3. 律的概要
3. Vinayapeyyālaṃ
201比丘们,依于两种义利——比丘们,依于两种利益、基于两种原因。制立学处,就是安立了学处的部分。为了僧团的优越,是为了僧团的良善状态;意思是,令僧众说“善哉,尊者”之后欣然接受。为了僧团的安乐,是为了僧团安住于轻安。对恶戒之人,指对破戒者。对善乐戒之人,指对喜爱持戒者。现世诸漏,指在此现有之身中,因违犯戒律而获得、被称为杀戮与束缚等苦法的那些漏。为了防护,是为了遮止。来世诸漏,指此类苦法在未来世生起、被称为恶趣之苦的那些漏。为了对治,是为了遣除。怨仇,指不善的怨仇,也指人与人之间的怨仇。过失,指诸烦恼;或者,那些苦法因为应当被避免,所以这里也被称为过失。怖畏,指心恐惧的怖畏,也指那些怖畏的起因,即那些苦法本身。不善法,指以不堪忍为义、被称为不善的那些苦法。为了怜悯在家人,当在家人非难时,所制立的学处就是为了怜悯在家人而制立的。为了断除恶欲者的党羽,恶欲者可能依仗党羽而分裂僧团,所以是为了断除他们的党羽。为了让未生信者生信,是为了让以前未生信的智者,看到学处制立的圆满后生起信心。为了让已生信者增长,是为了让已生信者越来越增长信心。为了正法久住,是为了正法长久住世。为了护持律,是为了护持五种律。
201.Dveme, bhikkhave, atthavase paṭiccāti, bhikkhave, dve atthe nissāya dve kāraṇāni sandhāya. Sikkhāpadaṃ paññattanti sikkhākoṭṭhāso ṭhapito. Saṅghasuṭṭhutāyāti saṅghassa suṭṭhubhāvāya, ‘‘suṭṭhu, bhante’’ti vatvā sampaṭicchanatthāyāti attho. Saṅghaphāsutāyāti saṅghassa phāsuvihāratthāya. Dummaṅkūnanti dussīlānaṃ. Pesalānanti pīyasīlānaṃ. Diṭṭhadhammikānaṃ āsavānanti diṭṭhadhamme imasmiṃyeva attabhāve vītikkamapaccayā paṭiladdhabbānaṃ vadhabandhanādidukkhadhammasaṅkhātānaṃ āsavānaṃ. Saṃvarāyāti pidahanatthāya. Samparāyikānanti tathārūpānaṃyeva apāyadukkhasaṅkhātānaṃ samparāye uppajjanakaāsavānaṃ. Paṭighātāyāti paṭisedhanatthāya. Verānanti akusalaverānampi puggalaverānampi. Vajjānanti dosānaṃ. Te eva vā dukkhadhammā vajjanīyattā idha vajjāti adhippetā. Bhayānanti cittutrāsabhayānampi bhayahetūnaṃ tesaṃyeva dukkhadhammānampi. Akusalānanti akkhamaṭṭhena akusalasaṅkhātānaṃ dukkhadhammānaṃ. Gihīnaṃ anukampāyāti gihīsu ujjhāyantesu paññattasikkhāpadaṃ gihīnaṃ anukampāya paññattaṃ nāma. Pāpicchānaṃ pakkhupacchedāyāti pāpicchā pakkhaṃ nissāya saṅghaṃ bhindeyyunti tesaṃ pakkhupacchedanatthāya. Appasannānaṃ pasādāyāti pubbe appasannānampi paṇḍitamanussānaṃ sikkhāpadapaññattisampadaṃ disvā pasāduppattiatthāya. Pasannānaṃ bhiyyobhāvāyāti pasannānaṃ uparūparipasādabhāvāya. Saddhammaṭṭhitiyāti saddhammassa ciraṭṭhitatthaṃ. Vinayānuggahāyāti pañcavidhassāpi vinayassa anuggaṇhanatthāya.
