(14)4. 人品
(14) 4. Puggalavaggo
1. 结经的注释
1. Saṃyojanasuttavaṇṇanā
131131. 第四品第一句里,“能导向得生”是指能带来再生,所以叫“能得生”。“能导向得有”也是同样的道理。这里“那些”是指作为因、作为缘的结。有人问:入流者不也还没断除下分结吗?为什么这里只举一来者呢?回答说:“一来者”这个说法,是在还没断除下分结的圣者当中,取最高那一位来说的。其中“在还没断除下分结的圣者当中”,就是指在还没断除下分结的圣者们里面;“取最高那一位”,是以最上、最极的标准来取。因为在一来者之上,再没有还没断除下分结的圣者了。又问:一来者其实也有已经断掉的下分结啊,因为见结、疑结、戒禁取结都已经断了,那为什么还说“下分诸结未断”呢?回答说:这是就下分结里还没断掉的那部分来说的……意思是:一来者还没断除欲贪结和嗔恚结,所以就这两结未断而言,才说“下分诸结未断”,并不是说所有下分结都完全没断。这就是这段话的意思。
131. Catutthassa paṭhame upapattippaṭilābhaṃ saṃvattanikānīti upapattipaṭilābhiyāni. Bhavapaṭilābhiyānīti etthāpi eseva nayo. Yehīti yehi saṃyojanehi hetubhūtehi, karaṇabhūtehi vā. Nanu ca sotāpannassapi orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni, kasmā pana sakadāgāmīyeva idha gahitoti āha ‘‘sakadāgāmissāti idaṃ appahīnasaṃyojanesu ariyesu uttamakoṭiyā gahita’’nti. Tattha appahīnasaṃyojanesūti appahīnaorambhāgiyasaṃyojanesu. Uttamakoṭiyā gahitanti ukkaṭṭhaparicchedena gahitaṃ. Sakadāgāmito parañhi appahīnaorambhāgiyasaṃyojano ariyo nāma natthi. Nanu ca sakadāgāmissa pahīnānipi orambhāgiyāni saṃyojanāni atthi diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsasaṃyojanānaṃ pahīnattā, tasmā ‘‘orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnānī’’ti kasmā vuttanti āha ‘‘orambhāgiyesu ca appahīnaṃ upādāyā’’tiādi. Yasmā kāmarāgabyāpādasaṃyojanāni sakadāgāmissa appahīnāni, tasmā tāni appahīnāni upādāya ‘‘orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnānī’’ti vuttaṃ, na sabbesaṃ appahīnattāti adhippāyo.
2. 辩才经的注释
2. Paṭibhānasuttavaṇṇanā
132132. 在第二部经里,“辩才”既可以指智慧,也可以指依靠智慧而现起的言语,这里指的是后者。辩才如果和意义、理由都相合,就说这个人有“相应辩才”。被提问之后不能立刻迅速作答,因此没有当下就有的辩才,就说他是“非立即辩才者”。其余的可以按这个方式去理解。这里,第一种人是稍微思考一段时间之后,只看到合理的那一面,就像三藏小那伽长老那样。他被人提问后,会先把握问题,然后只说有意义、理由也站得住脚的话。第二种人,一被提问就随便用什么话应付过去,就算思考过了也挑不出合理的内容,就像通晓四部尼柯耶的乞食提舍长老那样。他被人提问后,连问题都还没听完就开口,想到什么就说什么,可要是细究他话里的意思,哪里都落不到实处。第三种人在被提问的当下就能看到合理之处,而且就在那一刹那直接作答,就像三藏小无畏长老那样。他被人提问后,很快就说出来,而且既有意义,理由也恰当。第四种人,被提问时既看不到合理之处,也没办法用任何方式应付,就像陷在极深的黑暗里一样,又像喇鲁达夷长老那样。
