礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
在《增支部》中·《二集》的复注·第一五十经
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Aṅguttaranikāye · Dukanipāta-ṭīkā · 1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. 作业品复注
45 段
业刑罚品
1. Kammakāraṇavaggo
《罪过经》注释
1. Vajjasuttavaṇṇanā
1《二集》第一经中,“pahārasādhanatthaṃ”的意思是“为了让棍棒打击顺利成功”。“kañjiyaṃ”指由米汤发酵而成的酸粥,也叫“bilaṅga”。用来浇灌酸粥的罐子就叫“酸粥罐”或“酸粥壶”,和它相似的刑罚就称为“酸粥锅刑”。“揭开头盖骨”是指在头盖骨上开一个能放进铁球的孔。“螺剃头刑”是指像用螺壳刮剃一样的刑罚。“罗睺口刑”是指像被罗睺口吞掉的太阳那样的刑罚。
1. Dukanipātassa paṭhame pahārasādhanatthanti daṇḍappahārassa sukhasiddhi-atthaṃ. Kañjito nibbattaṃ kañjiyaṃ, āranālaṃ, yaṃ bilaṅgantipi vuccati, taṃ yattha siñcati, sā kañjiyaukkhalikā bilaṅgathālikā, taṃsadisaṃ kāraṇaṃ bilaṅgathālikaṃ. Sīsakaṭāhaṃ uppāṭetvāti ayoguḷappavesappamāṇaṃ chiddaṃ katvā. Saṅkhamuṇḍakammakāraṇanti saṅkhaṃ viya muṇḍakaraṇaṃ kammakāraṇaṃ. Rāhumukhakammakāraṇanti rāhumukhagatasūriyasadisakammakāraṇaṃ.
“火焰环刑”是指带上火焰环的刑罚。“手灯刑”是指烧灼手的刑罚。“伊罗迦轮刑”是指像伊罗迦轮那样,从身上剥下皮条的刑罚。“树皮衣刑”是指把从身上剥下的皮条做成树皮衣那样,让人穿上的刑罚。行刑的人如同从脖子开始割皮条,一直拉到腰间放着;同样也从脚踝开始割,拉到腰间放着。不过《义注》里说:“从腰部开始割皮条,拉到脚踝处放着。”“伊内亚羚羊刑”是指像伊内亚羚羊那样的刑罚。“套上铁环之后”是指套上铁环。“钉铁桩”是指在肘尖和膝盖尖钉入铁桩。“彼”是指那个被施加如此刑罚的有情。
Jotimālikanti jotimālavantaṃ kammakāraṇaṃ. Hatthapajjotikanti hatthassa pajjotanakammakāraṇaṃ. Erakavattakammakāraṇanti erakavattasadise sarīrato cammavatte uppāṭanakammakāraṇaṃ. Cīrakavāsikakammakāraṇanti sarīrato uppāṭitavattacīrakehi nivāsāpanakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā yathā gīvato paṭṭhāya vaddhe kantitvā kaṭiyaṃ ṭhapenti, evaṃ gopphakato paṭṭhāya kantitvāpi kaṭiyameva ṭhapenti. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘kaṭito paṭṭhāya kantitvā gopphakesu ṭhapentī’’ti vuttaṃ. Eṇeyyakakammakāraṇanti eṇimigasadisakammakāraṇaṃ. Ayavalayāni datvāti ayavalayāni paṭimuñcitvā. Ayasūlāni koṭṭentīti kapparajaṇṇukakoṭīsu ayasūlāni pavesenti. Tanti taṃ tathākatakammakāraṇaṃ sattaṃ.
