神足相应
7. Iddhipādasaṃyuttaṃ
《彼岸经》的注释
1. Apārasuttavaṇṇanā
813813. 在《神足相应》的第一经中,依靠欲而生起的定,就是欲定。作为精勤的诸行,就是精勤行。具足,就是具备这些法。神足,就是神力的足,或者成为神力的足,称为神足。其余各项也是同样的道理。这里是简要说明,详细解释则见于《神足分别》(vibha. 431等)。其含义在《清净道论》(visuddhi. 2.3.69等)中已有阐明。同样地,在《道相应》《觉支相应》《念处相应》以及此处,都只有一个章节。
813. Iddhipādasaṃyuttassa paṭhame chandaṃ nissāya pavatto samādhi chandasamādhi. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Samannāgatanti tehi dhammehi upetaṃ. Iddhiyā pādaṃ, iddhibhūtaṃ vā pādanti iddhipādaṃ. Sesesupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana iddhipādavibhaṅge (vibha. 431 ādayo) āgatova. Visuddhimagge (visuddhi. 2.3.69 ādayo) panassa attho dīpito. Tathā maggabojjhaṅgasatipaṭṭhānasaṃyuttesu ceva idha ca ekaparicchedova.
5. 《神足部分经》的注释
5. Iddhipadesasuttavaṇṇanā
817第五经里,“神足部分”指的是三道和三果。
817. Pañcame iddhipadesanti tayo ca magge tīṇi ca phalāni.
6. 《平等经》的注释
6. Samattasuttavaṇṇanā
818第六经里说的“成就神通”,指的就是阿拉汉果。不过,从最开始说起,在这九部经里所讲的神足,全都是以还灭作为基础的神足。
818. Chaṭṭhe samattaṃ iddhinti arahattaphalameva. Ādito paṭṭhāya pana navasupi suttesu vivaṭṭapādakā eva iddhipādā kathitā.
第10章《支提经》的注释
10. Cetiyasuttavaṇṇanā
822第十经中,“坐具”指的是皮革片。“乌德那塔庙”,说的是在乌德那夜叉的塔庙处所建的住处。乔达摩塔庙等也是同样的说法。“已修习”,就是已增长。“已多作”,就是反复地做。“已作车乘”,就是像套好的车乘那样去做。“已作基础”,就是从安立的意义上说,像基础一样去做。“已随立”,就是已决意安立。“已遍习”,就是从各方面累积、已很好地增长。“已善精勤”,就是妥善地精勤。
822. Dasame nisīdananti cammakhaṇḍaṃ adhippetaṃ. Udenaṃ cetiyanti udenayakkhassa cetiyaṭṭhāne katavihāro vuccati. Gotamakādīsupi eseva nayo. Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā. Vatthukatāti patiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā. Paricitāti samantato citā suvaḍḍhitā. Susamāraddhāti suṭṭhu samāraddhā.
佛陀先以不确定的方式说完,接着为了再以确定的方式显示,便说了“如来的……”等话。这里,“劫”指寿劫,也就是在各个时代人们的寿命限度;如果圆满地活到这个寿限,就可以住世一劫。或者说“劫的剩余部分”,就是比所说的“少或多”的百岁还要多出的部分。不过,大吉祥长老说:“诸佛绝不会有不合时机的空谈。就像在竹林村生起的濒死之受,佛陀将它压制了十个月;同样,如果反复入定于那果等至,每次压制十个月,就能在这贤劫中一直住世。”
Iti aniyamena kathetvā puna niyametvā dassento tathāgatassa khotiādimāha. Ettha ca kappanti āyukappaṃ, tasmiṃ tasmiṃ kāle yaṃ manussānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ paripuṇṇaṃ karonto tiṭṭheyya. Kappāvasesaṃ vāti ‘‘appaṃ vā bhiyyo’’ti vuttavassasatato atirekaṃ vā. Mahāsīvatthero panāha ‘‘buddhānaṃ aṭṭhāne gajjitaṃ nāma natthi. Yatheva hi veḷuvagāmake uppannaṃ māraṇantikavedanaṃ dasa māse vikkhambhesi, evaṃ punappunaṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjitvā dasa dasa māsepi vikkhambhento imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyyā’’ti.