132. Dutiye paṭibhānaṃ vuccati ñāṇampi ñāṇassa upaṭṭhitavacanampi, taṃ idha adhippetaṃ, atthayuttaṃ kāraṇayuttañca paṭibhānamassāti yuttappaṭibhāno. Pucchānantarameva sīghaṃ byākātuṃ asamatthatāya nomuttappaṭibhānamassāti nomuttappaṭibhāno. Iminā nayena sesā veditabbā. Ettha pana paṭhamo kañci kālaṃ vīmaṃsitvā yuttameva pekkhati tipiṭakacūḷanāgatthero viya. So pana pañhaṃ puṭṭho pariggahetvā yuttappattakāraṇameva katheti. Dutiyo pucchānantarameva yena vā tena vā vacanena paṭibāhati, vīmaṃsitvāpi ca yuttaṃ na pakkheti catunikāyikapiṇḍatissatthero viya. So pana pañhaṃ puṭṭho pañhapariyosānampi nāgameti, yaṃ vā taṃ vā kathetiyeva, vacanatthaṃ panassa vīmaṃsiyamānaṃ katthaci na lagati. Tatiyo pucchāsamakālameva yuttaṃ pekkhati, taṃkhaṇaṃyeva ca naṃ byākaroti tipiṭakacūḷābhayatthero viya. So pana pañhaṃ puṭṭho sīghameva katheti, yuttappattakāraṇo ca hoti. Catuttho puṭṭho samāno neva yuttaṃ pekkhati, na yena vā tena vā paṭibāhituṃ sakkoti, tibbandhakāranimuggo viya hoti lāḷudāyitthero viya.
3-4. 略解者经等的注释
3-4. Ugghaṭitaññūsuttādivaṇṇanā
133-4在第三经的注释里,“略解者”这个词中,ugghaṭana 指的是智慧的开启,意思是仅仅通过智慧被开启就能了知。“随开示之际”指的是仅在开示的当下。“法现观生起”指的是以智慧现观四谛之法。“这被称为”指的是:按照“四念处”等(《分别论》355)的方式,当简略的论母被安立时,随着教说的引导而运用智慧,能够证得阿罗汉果的这种人,被称为“略解者”。“广解者”指的是了知详细展开、广说之义。“这被称为”指的是:在简略地安立论母之后,当详细地分别义理时,能够证得阿罗汉果的这种人,被称为“广解者”。“应由略说等而引导者”指的是应引导者。次第法现观指的是次第证得阿罗汉果。仅仅文句词句为最上者,是句为极者。依彼生无法现观指的是:依此有身,无法生起禅那、观、道、果,这就是其义。第四经则浅显易懂。
133-4. Tatiye ugghaṭitaññūti ettha ugghaṭanaṃ nāma ñāṇugghaṭanaṃ, ñāṇena ugghaṭitamatteyeva jānātīti attho. Saha udāhaṭavelāyāti udāhāre udāhaṭamatteyeva. Dhammābhisamayo hotīti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṃ abhisamayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā (vibha. 355) nayena saṃkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā arahattaṃ gaṇhituṃ samattho puggalo ‘‘ugghaṭitaññū’’ti vuccati. Vipañcitaṃ vitthāritameva atthaṃ jānātīti vipañcitaññū. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ saṃkhittena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena atthe bhājiyamāne arahattaṃ pāpuṇituṃ samattho puggalo ‘‘vipañcitaññū’’ti vuccati . Uddesādīhi netabboti neyyo. Anupubbena dhammābhisamayoti anukkamena arahattappatti. Byañjanapadameva paramaṃ assāti padaparamo. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti tena attabhāvena jhānaṃ vā vipassanaṃ vā maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ na sakkotīti attho. Catutthaṃ uttānameva.
