saṅghassa katikasaṇṭhānañca. Gocarādikanti ettha ca ‘‘gocaro pucchitabboti ‘gocaragāmo āsanne, udāhu dūre, kālasseva ca piṇḍāya caritabbaṃ, udāhu no’ti evaṃ bhikkhācāro pucchitabbo’’ti (cūḷava. aṭṭha. 357) vuttanayena gocarañca. Ādi-saddena agocaraṃ gahitaṃ. ‘‘Agocaro nāma micchādiṭṭhikānaṃ vā gāmo paricchinnabhikkho vā gāmo, yattha ekassa vā dvinnaṃ vā bhikkhā diyyati, sopi pucchitabbo’’ti (cūḷava. aṭṭha. 357) vuttanayena agocarañca.
2920 像这样说明了客比丘的义务之后,现在为了说明常住比丘的义务,说“长老”等。应当这样理解:要上前迎接,并接过钵和衣。“与”字是省略了所搭配的词。巴利
2920. Evaṃ āgantukavattaṃ dassetvā idāni āvāsikavattaṃ dassetumāha ‘‘vuḍḍha’’ntiādi. Paccuggantvā pattañca cīvarañca paṭiggahetabbanti yojanā. Ca-saddo luttaniddiṭṭho.
2921 “它的”:指客比丘的。“还有洗脚水”:通过“还有”这个词,包含了应当放置洗过脚和没洗过脚的人站的地方,也就是脚凳和擦脚布。“应当问水”:按照所说的方式,用饮用水来问——“如果问饮水时,一次拿来的水全喝完了,就应该问:‘我再拿一次来吗?’”这里“还有”这个词……巴利
2921.Tassāti āgantukassa. Pādodakañcāti ca-saddena dhotādhotapādā yattha ṭhapīyanti, taṃ pādapīṭhaṃ, pādakathalikañca upanikkhipitabbanti etaṃ gahitaṃ. Pucchitabbañca vārināti ‘‘pānīyena pucchantena sace sakiṃ ānītaṃ pānīyaṃ sabbaṃ pivati, ‘puna ānemī’ti pucchitabboyevā’’ti vuttanayena pānīyena pucchitabbo. Idha ca-saddena –
另外,也应该用扇子给他扇风。扇风的时候,先在脚背上扇一下,再在中间扇一下,再在头上扇一下。如果对方说“够了”,就要比刚才扇得更轻一些;如果又说“够了”,就要再轻一些;到第三次说的时候,就把扇子放下。还要给他洗脚,洗完之后,如果自己有油,就用那个油给他涂;如果没有,就用他自己的油给他涂。巴利
‘‘Apica bījanenapi bījitabbo, bījantena sakiṃ pādapiṭṭhiyaṃ bījitvā sakiṃ majjhe, sakiṃ sīse bījitabbaṃ, ‘alaṃ hotū’ti vuttena tato mandataraṃ bījitabbaṃ. Puna ‘ala’nti vuttena tato mandataraṃ bījitabbaṃ. Tatiyavāraṃ vuttena bījanī ṭhapetabbā. Pādāpissa dhovitabbā, dhovitvā sace attano telaṃ atthi, tena makkhetabbā. No ce atthi, tassa santakena makkhetabbā’’ti (cūḷava. aṭṭha. 359) –
他归纳了前面已经讲过的那些义务。巴利
Vuttavattāni saṅgaṇhāti.
2922-3 应当礼敬是说:年长的客比丘应当被礼敬。应当指示是说:被问到“我的住处在哪里”时,应当指示住处,意思是应当这样告诉他:“这住处归你住。”应当告知是说:应当用“已住”“未住”等词,按照各自对应的性和数转换后,再分别连接起来。“已住”是指所指示的住处中,比丘们最初已经住过的状态;“或未住”是指在衣时那些比丘没有住过的状态。行乞处与非行乞处,前面已经说过了。巴利
2922-3.Vandeyyoti vuḍḍhāgantuko vanditabbo. Paññapetabbanti ‘‘kattha mayhaṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti pucchitena senāsanaṃ paññapetabbaṃ, ‘‘etaṃ senāsanaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti evaṃ ācikkhitabbanti attho. ‘‘Vattabbo’’ti idaṃ ‘‘ajjhāvutthamavuttha’’ntiādīhi padehi taṃtaṃliṅgavacanānurūpena parivattetvā paccekaṃ yojetabbaṃ. Ajjhāvutthanti paññattasenāsanassa bhikkhūhi paṭhamaṃ vutthabhāvaṃ. Avutthaṃ vāti cīvarakālaṃ tasmiṃ bhikkhūhi anajjhāvutthabhāvaṃ vā. Gocarāgocaraṃ vuttameva.