那为什么说佛陀不住世呢?所谓已执受的身体,会被衰老等所压倒。而诸佛不必等到衰老等状况出现,就在第五个寿量阶段、在众人还爱戴欢喜的时候,就般涅槃了。而且,当诸佛和随佛的大弟子们都般涅槃之后,如果独自留下,就会像一根孤零零的树桩那样待着,或者被年幼的沙弥围绕着。这样一来,就会招来“哎呀,这就是佛的弟子众啊”这样的轻蔑。所以说不(长久)住世。虽然这样说了,但他(大吉祥长老)并不认可,因此在注疏中确定“寿劫”才是这里的含义。
Kasmā pana na ṭhitoti? Upādiṇṇakasarīraṃ nāma khaṇḍiccādīhi abhibhuyyati, buddhā nāma khaṇḍiccādibhāvaṃ apatvāva pañcame āyukoṭṭhāse bahujanassa piyamanāpakāleyeva parinibbāyanti. Buddhānubuddhesu ca mahāsāvakesu parinibbutesu ekakena khāṇukena viya ṭhātabbaṃ hoti, daharasāmaṇeraparivāritena vā, tato – ‘‘aho buddhānaṃ parisā’’ti hīḷetabbataṃ āpajjeyya, tasmā na ṭhitoti. Evaṃ vuttepi so pana na ruccati, ‘‘āyukappo’’ti idameva aṭṭhakathāyaṃ niyamitaṃ.
正如被魔罗缠住了心这句话里,taṃ只是个虚词。意思是:就像任何一个被魔罗缠心、被魔罗覆盖了心的凡夫都没法通达一样,这位长老也没能通达。因为只要一个人十二种颠倒一个都没断尽,魔罗就会缠住他的心;而这位长老还有四种颠倒没断,所以魔罗就缠住了他的心。那么,魔罗在缠心的时候到底做什么呢?他要么显现恐怖的色所缘,要么使听闻恐怖的声音所缘。众生看到或听到之后,就失了正念,张着嘴呆住,魔罗便从他们嘴里把手伸进去,揉捏他们的心脏,他们就失去知觉,僵在那里。可是,魔罗哪能把手指伸进长老的嘴里呢?他只是显现了恐怖的所缘,长老看到之后,没能通达相的光明。世尊明明知道这一切,为什么还要三次呼唤他呢?是为了后来长老请求世尊,请住世的时候,世尊能把这是你的过失,这是你的错归到他身上,借此减轻他的悲伤。
Yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacittoti ettha tanti nipātamattaṃ. Yathā mārena pariyuṭṭhitacitto ajjhotthaṭacitto aññopi koci puthujjano paṭivijjhituṃ na sakkuṇeyya, evameva nāsakkhi paṭivijjhitunti attho. Māro hi yassa sabbena sabbaṃ dvādasa vipallāsā appahīnā, tassa cittaṃ pariyuṭṭhāti. Therassa ca cattāro vipallāsā appahīnā, tenassa māro cittaṃ pariyuṭṭhāsi. So pana cittapariyuṭṭhānaṃ karonto kiṃ karotīti? Bheravaṃ rūpārammaṇaṃ vā dasseti, saddārammaṇaṃ vā sāveti, tato sattā taṃ disvā vā sutvā vā satiṃ vissajjetvā vivaṭamukhā honti, tesaṃ mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayaṃ maddati, te visaññī hutvā tiṭṭhanti. Therassa panesa mukhe hatthaṃ pavesetuṃ kiṃ sakkhissati? Bheravārammaṇaṃ pana dasseti, taṃ disvā thero nimittobhāsaṃ na paṭivijjhi. Jānantoyeva bhagavā kimatthaṃ yāvatatiyakaṃ āmantesīti. Parato ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā’’ti yācite ‘‘tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddha’’nti dosāropanena sokatanukaraṇatthaṃ.