钩肉刑,就是用钩子把人的肉撕扯下来的刑罚。金钱刑,就是把人切成金钱币大小的刑罚。捶打,就是切断。碱水皮刑,就是先剥去皮再浇碱水的刑罚。门闩翻转刑,就是像门闩那样翻转的刑罚。他们用铁桩捶打,把身体固定成一整块。稻草座刑,就是像压紧稻草座那样把身体绞卷起来的刑罚。刑吏,就是执行杀害的人。如同做成稻草束那样,意思是:就像做稻草座的人先把稻草捆成一束,再以绞卷的方式反复缠绕一样,他们也是这样做的。用饿狗,就是使用体型小的良种饿狗,因为这些狗强壮、敏捷且凶猛。千金囊刑,就是价值千金的钱囊。
Baḷisamaṃsikanti balisehi maṃsuppāṭanakammakāraṇaṃ. Kahāpaṇikanti kahāpaṇamattaso chindanakammakāraṇaṃ. Koṭṭentīti chindanti. Khārāpatacchikanti tacchetvā khārāpasiñcanakammakāraṇaṃ. Palighaparivattikanti palighassa viya parivattanakammakāraṇaṃ. Ekābaddhaṃ karonti ayasūlassa koṭṭanena. Palālapīṭhakanti palālapīṭhassa viya sarīrassa saṃvellanakammakāraṇaṃ. Kāraṇikāti ghātanakārakā. Palālavaṭṭiṃ viya katvāti yathā palālapīṭhaṃ karontā palālaṃ vaṭṭiṃ katvā saṃvellanavasena puna veṭhenti, evaṃ karontīti attho. Chātakasunakhehīti khuddakehi koleyyakasunakhehi. Te hi balavantā javayogā sūrā ca honti. Sahassabhaṇḍikanti sahassatthavikaṃ.
Yāhaṃ就是yaṃ ahaṃ。yaṃ是表示原因的词。因此说yena ahaṃ。Chinnamūlaka指已断根者:因为渴爱的根已被断除,所以称为彻底断根者。
Yāhanti yaṃ ahaṃ. Yanti ca kāraṇavacanaṃ. Tenāha ‘‘yena aha’’nti. Chinnamūlaketi taṇhāmūlassa ucchinnattā sañchinnamūlake.
2. 《精进经》的注释
2. Padhānasuttavaṇṇanā
2第二项中,“如同进入双方列阵会战的中央那样”,意思是:为了作战而进入双方各自列阵的四支军队中间,与此相似。又说布施和战争是相同的,那么在这里,这两者怎么相同呢?因为害怕丧失生命的人没办法作战,害怕财富耗尽的人没办法布施。有人一边想着“我要保住性命,也要作战”,一边其实并没有真正作战;只有放下对生命的执著,心想“就算手脚等被砍断,甚至死掉,我也要拿下这份主宰权”,这样豁出去的人才能真正作战。同样,有人一边想着“我要保住财富,也要布施”,一边其实并不会布施;只有放下对财富的执著,发起“我要做大布施”的心,这样豁出去的人才能真正布施。这样一来,布施和战争就是相同的。还有更进一步:少数勇敢的人能战胜众多胆小的人;同样,具足信心等品质的人,即使只布施一点点,也能战胜贪、嗔、嫉妒、悭吝、邪见、疑惑等种种与之对立的东西,并且获得广大的布施果报。从这一点来说,布施和战争也是相同的。因此说:“即使只布施一点点,只要有信心去布施,他由此在来世就能得到快乐。”
2. Dutiye ubhatobyūḷhasaṅgāmappavesanasadisanti yuddhatthāya ubhatorāsikatacaturaṅginisenāmajjhappavesanasadisaṃ. Dānañca yuddhañca samānamāhūti ettha kathaṃ panīdamubhayaṃ samānaṃ? Jīvitavināsabhīruko hi yujjhituṃ na sakkoti, bhogakkhayabhīruko dānaṃ dātuṃ na sakkoti. ‘‘Jīvitañca rakkhissāmi, yujjhissāmī’’ti hi vadanto na yujjhati, jīvite pana ālayaṃ vissajjetvā ‘‘hatthapādādicchedo vā hotu maraṇaṃ vā, gaṇhissāmetaṃ issariya’’nti ussahantova yujjhati . ‘‘Bhoge ca rakkhissāmi, dānañca dassāmī’’ti vadantopi na dadāti, bhogesu pana ālayaṃ pissajjetvā ‘‘mahādānaṃ dassāmī’’ti ussahantova deti. Evaṃ dānañca yuddhañca samaṃ hoti. Kiñca bhiyyo – appāpi santā bahuke jinanti, yathā ca yuddhe appakāpi vīrapurisā bahuke bhīrupurise jinanti, evaṃ saddhādisampanno appakampi dānaṃ dadanto bahuvidhaṃ lobhadosaissāmacchariyadiṭṭhivicikicchādibhedaṃ tappaṭipakkhaṃ abhibhavati, bahuñca dānavipākaṃ adhigacchati. Evampi dānañca yuddhañca samānaṃ. Tenāha ‘‘appampi ce saddahāno dadāti, teneva so hoti sukhī paratthā’’ti.