“有学之家”:应当告诉那些已获得有学共识认可的人家。“入出之时”:这个意思在“僧团规约”那里已经说过了。“水等”:用“等”这个字,把告知可饮用水和齿木杖也包括进去了。巴利
Sekkhakulāni cāti laddhasekkhasammutikāni kulāni ca vattabbāni. ‘‘Pavese nikkhame kālo’’ti idaṃ ‘‘saṅghakatika’’nti ettha vuttatthameva. Pānīyādikanti ādi-saddena paribhojanīyakattarayaṭṭhīnaṃ ācikkhanaṃ saṅgaṇhāti.
2924 就在自己坐着的位置上坐着。此(assa)指新来的比丘。巴利
2924.Yathānisinnenevāti attanā nisinnaṭṭhāneyeva nisinnena. Assāti navakassa.
2925 “把钵放在这里,请坐这个座位”——应当用这种方式把一切都交代清楚,这是句子的连接方式。“也应给予住所”:住所也应当给予。用“也”这个字,把“应告知未住过或已住过”等等所说的内容都统摄进来。即使在大住处,有客比丘来到自己面前,也不可以不履行对客比丘的义务。巴利
2925. ‘‘Atra pattaṃ ṭhapehi, idamāsanaṃ nisīdāhī’’ti iccevaṃ iminā pakārena sabbaṃ vattabbanti yojanā. Deyyaṃ senāsanampi cāti senāsanañca dātabbaṃ. Ca-saddena ‘‘avutthaṃ vā ajjhāvutthaṃ vā ācikkhitabba’’ntiādinā vuttaṃ sampiṇḍeti. Mahāāvāsepi attano santikaṃ sampattassa āgantukassa vattaṃ akātuṃ na labbhati.
2926 如果有人想:“应该完全按照论母所列的次第来履行这些应作之事,还是按照实际遇到的次第来做?”为了让他明白“并没有规定必须按论母的次第来做,而是应该按照实际遇到的次第来做”,所以没有依照论母的次第,先开始讲行路时的应作之事。或者也可以这样理解:因为说法要随顺听者的意愿和次第,所以没有依照论母的次第,而是随顺意愿作了解说。木制和土制的器物,指的是床、椅等东西以及染衣的器皿。收拾好,就是放到有人看护的地方。关闭住所,就是把住所的门窗等关好。巴利
2926. ‘‘Mātikāya niddiṭṭhakkameneva vattāni kātabbāni, udāhu yathānuppattivasenā’’ti koci maññeyyāti mātikākkameneva kātabbanti niyamo natthi, yathānuppattavaseneva kātabbanti viññāpetuṃ mātikākkamamanādiyitvā gamikavattaṃ āraddhaṃ. Atha vā vatticchānupubbakattā saddapayogassa mātikākkamamanādiyitvā yathicchaṃ niddeso katoti veditabboti. Dārumattikabhaṇḍānīti mañcapīṭhādīni ceva rajanabhājanāni ca. Paṭisāmetvāti guttaṭṭhāne ṭhapetvā. Āvasathampi thaketvāti āvasathe dvārakavāṭādīni ca thaketvā.
2927 “告辞之后”是指,向比丘、沙弥或净人说一声“请照看这个”,把住处托付给他之后再走。至于“即使没有可问的人时”,这里的“也”字是“然而”的意思。“或者妥善守护”是说,按照“在四块石头上架好床,再把床叠放到床上”等所说的方式,好好收拾停当之后再出发。这是前后文的连接。巴利
2927.Āpucchitvāpīti bhikkhussa vā sāmaṇerassa vā ārāmikassa vā ‘‘imaṃ paṭijaggāhī’’ti niyyādetvā vā. Pucchitabbe asantepīti ettha pi-saddo pana-saddattho. Gopetvā vāpi sādhukanti ‘‘catūsu pāsāṇesu mañcaṃ paññapetvā mañce mañcaṃ āropetvā’’tiādinā (cūḷava. 360) vuttanayena sammā paṭisāmetvā gantabbanti yojanā.