“魔”这里,“魔”是指把众生拖进无益之境、加以杀害,所以叫魔。“魔”只是同一个意思的另一种叫法。因为他具有恶的品性,所以被称为“魔”。“黑者”“终结者”“那木支”“放逸者的亲族”,也都是他的名字。“此语实已说”是说:世尊证得正觉后的第八个七日,魔来到菩提树下,对世尊说:“世尊,您圆满波罗蜜是为了什么目的?那个目的已经达成,一切知智已经证得,您何必还在世间游化?”就像今天这样,他当时也请求说:“尊者世尊,现在正是时候,请般涅槃吧!善逝,请般涅槃吧!”世尊用“我尚非时”等话回绝了他。阿难尊者就是针对这件事说:“尊者,此语实已说。”
Māro pāpimāti ettha satte anatthe niyojento māretīti māro. Pāpimāti tasseva vevacanaṃ. So hi pāpadhammasamannāgatattā ‘‘pāpimā’’ti vuccati. Kaṇho, antako, namuci, pamattabandhūtipi tasseva nāmāni. Bhāsitā kho panesāti ayañhi bhagavato sambodhipattiyā aṭṭhame sattāhe bodhimaṇḍaṃyeva āgantvā – ‘‘bhagavā yadatthaṃ tumhehi pāramiyo pūritā, so vo attho anuppatto, paṭividdhaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, kiṃ vo lokavicaraṇenā’’ti vatvā yathā ajja, evameva – ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu, sugato,’’ti yāci. Bhagavā cassa ‘‘na tāvāha’’ntiādīni vatvā paṭikkhipi. Taṃ sandhāya ‘‘bhāsitā kho panesā, bhante,’’tiādimāha.
在这里,“善巧”是指通过道而善巧。同样地,他们已被善加调伏。同样地,他们具足自信从容。“多闻”是指依三藏而多闻,他们有很多听闻,所以叫多闻。“他们持受那法”,所以叫持法者。或者也可以说,他们既在教理上多闻,也在证悟上多闻,因为能持受教理之法和证悟之法,所以叫持法者——这里的含义应当这样理解。“法随法行者”是指已经踏上圣法之随法,也就是观法的人。“行正行者”是指已经踏上合乎规矩、恰当之道的人。“随法行者”是指有随顺法而行之习惯的人。“他们将宣说、阐明、建立、开显、分析、解说自己老师的学说。”这里的“以法”是指以有因有缘、有道理的说法。“具足神通变化”是指他们将说法说到能引导人出离为止。
Tattha viyattāti maggavasena byattā. Tatheva vinītā. Tathā visāradā. Bahussutāti tepiṭakavasena bahu sutametesanti bahussutā. Tadeva dhammaṃ dhārentīti dhammadharā. Atha vā pariyattibahussutā ceva paṭivedhabahussutā ca, pariyattipaṭivedhadhammānaṃyeva dhāraṇato dhammadharāti evamettha attho daṭṭhabbo. Dhammānudhammappaṭipannāti ariyadhammassa anudhammabhūtaṃ vipassanādhammaṃ paṭipannā. Sāmīcippaṭipannāti anucchavikapaṭipadaṃ paṭipannā. Anudhammacārinoti anudhammacaraṇasīlā. Sakaṃ ācariyakanti attano ācariyavādaṃ. Ācikkhissantītiādīni sabbāni aññamaññasseva vevacanāni. Sahadhammenāti sahetukena sakāraṇena vacanena. Sappāṭihāriyanti yāva niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessanti.