耕田、护牛等是对在家生活有益的事,这里没有这些,所以叫无家事,也就是出家。为了舍弃一切所依。这里,所依有四种:欲依、蕴依、烦恼依、行依。因为即使是欲乐,也如《增支部》所说:缘于五欲功德而生起的乐与喜悦,这就是欲乐的滋味。由于以这种乐的滋味为因相的苦成为依止处,乐安置于此,依此语义,便称为所依。蕴是蕴所生苦的依止处,烦恼是恶趣苦的依止处,行是存有之苦的依止处,所以都称为所依。舍弃、断除一切所依之处,就是一切所依的舍弃,也就是涅槃。因此说:为了舍弃一切蕴依……乃至……涅槃。
Agārassa hitaṃ kasigorakkhādi agāriyaṃ, taṃ natthi etthāti anagāriyaṃ, pabbajjāti āha ‘‘agārassa…pe… anagāriyaṃ pabbajja’’nti. Sabbūpadhipaṭinissaggatthāyāti ettha cattāro upadhī – kāmupadhi, khandhupadhi, kilesupadhi, abhisaṅkhārupadhīti. Kāmāpi hi ‘‘yaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo’’ti (a. ni. 9.34) evaṃ vuttassa sukhassa, tadassādanimittassa vā dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato upadhīyati ettha sukhanti iminā vacanatthena ‘‘upadhī’’ti vuccanti. Khandhāpi khandhamūlakassa dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, kilesāpi apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, abhisaṅkhārāpi bhavadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato ‘‘upadhī’’ti vuccanti. Sabbesaṃ upadhīnaṃ paṭinissaggo pahānaṃ etthāti sabbūpadhipaṭinissaggaṃ, nibbānaṃ. Tenāha ‘‘sabbesaṃ khandhūpadhi…pe… nibbānassa atthāyā’’ti.
3. 《热恼经》注释
3. Tapanīyasuttavaṇṇanā
3在第三部经的注释里,“应被热恼”这个说法中,-anīya 这个词缀是表示“能做”的意思,所以注释说“能热恼的,就是应被热恼”。所谓“能热恼”,意思是逼迫、伤害。或者说,“热恼”就是苦,因为这些法会在今生和来世生起苦,并且助长苦,所以叫“应被热恼”。另一种说法是,通过它而热恼,就叫“热恼”,也就是懊悔、忧悔。由于这些法是这种热恼的原因,所以叫“应被热恼”。“他随忧”的意思是:陷入忧悔之后,追想已做和未做的事而忧愁。因为忧愁既可能因已做之事而生,也可能因未做之事而生,这在经文里已经分别说明了。难陀夜叉等的事迹大家都熟悉,所以没有举出它们,而是为了说明两兄弟的事迹,才说“据说他们……”等等。这里,“他们”指两兄弟。“你还寻求什么?”意思是:你还想要什么?
3. Tatiye tapanīyāti ettha kattuatthe anīya-saddoti āha ‘‘tapantīti tapanīyā’’ti. Tapantīti vibādhenti, viheṭhentīti attho. Tapanaṃ vā dukkhaṃ, diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca tassa uppādanena ceva anubalappadānena ca hitāti tapanīyā. Atha vā tapanti tenāti tapanaṃ, anutāpo, vippaṭisāroti attho. Tassa hetubhāvato hitāti tapanīyā. Anusocatīti vippaṭisārī hutvā katākataṃ anugamma socati. Socanañhi katattā ca hoti akatattā ca. Tathā ceva pāḷiyaṃ vibhattaṃ. Nandayakkhādīnaṃ vatthūni pākaṭānīti tāni adassetvā dvebhātikavatthuṃ dassento ‘‘te kirā’’ti ādimāha. Tattha teti dve bhātaro. Puna kiṃ maggasīti puna kiṃ icchasi.