2928 2928. 为了说明乞食的威仪,经文说“急速”等。乞食比丘进入村落人家时,不应匆忙闯入,不应快速进入;出来时,不应匆忙冲出,不应快速出来。应当以适合比丘的威仪进入,也以适合比丘的威仪出来。乞食比丘到达施主门口时,不应站得离施主太远,不应站在离施主太远的地方;也不应站得太近,不应站在离施主太近的地方。巴利
2928. Piṇḍacārikavattaṃ dassetumāha ‘‘sahasā’’tiādi. Piṇḍacāriko bhikkhu antaragharaṃ pavisanto sahasā na pavise sīghaṃ na paviseyya, nikkhamanto sahasā na nikkhame sīghaṃ na nikkhameyya, bhikkhusāruppena paviseyya, nikkhameyya ca. Piṇḍacārinā bhikkhunā gehadvāraṃ sampattena atidūre na ṭhātabbaṃ nibbakosato atidūraṭṭhāne na ṭhātabbaṃ. Accāsanne na ṭhātabbaṃ nibbakosato āsannatare ṭhāne na ṭhātabbaṃ.
2929 “举起”就是奉上。“器”指钵。“以右手递上”就是用右手奉上。“应受食”这里省略了“用双手接过来”这层意思。就像律中所说:“应当用双手接过钵,然后接受食物。”巴利
2929.Uccāretvāti upanāmetvā. Bhājananti pattaṃ. Dakkhiṇena paṇāmetvāti dakkhiṇena hatthena upanāmetvā. Bhikkhaṃ gaṇheyyāti ettha ‘‘ubhohi hatthehi paṭiggahetvā’’ti seso. Yathāha – ‘‘ubhohi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā bhikkhā gahetabbā’’ti (cūḷava. 366).
2930 想给汤或不想给汤的人,都应该稍微观察一下再站着。“中间”是指在施食的时候。“非施食者”:在施食的时候,不应该看对方的脸。巴利
2930. Sūpaṃ dātukāmā vā adātukāmā vā iti muhuttakaṃ sallakkheyya tiṭṭheyya. Antarāti bhikkhādānasamaye. Nabhikkhādāyikāti itthī vā hotu puriso vā, bhikkhādānasamaye mukhaṃ na oloketabbanti.
2931 先说明了乞食的规矩,接着为了说明住林者的规矩,而说了“饮用水等”这一段。“饮用水等”里的“等”字,包括了杂用水、火、钻火具和拐杖。这里的判定是这样的:应当准备饮用水。如果器皿不够,就把饮用水也当作杂用水一并准备好。如果得不到器皿,用竹筒也可以准备。如果连竹筒也得不到,就应当在近处挖一个小水坑来用。如果没有钻火具,也可以不生火。住林者需要钻火具,走旷野路的人也一样需要。但住在僧团中的人,没有钻火具也可以。巴利
2931. Piṇḍacārikavattaṃ dassetvā āraññikavattaṃ dassetumāha ‘‘pānīyādī’’tiādi. Pānīyādīti ādi-saddena paribhojanīyaaggiaraṇisahitakattarayaṭṭhīnaṃ gahaṇaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbanti sace bhājanāni nappahonti, pānīyameva paribhojanīyampi katvā upaṭṭhāpetabbaṃ. Bhājanaṃ alabhantena veḷunāḷikāyapi upaṭṭhāpetabbaṃ. Tampi alabhantassa yathā samīpe khuddakaāvāṭo hoti, evaṃ kātabbaṃ. Araṇisahite asati aggiṃ akātumpi ca vaṭṭati. Yathā ca āraññikassa, evaṃ kantārapaṭipannassāpi araṇisahitaṃ icchitabbaṃ. Gaṇavāsino pana tena vināpi vaṭṭatīti.
“星宿”是指阿萨尤迦等二十七种星宿,应当了知,这就是它们之间的关联。那么应当如何了知呢?回答说“与彼结合及……”,意思是应当了知月亮与那个星宿的结合。也应了知方位,就是说在林中居住的人,应当不迷乱地了知八个方位。巴利
Nakkhattanti assayujādisattavīsatividhaṃ nakkhattaṃ jānitabbanti sambandho. Kathaṃ jānitabbanti āha ‘‘tena yogo cā’’ti, tena nakkhattena candassa yogo ñātabboti attho. Jānitabbā disāpi cāti araññe viharantena aṭṭhapi disā asammohato jānitabbā.