梵行是指包含戒、定、慧三学的全部教法梵行。成就,是指因为禅那的殊胜滋味而圆满。丰盛,是指达到增长,就像繁花盛开一样,因为诸神通的成就而丰盛。广布,是指广泛传播,在各个方向和地区建立扎根。众人所知,是指被大众所熟知、所亲证,因为大众集体证悟的缘故。广大,是指在各个方面都达到普及和广大。如何呢?乃至被天与人们善加宣扬,意思就是:凡是有智慧的天与人,所有这类众生,都已很好地将它宣扬开来。
Brahmacariyanti sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Iddhanti samiddhaṃ jhānassādavasena. Phītanti vuḍḍhipattaṃ sabbapāliphullaṃ viya abhiññāsampattivasena. Vitthārikanti vitthataṃ tasmiṃ tasmiṃ disābhāge patiṭṭhitavasena. Bāhujaññanti bahūhi ñātaṃ paṭividdhaṃ mahājanābhisamayavasena. Puthubhūtanti sabbākārena puthulabhāvapattaṃ. Kathaṃ? Yāva devamanussehi suppakāsitaṃ, yattakā viññujātikā devā ceva manussā ca atthi, sabbehi suṭṭhu pakāsitanti attho.
“无所操心”就是没有牵挂。邪恶者,从第八个七日那天开始,你就一直四处游荡,高声叫喊:“尊者,请世尊现在就入般涅槃,请善逝入般涅槃。”从今天开始,你该歇下这份劲头了,不要再为我的般涅槃费心用力了——他这样说。
Appossukkoti nirālayo. Tvañhi pāpima aṭṭhamasattāhato paṭṭhāya ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato’’ti viravanto āhiṇḍittha, ajja dāni paṭṭhāya vigatussāho hohi, mā mayhaṃ parinibbānatthaṃ vāyāmaṃ karohīti vadati.
具念、正知而舍弃了寿行:意思是把正念好好安立起来,用智慧判定之后,便放下、舍弃了寿行。在这里,世尊并不是像用手扔掉一块土块那样舍弃寿行,而是生起了这样的心念:我只再入果定整整三个月,此后将不再入定。就是针对这个情况才说舍弃。也有写成ussaji的读法。大地震动:就是大地剧烈地震荡。据说那时一万个世界都震动了。可怖:就是令人恐惧。天鼓也响震:就是天鼓震响,天人发出干燥的雷声,非时的闪电迸发出来,下了刹那间的雨。这就是所说的意思。
Satosampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā āyusaṅkhāraṃ vissaji pajahi. Tattha na bhagavā hatthena leḍḍuṃ viya āyusaṅkhāraṃ ossaji, temāsamattameva pana phalasamāpattiṃ samāpajjitvā tato paraṃ na samāpajjissāmīti cittaṃ uppādesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ossajī’’ti. Ussajītipi pāṭho. Mahābhūmicāloti mahanto pathavikampo. Tadā kira dasasahassilokadhātu akampittha. Bhiṃsanakoti bhayajanako . Devadundubhiyo ca phaliṃsūti devabheriyo phaliṃsu, devo sukkhagajjitaṃ gajji, akālavijjulatā nicchariṃsu, khaṇikavassaṃ vassīti vuttaṃ hoti.
“说了优陀那”这句是问:他为什么说优陀那?因为可能有人会这样非议:“世尊被波旬紧跟在后面不断纠缠,波旬喊着‘请般涅槃吧,尊者!请般涅槃吧,尊者!’,世尊被逼恼得心生恐惧,才舍弃了寿行。”为了让这种说法没有立足的余地——因为心怀恐惧的人根本不可能有优陀那——世尊是在喜悦之情满溢而出之下说出优陀那的。
Udānaṃ udānesīti kasmā udānesi? Koci nāma vadeyya ‘‘bhagavā pacchato pacchato anubandhitvā – ‘parinibbāyatha, bhante, parinibbāyatha, bhante’ti upadduto bhayena āyusaṅkhāraṃ vissajjesī’’ti. Tassokāso mā hotūti. Bhītassa hi udānaṃ nāma natthīti pītivegavissaṭṭhaṃ udānesi.