第五部《已了知经》的注释
5. Upaññātasuttavaṇṇanā
5第五经里说的“这两种法”,就是指在善法上不知足,以及在精进中不退缩,这叫做两种法。“由此”是通过“在善法上不知足”这句话来说的。“说明这一点”是说,以“只要它还没有生起,我就不会知足”为界限,来说明下面将要讲的内容。“在精进中”是指在努力精进之中。“这个意思”是指“又在精进中”等话所说的含义。在精进持续进行的时候,中途就折返、退回、退转,有这种情形就叫退转者,没有这种情形就叫不退转者,这种不退转的状态就是不退转性,也就是不退缩,所以说“不退转性就是不折返、不退缩”。其中,不退缩就是不退转。
5. Pañcame imañhi dhammadvayanti kusalesu dhammesu asantuṭṭhitā, padhānasmiṃ anosakkanasaṅkhātaṃ dhammadvayaṃ. Imināti ‘‘asantuṭṭhitā kusalesu dhammesū’’ti vacanena. Imaṃ dīpetīti ‘‘yāva so uppajjati, na tāvāhaṃ santuṭṭho ahosi’’nti etaṃ pariyantaṃ katvā vakkhamānatthaṃ dīpeti. Padhānasminti vīriyārambhe. Imamatthanti ‘‘padhānasmiñcā’’tiādinā vuttamatthaṃ. Vīriyappavāhe vattamāne antarā eva paṭigamanaṃ nivattanaṃ paṭivānaṃ, tadassa atthīti paṭivānī, na paṭivānī appaṭivānī, tassa bhāvo appaṭivānitā, anosakkanāti āha ‘‘appaṭivānitāti appaṭikkamanā anosakkanā’’ti. Tattha anosakkanāti appaṭinivatti.
应行道,就是指被称为止观的前分修行。因为殊胜的证悟是通过它而来、通过它而达到,所以叫“应至”;它本身又是应当修行的道,所以叫“应行道”。不退转精进,是指没有退缩的精进,意思是在中途毫不退堕、持续用功。
Āgamanīyapaṭipadāti samathavipassanāsaṅkhātā pubbabhāgapaṭipatti. Sā hi āgacchanti visesamadhigacchanti etāya, āgacchati vā visesādhigamo etāyāti āgamanīyā, sā eva paṭipajjitabbato paṭipadāti āgamanīyapaṭipadā. Appaṭivānapadhānanti osakkanārahitappadhānaṃ, antarā anosakkitvā katavīriyanti attho.
第6篇 结经的注释
6. Saṃyojanasuttavaṇṇanā
6第六个(经)里,“以结的因缘状态而成为结的所依”——这就是可被结缚的法,也就是属于三地的诸法。因此他说“十种结”等等。以习性观察可被结缚的法中的乐味,这就是“乐味随观者”;他的这种状态就是“乐味随观性”。“厌离随观性”在这里也是同样的道理。所谓“以厌离的方式”,就是对可被结缚的法、对属于三地的诸法生起厌离。生起就是生,就是诸蕴的显现,所以说“由生,即从诸蕴的生起”,意思是在一个个存在中,诸蕴一次又一次地生起。诸蕴的成熟,就是属于同一存在的诸蕴变老。由于属于同一存在的命根相续断灭,诸蕴随之崩解,这里就叫做死,所以说“由死,即从诸蕴的崩解”。内心焦灼就是心的热恼。“悲叹”是指遭受亲属衰损等打击的人言语错乱。而它是以忧为根源的,所以说“依止于忧、以哀号为特征的悲叹”。哀号就是言语错乱,它的实质只是声音而已。
6. Chaṭṭhe saṃyojanānaṃ hitā paccayabhāvenāti saṃyojaniyā, tebhūmakā dhammā. Tenāha ‘‘dasannaṃ saṃyojanāna’’ntiādi. Saṃyojaniye dhamme assādato anupassati sīlenāti assādānupassī, tassa bhāvo assādānupassitā. Nibbidānupassitāti etthāpi eseva nayo. Ukkaṇṭhanavasenāti saṃyojaniyesu tebhūmakadhammesu nibbindanavasena. Jananaṃ jāti, khandhānaṃ pātubhāvoti āha ‘‘jātiyāti khandhanibbattito’’ti, khandhānaṃ tattha tattha bhave aparāparaṃ nibbattitoti attho. Khandhaparipāko ekabhavapariyāpannānaṃ khandhānaṃ purāṇabhāvo. Ekabhavapariyāpannajīvitindriyappabandhavicchedavasena khandhānaṃ bhedo idha maraṇanti āha ‘‘maraṇenāti khandhabhedato’’ti. Antonijjhānaṃ cittasantāpo. Paridevo nāma ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa vācāvippalāpo. So ca sokasamuṭṭhānoti āha ‘‘tannissitalālappitalakkhaṇehi paridevehī’’ti. Lālappitaṃ vācāvippalāpo, so ca atthato saddoyeva.