2932 为了说明另一种做法,说“大便处、小便处、洗浴处”等。“依次第而有”是指应当按照前往的先后顺序来使用。正如所说:“大便处、小便处、洗浴处,在这三处,以到达的先后顺序为准。”“依长老次第而作”是指不按到达的先后顺序,而按长老的次第来行事的人。巴利
2932. Aññavattaṃ dassetumāha ‘‘vaccapassāvatitthānī’’tiādi. Paṭipāṭiyā bhavantīti gatānukkamena sevitabbā bhavanti. Yathāha – ‘‘vaccakuṭiyaṃ, passāvaṭṭhāne, nhānatittheti tīsupi āgatapaṭipāṭiyeva pamāṇa’’nti (cūḷava. aṭṭha. 373). Yathāvuḍḍhaṃ karontassāti gatapaṭipāṭiṃ vinā vuḍḍhapaṭipāṭiyā karontassa.
2933 要进厕所时,不应该急匆匆地闯进去。“撩起”的意思是提起衣。巴利
2933. Vaccakuṭiṃ pavisanto sahasā na paviseyya. Ubbhajitvāti cīvaraṃ ukkhipitvā.
2934 2934. 应当这样理解:正在呻吟的比丘不应该大便。在《学处分别》的判定中说:“如果因为大便难以排出、受到困扰而呻吟,那就没有过错。”应当这样理解:吃着净口木棍(齿木)时大便的比丘,犯恶作罪。巴利
2934. Nitthunantena bhikkhunā vaccaṃ na kātabbanti yojanā. ‘‘Vaccassa dunniggamanena upahato hutvā nitthunati ce, na doso’’ti sikkhābhājanavinicchaye vuttaṃ. Daṇḍakaṭṭhaṃ khādato vaccaṃ karoto bhikkhuno dukkaṭaṃ hotīti yojanā.
2936 用粗糙的、开裂的、有节的、带刺的、有孔的或腐朽的木棍,不应该用来刮擦,也不应该用来擦拭。不应该把木棍扔进粪坑,就是说那块木头不应该丢进粪坑里。不应该把痰吐进小便槽,这是句义关联。巴利
2936.Kharenāti pharusena vā phālitakaṭṭhena vā gaṇṭhikena vā kaṇṭakena vā susirena vā pūtinā vā daṇḍena na avalekheyya na puñcheyya. Na kaṭṭhaṃ vaccakūpake chaḍḍeyyāti taṃ kaṭṭhaṃ vaccakūpe na chaḍḍeyya. Passāvadoṇiyā kheḷaṃ na pāteyyāti yojanā.
2937 在便鞋上,指的是大小便时穿的便鞋。出去时,指的是出去的时候。就在那里,指的是就在大小便的便鞋上。应当遮盖,指的是把提起的僧衣放下来,遮住身体。巴利
2937.Pādukāsūti vaccapassāvapādukāsu. Nikkhamane nikkhamanakāle. Tatthevāti vaccapassāvapādukāsveva. Paṭicchādeyyāti ukkhittaṃ cīvaraṃ otāretvā sarīraṃ paṭicchādeyya.
2938 如果有人大便之后,旁边有水,却不洗净、不做用水该做的事,就犯恶作——这是句子的连接。以灭痴者:指那位以灭尽诸漏的智慧,断除了连同随眠在内的痴,也断除了与它俱生、俱断的一切烦恼的牟尼、一切知者、正自觉者。有水可用这句话,是在说明没有水时就没有过失。正如所说的——巴利
2938. Yo vaccaṃ katvā salile sati sace nācameyya udakakiccaṃ na kareyya, tassa dukkaṭaṃ uddiṭṭhanti yojanā. Mohanāsināti savāsanassa mohassa, tena sahajekaṭṭhapahānekaṭṭhānaṃ sakalasaṃkilesānañca pahāyinā āsavakkhayañāṇena samucchindatā muninā sabbaññunā sammāsambuddhena. ‘‘Salile satī’’ti iminā asati niddosataṃ dīpeti. Yathāha –
这里说“有水”,意思是:如果确实有水,但没有隐蔽的地方,就应该用容器取水来清洗。如果没有容器,就用钵取水。如果连钵也没有,那就等于没有水。要是心想“这里太开阔了,前面应该还有水”,于是走过去却没找到水,而这时已经到了乞食的时间,那就可以用木片或其他东西擦干净后离开,进食也可以,做随喜也可以。巴利
‘‘Sati udaketi ettha sace udakaṃ atthi, paṭicchannaṭṭhānaṃ pana natthi, bhājanena nīharitvā ācamitabbaṃ. Bhājane asati pattena nīharitabbaṃ. Pattepi asati asantaṃ nāma hoti. ‘Idaṃ ativivaṭaṃ, purato aññaṃ udakaṃ bhavissatī’ti gatassa udakaṃ alabhantasseva bhikkhācāravelā hoti, kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabbaṃ, bhuñjitumpi anumodanampi kātuṃ vaṭṭatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 373).