5-8. 《有罪经》等篇的注解
5-8. Sāvajjasuttādivaṇṇanā
135-8第五种,“有罪”就是带有嗔心。“以有罪的身业”就是以带有嗔心的杀生等身业。语业、意业也是这样。“此人被称为”:这个人因为通过三门所造作的业带有嗔心,就像堆满粪便、尸体等的污秽之处,所以被称为“有罪”。“多分有罪”:如果有人有罪的身业很多,无过失的身业很少,就说他“多分以有罪的身业具足,少分以无过失的身业具足”。语业、意业也是这样。那么,什么样的人是这种人呢?就是有人因为村落或城镇的习俗,偶尔才受持布萨、持守戒律。此人被称为:这个人因为通过三门所造作的业中,有罪的业占大多数,无过失的业极少,所以被称为“多分有过”。应当这样理解:譬如在一个地方,堆着许多颜色难看、气味难闻的花,上面东一处西一处地落了些茉莉花、喇叭花,这个人就像这样。又譬如在一个地方,堆着许多茉莉花、喇叭花,上面东一处西一处地落了些气味难闻的枣花等,应当知道第三种人就像这样。而第四种人,因为通过三门所造作的业没有过失,就像堆满四种甜味食物的黄金器皿一样,应当这样看待。第六种等则含义浅显易懂。
135-8. Pañcame sāvajjoti sadoso. Sāvajjena kāyakammenāti sadosena pāṇātipātādinā kāyakammena. Itaresupi eseva nayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammassa sadosattā gūthakuṇapādibharito padeso viya ‘‘sāvajjo’’ti vuccati. Sāvajjena bahulanti yassa sāvajjameva kāyakammaṃ bahulaṃ hoti, appaṃ anavajjaṃ. So ‘‘sāvajjena bahulaṃ kāyakammena samannāgato appaṃ anavajjenā’’ti vuccati. Itaresupi eseva nayo. Ko pana evarūpo hotīti? Yo gāmadhammatāya vā nigamadhammatāya vā kadāci karahaci uposathaṃ samādiyati, sīlāni pūreti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammesu sāvajjasseva bahulatāya anavajjassa appatāya ‘‘vajjabahulo’’ti vuccati. Yathā hi ekasmiṃ padese dubbaṇṇāni duggandhāni pupphāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ adhimuttakavassikapāṭalāni patitāni bhaveyyuṃ, evarūpo ayaṃ puggalo veditabbo. Yathā pana ekasmiṃ padese adhimuttakavassikapāṭalāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ duggandhāni badarapupphādīni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo tatiyo puggalo veditabbo. Catuttho pana tīhi dvārehi āyūhanakammassa niddosattā ca catumadhurabharitasuvaṇṇavāti viya daṭṭhabbo. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.
第9至10经:说法者经等的注释
9-10. Dhammakathikasuttādivaṇṇanā
139-140139-140. 第九中,“少说”是指在聚集起来的听众面前只讲一点点。“并且不合宜”是说,他在讲的时候,并不讲与义理相应、与时机相应的话。“他的听众是不善巧的”意思是,坐在那里听的听众分不清合理与不合理、有根据与没根据、妥当与不妥当。“像这样”是指:这类愚痴的说法者,对这样一类愚痴的听众说法,就只得到一个“说法者”的名称而已。按照这个道理,应当了知一切处的含义。在这里,只有两种人才是真正如实说法的说法者,其他人不是。其他人只是因为混在说法者当中,才被这样称呼。第十内容浅显明了。
139-140. Navame appañca bhāsatīti sampattaparisāya thokameva katheti. Asahitañcāti kathento ca pana na atthayuttaṃ kālayuttaṃ katheti. Parisā cassa na kusalā hotīti sotuṃ nisinnaparisā cassa yuttāyuttaṃ kāraṇākāraṇaṃ siliṭṭhāsiliṭṭhaṃ na jānātīti attho. Evarūpoti ayaṃ evaṃjātiko bāladhammakathiko evaṃjātikāya bālaparisāya dhammakathikotveva nāmaṃ labhati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Ettha ca dveyeva janā sabhāvadhammakathikā, na itare. Itare pana dhammakathikānaṃ anto paviṭṭhattā evaṃ vuttā. Dasamaṃ uttānameva.