这里说的“苦”,指的是身体上的苦,所以注释里说“以压迫身体之苦”。“能伤害意之忧”,就是指能扰乱心的忧愁。因为忧和嗔恚相应,它的作用就是恼害心。正如“强取就叫取”一样,强烈的愁恼就叫“大愁恼”。从本质上说,它就是遭受亲属衰败等打击的人,由极度的内心痛苦所引发的嗔恚本身。由于嗔恚以逼迫身心的方式生起,所以称为愁恼,它属于行蕴。有些人认为,它是不同于十四种不善心所的另一种心所。而把它说成“清澈”的人,则另有看法。
Dukkhanti idha kāyikaṃ dukkhaṃ adhippetanti āha ‘‘kāyapaṭipīḷanadukkhehī’’ti. Manovighātadomanassehīti manaso vighātakarehi domanassehi. Byāpādasampayogena manaso vihananarasañhi domanassaṃ. Bhuso āyāso upāyāso yathā ‘‘bhusamādānaṃ upādāna’’nti, so ca atthato ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa adhimattacetodukkhappabhāvito dosoyeva. Kāyacittānañhi āyāsanavasena dosasseva pavattiākāro upāyāsoti vuccati saṅkhārakkhandhapariyāpanno. Taṃ cuddasahi akusalacetasikehi añño eko cetasikadhammoti eke. Yaṃ visādoti ca vadanti.
第7篇《黑经》的注释
7. Kaṇhasuttavaṇṇanā
7第七经的注释:就像“黑牛”等说法里,具有黑色外观的才叫“黑”,但诸法并不是因为黑色才叫“黑”。为了说明诸法是因为从黑类中生起,或者因为能使它们变得不光亮,才叫“黑”,所以经文说“不是因黑色”等。“因黑性”就是指因黑类性。“黑类”指的是恶趣,以及人当中的卑劣出身。“以自性”就是以本身的性质。不羞耻、不惭愧,就是无惭,可以指人、心,或者与心相应的一聚法。它的状态本该说成ahirikkanti,但省略了一个k音,就说成ahirikanti,所以说“ahirika就是无惭的状态”。不畏惧就是无愧,可以指人,也可以指前面说的那一聚法,它的状态就是无愧,所以说“无愧的状态”。
7. Sattame yathā ‘‘kaṇhā gāvī’’tiādīsu kāḷavaṇṇena samannāgatā ‘‘kaṇhā’’ti vuccati, na evaṃ kāḷavaṇṇatāya dhammā ‘‘kaṇhā’’ti vuccanti, atha kho kaṇhābhijātinibbattihetuto appabhassarabhāvakaraṇato vā ‘‘kaṇhā’’ti vuccantīti dassento ‘‘na kāḷavaṇṇatāyā’’tiādimāha. Kaṇhatāyāti kaṇhābhijātitāya. Kaṇhābhijātīti ca apāyā vuccanti manussesu ca dobhaggiyaṃ. Sarasenāti sabhāvena. Na hirīyati na lajjatīti ahiriko, puggalo, cittaṃ, taṃ sampayuttadhammasamudāyo vā. Tassa bhāvo ahirikkanti vattabbe ekassa ka-kārassa lopaṃ katvā ahirikanti vuttanti āha ‘‘ahirikanti ahirikabhāvo’’ti. Na ottappatīti anottāpī, puggalo, yathāvuttadhammasamudāyo vā, tassa bhāvo anottappanti āha ‘‘anottāpibhāvo’’ti.
第八 白经注释
8. Sukkasuttavaṇṇanā
8在第八项中,不像“白衣”等比喻那样,诸法的“白”并不是因为颜色的白,而是因为它是白类的因,以及能使心变得清净光明。为了说明这一点,才说了“不是因颜色的白”等话。“白性”就是白类的性质。惭把恶法看成粪便一样,因此厌恶它,所以说“惭的特征是厌恶恶”。“愧”把那些恶法看成炽热的东西一样,因此害怕它,所以说“愧的特征是畏惧”。这惭和愧彼此不相分离,并对恶法背离。因此它们的区别是:惭从内在生起,愧从外在生起。惭以自己为增上,愧以世间为增上。惭安住在羞耻的本性上,愧安住在恐惧的本性上。惭的特征是尊重,愧的特征是畏惧罪过、见到怖畏之相。
8. Aṭṭhame ‘‘sukkaṃ vattha’’ntiādīsu viya na vaṇṇasukkatāya dhammānaṃ sukkatā, atha kho sukkābhijātihetuto pabhassarabhāvakaraṇato cāti dassento ‘‘na vaṇṇasukkatāyā’’tiādimāha. Sukkatāyāti sukkābhijātitāya. Hirī pāpadhamme gūthaṃ viya passantī jigucchatīti āha ‘‘pāpato jigucchanalakkhaṇā hirī’’ti. Ottappaṃ te uṇhaṃ viya passantaṃ tato bhāyatīti vuttaṃ ‘‘bhāyanalakkhaṇaṃ otappa’’nti. Idañca hirottappaṃ aññamaññavippayogī pāpato vimukhabhūtañca, tasmā nesaṃ idaṃ nānākaraṇaṃ – ajjhattasamuṭṭhānā hirī, bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ. Attādhipati hirī, lokādhipati otappaṃ. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ. Sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappanti.