2939 “有声”是指弄出水声。“如果在岩石等地方碰触而让水发出声响,没有过失”,这在学处分别的抉择中已经说过。“作恰普恰普声”是说,不应模仿这样的声音来洗。连起来就是:不应模仿那种声音来洗。“洗了之后”是指做完了用水的事。连起来就是:不应把水留在洗盆里,也就是不应在洗用容器中留下水。不过,这是就一切共用之处来说的。正如注疏中所说——巴利
2939.Sasaddanti udakasaddaṃ katvā. ‘‘Pāsāṇādiṭṭhāne paharitvā udakaṃ saddāyati ce, na doso’’ti sikkhābhājanavinicchaye vuttaṃ. Capu capūti cāti tādisaṃ anukaraṇaṃ katvā nācametabbanti yojanā. Ācamitvāti udakakiccaṃ katvā. Sarāve ācamanabhājane udakaṃ na sesetabbanti yojanā, idaṃ pana sabbasādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ –
关于“洗净盆”,这是就一切共用场所来说的。因为在那种地方,不同的人来来去去,所以不应把水留在那里。不过,即使是在僧团共有的精舍里,如果有一处地方是专门为固定来往而设的,或者是属于个人使用的地方,那么留在那里是可以的。喝了泻药之后反复进去的人,也同样可以。巴利
‘‘Ācamanasarāvaketi sabbasādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tatra hi aññe aññe āgacchanti, tasmā udakaṃ na sesetabbaṃ. Yaṃ pana saṅghikepi vihāre ekadese nibaddhagamanatthāya kataṃ ṭhānaṃ hoti puggalikaṭṭhānaṃ vā, tasmiṃ vaṭṭati. Virecanaṃ pivitvā punappunaṃ pavisantassāpi vaṭṭatiyevā’’ti (cūḷava. aṭṭha. 374).
2940 被弄脏,是指被别人或自己无意中弄脏、因而被污秽污染的地方。未洗净,是指有水时却不洗;没有水时,就用木片或别的东西擦干净再走。正如论中所说:有水却没有容器,这叫做没有;有容器却没有水,这也叫做没有;两样都没有,那就更是没有,这时应该用木片或别的东西擦干净再走。若有污物,是指大小便的地方如果有垃圾尘垢散落。用应完全清除这句话,是在说明:只把那里的一部分垃圾尘垢拿走,并不叫做清净;只有把一切垃圾尘垢都拿走,才叫做清净。巴利
2940.Ūhatampīti aññena vā attanā vā asañcicca ūhataṃ malena dūsitaṭṭhānaṃ. Adhovitvāti jale sati asodhetvā jale asati kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabbaṃ. Yathāha – ‘‘udakaṃ atthi bhājanaṃ natthi, asantaṃ nāma hoti, bhājanaṃ atthi udakaṃ natthi, etampi asantaṃ, ubhaye pana asati asantameva, kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabba’’nti (cūḷava. aṭṭha. 374). Uklāpāpi sace hontīti vaccapassāvaṭṭhānāni sace kacavarākiṇṇāni honti. ‘‘Asesato sodhetabba’’nti iminā tato kassaci kacavarassa apanayanaṃ sodhanaṃ nāma na hoti, nissesakacavarāpanayanameva sodhananti dīpeti.