202-230已制定两种巴帝摩卡:比丘巴帝摩卡和比丘尼巴帝摩卡。诵巴帝摩卡方面,已制定九种诵巴帝摩卡:比丘五种,比丘尼四种。中止巴帝摩卡,就是中止布萨。已制定自恣,指已制定两种自恣:十四日自恣和十五日自恣。已制定中止自恣,是指当一位犯戒比丘正在自恣时,可以中止自恣。关于呵责羯磨等:针对那些用言语讥刺的般度迦、罗希达迦比丘,制定了呵责羯磨(《小品》1等)。针对愚痴、不机巧、喜好共住而多恶行的比丘,制定了驱依止羯磨。针对污家的阿说示、布那婆娑克比丘,制定了驱出羯磨(《小品》21等)。针对辱骂在家人的须达摩长老,制定了下意羯磨(《小品》33等)。在不见罪等情形中,制定了举罪羯磨。对犯了重罪且覆藏所犯罪行的人,制定了给予别住。在别住期间又犯戒的,制定了退回根本。无论覆藏或不覆藏,制定了给予敬悦。行敬悦已满者,制定了出罪。如法行者,制定了复权。不如法行者等,制定了驱出。
202-230.Pātimokkhaṃ paññattanti bhikkhupātimokkhaṃ bhikkhunipātimokkhanti duvidhaṃ pātimokkhaṃ paññattaṃ. Pātimokkhuddesoti bhikkhūnaṃ pañca, bhikkhunīnaṃ cattāroti nava pātimokkhuddesā paññattā. Pātimokkhaṭṭhapananti uposathaṭṭhapanaṃ. Pavāraṇā paññattāti cātuddasikā pannarasikāti dve pavāraṇā paññattā. Pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattanti sāpattikassa bhikkhuno pavāraṇā uttiyā vattamānāya pavāraṇaṭṭhapanaṃ paññattaṃ. Tajjanīyakammādīsu bhikkhū vācāsattīhi vitudantānaṃ paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ (cūḷava. 1 ādayo) paññattaṃ. Bālassa abyattassa seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paññattaṃ. Kuladūsake assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha pabbājanīyakammaṃ (cūḷava. 21 ādayo) paññattaṃ. Gihīnaṃ akkosakassa sudhammattherassa paṭisāraṇīyakammaṃ (cūḷava. 33 ādayo) paññattaṃ. Āpattiyā adassanādīsu ukkhepanīyakammaṃ paññattaṃ. Garukāpattiṃ āpannassa paṭicchannāya āpattiyā parivāsadānaṃ paññattaṃ. Parivāse antarāpattiṃ āpannassa mūlāya paṭikassanaṃ paññattaṃ. Paṭicchannāyapi appaṭicchannāyapi āpattiyā mānattadānaṃ paññattaṃ. Ciṇṇamānattassa abbhānaṃ paññattaṃ. Sammā vattantassa osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Asammāvattanādīsu nissāraṇīyaṃ paññattaṃ.
佛陀制定了八种具足戒:善来比丘具足戒、皈依具足戒、教诫具足戒、问答具足戒、白四羯磨具足戒、八重法具足戒、二部僧中具足戒、遣使具足戒。
白一羯磨适用于九种情形,如此,适用于九种情形的白一羯磨已被制定。白二羯磨适用于七种情形,如此,只适用于七种情形的白二羯磨已被制定。白四羯磨适用于七种情形,如此,只适用于七种情形的白四羯磨已被制定。
对于最初的波罗夷等学处,最初的制定是在尚未制定学处之处新制定的。对这些学处的未制定,是在已制定学处之中的未制定。
依据四种现前——法现前、律现前、僧现前、人现前——制定了现前毗尼。为保护已证得忆念颠倒、诸漏已尽的圣者不被举罪,制定了忆念毗尼。针对疯癫比丘,制定了不痴毗尼。为了让不承认罪过却被举罪的比丘的罪不得免脱,制定了认罪治罚。为了平息诤论,采纳多数如法者的见解,制定了多数决。为了惩治恶行增盛之人,制定了觅罪相毗尼。为了平息因斗诤等而造作许多非沙门行、犯下罪过的比丘们——除开粗重罪、除开与在家人相关的罪——其余诸罪的止息,制定了草覆毗尼。
Ehibhikkhūpasampadā saraṇagamanūpasampadā ovādūpasampadā pañhābyākaraṇūpasampadā ñatticatutthakammūpasampadā garudhammūpasampadā ubhatosaṅghe upasampadā dūtena upasampadāti aṭṭhavidhā upasampadā paññattā. Ñattikammaṃ nava ṭhānāni gacchatīti evaṃ navaṭṭhānikaṃ ñattikammaṃ paññattaṃ. Ñattidutiyakammaṃ satta ṭhānāni gacchatīti evaṃ sattaṭṭhānikameva ñattidutiyakammaṃ paññattaṃ. Ñatticatutthakammaṃ satta ṭhānāni gacchatīti evaṃ sattaṭṭhānikameva ñatticatutthakammaṃ paññattaṃ. Paṭhamapārājikādīnaṃ paṭhamapaññatti apaññatte paññattaṃ. Tesaṃyeva anupaññatti paññatte anupaññattaṃ. Dhammasammukhatā vinayasammukhatā saṅghasammukhatā puggalasammukhatāti imassa catubbidhassa sammukhībhāvassa vasena sammukhāvinayo paññatto. Sativepullappattassa khīṇāsavassa acodanatthāya sativinayo paññatto. Ummattakassa bhikkhuno amūḷhavinayo paññatto. Appaṭiññāya cuditakassa āpattiyā ataraṇatthaṃ paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ. Bahutarānaṃ dhammavādīnaṃ laddhiṃ gahetvā adhikaraṇavūpasamanatthaṃ. Yebhuyyasikā paññattā. Pāpussannassa puggalassa niggaṇhanatthaṃ tassapāpiyasikā paññattā. Bhaṇḍanādivasena bahuṃ assāmaṇakaṃ katvā āpattiṃ āpannānaṃ bhikkhūnaṃ ṭhapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā gihipaṭisaṃyuttañca avasesāpattīnaṃ vūpasamanatthāya tiṇavatthārako paññatto.