在这里,由内在因素生起的惭,是通过四种原因而生起的:观察出身、观察年龄、观察勇健、观察多闻。怎样呢?先这样观察出身:“做恶事这种行为,不是出身高贵的人该做的,而是出身卑贱的人,比如渔夫之类的人所做的。像我这样出身高贵的人,做这种事是不合适的。”这样观察出身而不作恶,就生起了惭。同样地,“做恶事这种行为,是年轻人该做的。像我这样已经上了年纪的人,做这种事是不合适的。”这样观察年龄而不作恶,就生起了惭。同样地,“做恶事这种行为,是生性软弱的人所做的。像我这样具足勇健气概的人,做这种事是不合适的。”这样观察勇健而不作恶,就生起了惭。同样地,“这种恶业,是盲目愚人的行为,不是智者的行为。像我这样有智慧、多闻的人,做这种事是不合适的。”这样观察多闻而不作恶,就生起了惭。如此,由内在因素生起的惭,就是通过这四种原因生起的;而且他生起惭时,是依凭惭而不做恶业。
Tattha ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti jātiṃ paccavekkhitvā, vayaṃ, sūrabhāvaṃ, bāhusaccaṃ paccavekkhitvā. Kathaṃ? ‘‘Pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ na jātisampannānaṃ kammaṃ, hīnajaccānaṃ kevaṭṭādīnaṃ kammaṃ, mādisassa jātisampannassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ tāva jātiṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ daharehi kattabbaṃ kammaṃ, mādisassa vaye ṭhitassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ vayaṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ dubbalajātikānaṃ kammaṃ, mādisassa sūrabhāvasampannassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ sūrabhāvaṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakammaṃ nāmetaṃ andhabālānaṃ kammaṃ, na paṇḍitānaṃ, mādisassa paṇḍitassa bahussutassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ bāhusaccaṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti, samuṭṭhāpento ca hiriṃ nissāya pāpakammaṃ na karoti.
什么是从外生起的惭?如果心想:“你要是做了恶业,就会在四众当中受到指责,那些持戒的同梵行者也会因此避开你。”这样观察之后,他依靠从外生起的惭,就不去做恶业。这就是从外生起的惭。
Kathaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ? ‘‘Sace tvaṃ pāpakammaṃ karissasi, catūsu parisāsu garahappatto bhavissasi, tato taṃ sīlavanto sabrahmacārī vivajjissantī’’ti paccavekkhitvā bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nissāya pāpakammaṃ na karoti. Evaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ.
什么是“以自己为增上”的惭?这里,有一位良家子把自己当作增上、当作首要,心想:“像我这样有信心出家、多闻、持守头陀行的人,去做恶业是不合适的。”所以他不造恶业。这就是“以自己为增上”的惭。因此世尊说:“他把自己本身当作增上之后,舍断不善,修习善法,舍断有过失的,修习没有过失的,保持自己清净。”
Kathaṃ attādhipati hirī? Idhekacco kulaputto attānaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā ‘‘mādisassa saddhāpabbajitassa bahussutassa dhutadharassa na yuttaṃ pāpakammaṃ kātu’’nti pāpaṃ na karoti. Evaṃ attādhipati hirī. Tenāha bhagavā ‘‘so attānaṃyeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharatī’’ti (a. ni. 3.40).