2941 Piṭhara 是指放刮拭用木片的容器。若水瓶是空的,就是指便后冲洗用的水瓶如果空着。巴利
2941.Piṭharoti avalekhanakaṭṭhanikkhepanabhājanaṃ. Kumbhī ce rittāti ācamanakumbhī sace tucchā.
2942 这样说明了厕所义务之后,为了说明住所义务,接着说“未被邀请”等话。“未被邀请”,就是没有得到许可。巴利
2942. Evaṃ vaccakuṭivattaṃ dassetvā senāsanavattaṃ dassetumāha ‘‘anajjhiṭṭho’’tiādi. Anajjhiṭṭhoti ananuññāto.
2943 先向长老请示之后再说法,这是句子的连接方式。所谓“有更年长的比丘来”,意思是:当他已经向某人请示并开始说法之后,如果又有比那位比丘更年长的比丘到来。巴利
2943. Vuḍḍhaṃ āpucchitvā kathentassāti yojanā. Vuḍḍhatarāgameti yaṃ āpucchitvā kathetumāraddho, tatopi vuḍḍhatarassa bhikkhuno āgame sati.
2944 “在一住处”指在同一间屋子里。“未先询问”这句话,应该根据后面要说的内容,在合适的地方接上去理解。巴利
2944.Ekavihārasminti ekasmiṃ gehe. ‘‘Anāpucchā’’ti idaṃ vakkhamānehi yathārahaṃ yojetabbaṃ.
2945 第一,前面已经讲过在长辈面前应当尽的义务。现在为了说明即使住在同一座寺院里的人也要做这件事,所以又说“不应说法”。“以法眼”是指以法为眼、以法为重,借此表明:对不是这样的人所行的礼敬是没有意义的。巴利
2945. Paṭhamaṃ yattha katthaci vuḍḍhānaṃ sannidhāne kattabbavattaṃ niddiṭṭhanti idāni ekavihāre vasantenāpi tassa kātabbataṃ dassetuṃ punapi ‘‘na ca dhammo kathetabbo’’ti āha. Dhammacakkhunāti dhammalocanena dhammagarukena, iminā atādisassa kato vāro niratthakoti dīpeti.
2946 “应作”是指应当点燃。“彼”是指灯。因为说到“门就是频繁往来之处,所以在那里没有告假的事”,所以不提到门,只为了指出犯戒的范围而说“通风窗的窗扇应当关闭,应当打开”。巴利
2946.Kātabboti jāletabbo. Soti dīpo. ‘‘Dvāraṃ nāma yasmā mahāvaḷañjaṃ, tasmā tattha āpucchanakiccaṃ natthī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 369) vacanato taṃ avatvā āpattikkhettameva dassetumāha ‘‘vātapānakavāṭāni, thakeyya vivareyya no’’ti.
2947 “从年长者那里转开”的意思是:从年长者所在的那一边转开,不把后背露给他,而是面向年长者转身。也不应该用衣角或身体碰到那位年长者。巴利
2947.Vuḍḍhatoparivattayeti yena vuḍḍho, tato parivattaye, piṭṭhiṃ adassetvā vuḍḍhābhimukho tena parivattayeti attho. Cīvarakaṇṇena vā kāyena vā taṃ vuḍḍhaṃ na ca ghaṭṭaye.
2948 像这样说明了住处规矩之后,为了说明浴室规矩,又说了“在前面”等话。不应在长老们前面洗澡,也不应在上游逆流处洗澡;长老们下水时,正在上岸的人应当让路;不应以身体或衣服触碰,应当理解为“不应触碰”。巴利
2948. Evaṃ senāsanavattaṃ dassetvā jantāgharavattaṃ dassetumāha ‘‘purato’’tiādi. Therānaṃ purato neva nhāyeyya, upari paṭisote na ca nhāyeyya, otarantānaṃ vuḍḍhānaṃ uttaraṃ uttaranto maggaṃ dadeyya, na ghaṭṭaye kāyena vā cīvarena vā na ghaṭṭayeyyāti yojanā.
“覆盖三圆周,整齐地穿好下衣,系好腰带”等等,这是按照《小品》364段所说的方法。食堂的规矩,因为在应学法部分已经讲过;亲教师事等,因为在犍度大篇中已经讲过;随喜的规矩,则以“诸比丘,我允许在食堂里,由四位或五位长老及次长老比丘等候”等等的方式,只作为包含在食堂规矩里而提到,所以在注释中没有单独说明它们。不过,其中随喜的规矩应当这样理解——僧团长老坐下准备随喜时,下面依次坐四个人。次长老坐下时,大长老和下面三个人一起坐。第五个人坐下时,上面坐四个人。即使被请的是年轻比丘,也要从僧团长老开始,在下面坐四个人。如果负责随喜的比丘说“诸位尊者,请回吧,没有需要等的事了”,那就可以走。大长老说“贤友,我们走吧”,对方说“请回吧”,这样也可以。即使心里想“我们到村外去等”,然后到了村外,对自己依止的弟子说“你们等他来”,再离开,也是完全可以的。不过,如果人们只让自己喜欢的一位比丘做随喜,那位随喜的比丘没有过失,大长老也没有责任。在“坐近”的说法中,当人们请人说法时,应当先问过大长老,而只有被大长老请求做随喜的人才应当等候,这就是这里的关键。巴利
‘‘Timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā’’tiādinā (cūḷava. 364) nayena vuttānaṃ bhattaggavattānaṃ sekhiyakathāya vuttattā ca upajjhāyavattādīnaṃ mahākhandhakakathāya vuttattā ca anumodanavattānaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, bhattagge catūhi pañcahi therānutherehi bhikkhūhi āgametu’’ntiādinā (cūḷava. 362) nayena bhattaggavatteyeva antogadhabhāvena vuttattā ca niddese tāni na vuttāni, tathāpi tesu anumodanavattaṃ evaṃ veditabbaṃ (cūḷava. aṭṭha. 362) – saṅghatthere anumodanatthāya nisinne heṭṭhā paṭipāṭiyā catūhi nisīditabbaṃ. Anuthere nisinne mahātherena ca heṭṭhā ca tīhi nisīditabbaṃ. Pañcame nisinne upari catūhi nisīditabbaṃ. Saṅghattherena heṭṭhā daharabhikkhusmiṃ ajjhiṭṭhepi saṅghattherato paṭṭhāya catūhi nisīditabbameva. Sace pana anumodako bhikkhu ‘‘gacchatha, bhante, āgametabbakiccaṃ natthī’’ti vadati, gantuṃ vaṭṭati. Mahātherena ‘‘gacchāma, āvuso’’ti vutte ‘‘gacchathā’’ti vadati, evampi vaṭṭati. ‘‘Bahigāme āgamessāmā’’ti ābhogaṃ katvāpi bahigāmaṃ gantvā attano nissitake ‘‘tumhe tassa āgamanaṃ āgamethā’’ti vatvāpi gantuṃ vaṭṭatiyeva. Sace pana manussā attano rucitena ekena anumodanaṃ kārenti, neva tassa anumodato āpatti, na ca mahātherassa bhāro hoti. Upanisinnakathāyameva hi manussesu kathāpentesu mahāthero āpucchitabbo, mahātherena ca anumodanāya ajjhiṭṭhova āgametabboti idamettha lakkhaṇanti.
2949 行持,就是前面所说的增上行仪之行持。正如所说:没有圆满增上行仪,而将圆满戒,这是不可能的。不得,就是得不到。巴利
2949.Vattanti yathāvuttaṃ ābhisamācārikavattaṃ. Yathāha – ‘‘ābhisamācārikaṃ aparipūretvā sīlaṃ paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti. Na vindatīti na labhati.
2950 心散乱,所以就是没有得定的心。不见,就是用智眼看不见,意思是说没有能力看见。苦,就是从生苦等种种苦来说的。巴利
2950.Anekaggoti vikkhittattāyeva asamāhitacitto. Na ca passatīti ñāṇacakkhunā na passati, daṭṭhuṃ samattho na hotīti attho. Dukkhāti jātidukkhādidukkhato.
2951 “因此”是说:因为无法从苦中解脱,所以这样说。作了教诫之后,能得到什么特别的利益呢?于是说“作了最胜佛陀的教诫之后,将会证得涅槃”。“将会证得”就是将会得到的意思。巴利
2951.Tasmāti yasmā dukkhā na parimuccati, tasmā. Ovādaṃ katvā kiṃ visesaṃ pāpuṇātīti āha ‘‘ovādaṃ buddhaseṭṭhassa, katvā nibbānamehitī’’ti. Ehiti pāpuṇissati.