什么是“以世间为增上”的愧?这里,有一位良家子把世间当作增上、当作尊长,这样想:“如果你造作恶业,同梵行的修行者们首先就会知道;世间那些有大神力、大威力的沙门婆罗门和天神也会知道。所以,你造恶是不合适的。”因此他不造作恶业。正如经文所说:“这个世间的大聚集实在广大。在这广大的世间大聚集当中,有具足神通、以天眼能见、能了知他人心念的沙门婆罗门。他们远处也能看见,即使近处也不被看见,以心也能了知他人的心。他们也会这样了知我:‘诸位请看,这位良家子凭信心从在家出家为修行者,却混杂在恶不善法当中而住。’也有具足神通、以天眼能见、能了知他人心念的女天神。她们远处也能看见,即使近处也不被看见,以心也能了知他人的心。她们也会这样了知我:‘诸位请看,这位良家子凭信心从在家出家为修行者,却混杂在恶不善法当中而住。’……他以世间为增上,断除不善……守护自身。”这就是“以世间为增上”的愧。
Kathaṃ lokādhipati ottappaṃ? Idhekacco kulaputto lokaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā ‘‘sace kho tvaṃ pāpakammaṃ kareyyāsi, sabrahmacārino tāva taṃ jānissanti, mahiddhikā mahānubhāvā loke ca samaṇabrāhmaṇā devatā ca, tasmā te na yuttaṃ pāpaṃ kātu’’nti pāpakammaṃ na karoti. Yathāha – ‘‘mahā kho panāyaṃ lokasannivāso, mahantasmiṃ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno. Te dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ jānanti, tepi maṃ evaṃ jānissanti ‘passatha, bho, imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti. Santi devatā iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo, tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ jānanti, tāpi maṃ jānissanti ‘passatha, bho, imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti…pe… so lokaṃyeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ…pe… pariharatī’’ti. Evaṃ lokādhipati ottappaṃ.
“以惭为自性而住”这句话里,“惭”指的是羞耻的表现方式,以这种自性而住就是惭。“怖”指的是对恶趣的恐惧,以这种自性而住就是愧。这两者在避免恶行时就会显现出来。比如两个铁球,一个冰冷,沾满了粪便;一个炽热,烧得通红。在这两者中,有智慧的人因为冷球沾着粪便而厌恶,所以不去拿它;对另一个则因为害怕被灼烧而不敢碰。同样,智者因为惭而厌恶,所以不造恶;因为愧而害怕堕入恶趣,所以不造恶。这样一来,惭就是以惭为自性而住,愧就是以恐惧为自性而住。
Lajjāsabhāvasaṇṭhitāti ettha lajjāti lajjanākāro, tena sabhāvena saṇṭhitā hirī. Bhayanti apāyabhayaṃ, tena sabhāvena saṇṭhitaṃ ottappaṃ. Tadubhayaṃ pāpaparivajjane pākaṭaṃ hoti. Tattha yathā dvīsu ayoguḷesu eko sītalo bhaveyya gūthamakkhito, eko uṇho āditto. Tesu yathā sītalaṃ gūthamakkhitattā jigucchanto viññujātiko na gaṇhāti, itaraṃ ḍāhabhayena. Evaṃ paṇḍito lajjāya jigucchanto pāpaṃ na karoti, ottappena apāyabhayabhīto pāpaṃ na karoti, evaṃ lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ.
惭为什么具有尊重与敬畏的特征?愧为什么具有害怕罪过、见到罪过可怖的特征?有些人通过省察出身的高贵、省察导师的高贵、省察继承遗产的高贵、省察同梵行者的高贵,以这四种原因,对那方面生起恭敬,从而发起具有尊重与敬畏特征的惭,于是不造恶。另一些人则通过害怕自责、害怕他人指责、害怕刑罚、害怕恶趣,以这四种原因,对罪过感到恐惧,从而现起具有害怕罪过、见到罪过可怖特征的愧,于是不造恶业。在这里,惭和愧虽然在各处是从内在生起等方面来说明,但这并不是说它们有时会互相脱离。因为不存在没有怖畏的羞耻,也不存在没有羞耻的害怕罪过。应当知道,这里应当这样详细地理解义理。
Kathaṃ sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ? Ekacco hi jātimahattapaccavekkhaṇā, satthumahattapaccavekkhaṇā, dāyajjamahattapaccavekkhaṇā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇāti evaṃ catūhi kāraṇehi tattha gāravena sappatissavalakkhaṇaṃ hiriṃ samuṭṭhāpetvā pāpaṃ na karoti. Ekacco attānuvādabhayaṃ, parānuvādabhayaṃ, daṇḍabhayaṃ, duggatibhayanti evaṃ catūhi kāraṇehi vajjato bhāyanto vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ paccupaṭṭhāpetvā pāpakammaṃ na karoti. Ettha ca ajjhattasamuṭṭhānāditā hirottappānaṃ tattha tattha pākaṭabhāvena vuttā, na pana nesaṃ kadāci aññamaññavippayogo. Na hi lajjanaṃ nibbhayaṃ, pāpabhayaṃ vā alajjanaṃ atthīti. Evamettha vitthārato atthavaṇṇanā veditabbā.
第九《行经》的注释
9. Cariyasuttavaṇṇanā
9第九,“世间”指有情世间。“护持”是指以住持行为规范来护持。“安置”是指安置在界限之内。“守护”是指通过住持行为规范,安置在界限之内后加以守护。“不以尊重心显现”是指:作了尊重之后,不以心存尊重的方式显现;如果这样,这种行为规范就不可得了。“或姨母”等处,“iti”这个词表示“等”的意思。由此也包含了“或舅母”“或师母”“或尊长之妻”这些。其中,母亲的姐妹是姨母;舅舅的妻子是舅母;尊长之妻是指祖父、叔父、长兄等应受尊敬者的妻子。至于“如同山羊、绵羊等”,简要的意思是:正如山羊、绵羊等畜生没有惭无愧,不存“母亲”想,界限坏灭,到处杂乱交合;同样,如果这个人间世界没有这些护世法,也会到处杂乱交合。然而,正因为这些护世法守护着世间,所以没有这种混杂。
9. Navame lokanti sattalokaṃ. Sandhārentīti ācārasandhāraṇavasena dhārenti. Ṭhapentīti mariyādāyaṃ ṭhapenti. Rakkhantīti ācārasandhāraṇena mariyādāyaṃ ṭhapetvā rakkhanti. Garucittīkāravasena na paññāyethāti garuṃ katvā citte karaṇavasena na paññāyetha, ayamācāro na labbheyya. Mātucchāti vāti ettha iti-saddo ādyattho. Tena mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vāti ime saṅgaṇhāti. Tattha mātu bhaginī mātucchā. Mātulabhariyā mātulānī. Garūnaṃ dārā mahāpitucūḷapitujeṭṭhabhātuādīnaṃ garuṭṭhāniyānaṃ bhariyā. Yathā ajeḷakātiādīsu ayaṃ saṅkhepattho – yathā ajeḷakādayo tiracchānā hirottapparahitā mātāti saññaṃ akatvā bhinnamariyādā sabbattha sambhedena vattanti, evamayaṃ manussaloko yadi lokapāladhammā na bhaveyyuṃ, sabbattha sambhedena vatteyya. Yasmā panime lokapālakadhammā lokaṃ pālenti, tasmā natthi sambhedoti.
第十《雨安居起始经》的注释
10. Vassūpanāyikasuttavaṇṇanā
10第十经中,“未制立”是指未被允许,或者未被制定。“雨期”是就雨安居而说的,“时节雨期”则是就冬季而说的。说“残害一根的有情”,是因为对树木、藤蔓等生起了“有生命”的想法,才这样说。而说“一根”,是他们认为有身根存在。“造成杀害”就是造成毁坏。“将会蛰居而住”是指他们会少事少务,固定居住下来。关于“应在已过一天的阿沙利月入安居”:这里的“已过一天”是说已经过了一天,也就是到了另一天,意思是说,应当在阿沙利月满月之后紧接着的初一日入安居。关于“应在一月已过的阿沙利月入安居”:“一月已过”是说一个月已经过去,也就是满了一个月,意思是说,应当从阿沙利月满月之后算起,到下一个满月之后紧接着的初一日入安居。
10. Dasame apaññattāti ananuññātā, avihitā vā. Vasseti vassārattaṃ sandhāya vadati, utuvasseti hemantaṃ sandhāya. Ekindriyaṃ jīvaṃ viheṭhentāti rukkhalatādīsu jīvasaññitāya evamāhaṃsu. Ekindriyanti ca kāyindriyaṃ atthīti maññamānā vadanti. Saṅghātaṃ āpādentāti vināsaṃ āpādentā. Saṃkasāyissantīti appossukkā nibaddhavāsaṃ vasissanti. Aparajjugatāya āsāḷhiyā upagantabbāti ettha aparajju gatāya assāti aparajjugatā, tassā aparajjugatāya atikkantāya, aparasmiṃ divaseti attho, tasmā āsāḷhipuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase upagantabbāti evamettha attho daṭṭhabbo. Māsagatāya āsāḷhiyā upagantabbāti māso gatāya assāti māsagatā, tassā māsagatāya atikkantāya, māse paripuṇṇeti attho. Tasmā āsāḷhipuṇṇamato parāya puṇṇamāya anantare pāṭipadadivase upagantabbāti attho daṭṭhabbo.