在这里,由于狗、豺等一切众生都能直接感知,所以是经过衡量、被确定下来的,因此叫“有量”。那是什么?是欲界业。不是有量,或者说没有与它相等的其他世间业,所以叫“无量”。那是什么?是广大业。或者也可以说,欲界业和色界业是“有量”,无色界业是“无量”。果报少的业是“有量”,果报多的业是“无量”。“出生”是指成为出生的因,有聚集、堆积的作用。“再有行”是指导致再生的行。“舍下了”就是放弃了。“牟尼”指佛陀牟尼。“内心喜悦”指欢喜自己内在。“入定”指通过近行定和安止定而心得专一。“如破了铠甲”就是像击破铠甲一样。“自所生”指在自己身上生起的烦恼。这里说的是:从能产生果报的意义上叫“出生”,从能形成再有的意义上叫“再有行”,这样得名的有量、无量所代表的世间业,他都舍下了;就像战场上的大将击破铠甲一样,他作为内心喜悦、入定的人,击破了自所生的烦恼。
Tattha sabbesaṃ soṇasiṅgālādīnampi paccakkhabhāvato tulitaṃ paricchinnanti tulaṃ. Kiṃ taṃ? Kāmāvacarakammaṃ. Na tulaṃ, na vā tulaṃ sadisamassa aññaṃ lokiyakammaṃ atthīti atulaṃ. Kiṃ taṃ? Mahaggatakammaṃ. Atha vā kāmāvacaraṃ rūpāvacarañca tulaṃ, arūpāvacaraṃ atulaṃ. Appavipākaṃ tulaṃ, bahuvipākaṃ atulaṃ. Sambhavanti sambhavahetubhūtaṃ, piṇḍakārakaṃ rāsikārakanti attho. Bhavasaṅkhāranti punabbhavassa saṅkhāraṃ. Avassajīti vissajjesi. Munīti buddhamuni. Ajjhattaratoti niyakajjhattarato. Samāhitoti upacārappanāsamādhivasena samāhito. Abhindi kavacamivāti kavacaṃ viya abhindi. Attasambhavanti attani jātakilesaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – savipākaṭṭhena sambhavaṃ bhavābhisaṅkhaṇaṭṭhena bhavasaṅkhāranti ca laddhanāmaṃ tulātulasaṅkhātaṃ lokiyakammañca ossaji, saṅgāmasīse mahāyodho kavacaṃ viya attasambhavaṃ kilesañca ajjhattarato samāhito hutvā abhindīti.
或者,“有量”(tulanti)就是指正在衡量、正在审察。“无量且有”(atulañca sambhavaṃ):就是涅槃和“有”(轮回)。“有行”(bhavasaṅkhāraṃ):就是导向“有”的业。“牟尼舍弃了”:佛陀牟尼用“五蕴是无常的,五蕴的灭尽——涅槃——是常的”这类方式去衡量,看到“有”的过患和涅槃的功德之后,把那作为诸蕴根本的“有行”,通过被称为“导向业尽”、能灭尽业的圣道而舍弃了。怎么舍弃的呢?“内心喜悦,得定,像破除铠甲一样破除了从自身生起的有。”他依观修而“内心喜悦”,依止修而“得定”。从预备阶段开始,就以止观的力量,像破除铠甲一样,破除了一切裹覆着自身、因为在自己身上生起而被称为“自身生”(attasambhava)的烦恼。由于烦恼没有了,业也因为不再结生而说“已舍弃”。这样,通过断除烦恼而舍弃了业。断了烦恼的人就没有恐惧,所以世尊作为无畏者,舍弃了寿行。他说出优陀那,正是为了表明自己这种无畏的状态,应当这样理解。
Atha vā tulanti tulento tīrento. Atulañca sambhavanti nibbānañceva bhavañca. Bhavasaṅkhāranti bhavagāmikammaṃ. Avassaji munīti ‘‘pañcakkhandhā aniccā, pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nibbānaṃ nicca’’ntiādinā nayena tulayanto buddhamuni bhave ādīnavaṃ nibbāne cānisaṃsaṃ disvā taṃ khandhānaṃ mūlabhūtaṃ bhavasaṅkhāraṃ ‘‘kammakkhayāya saṃvattatī’’ti evaṃ vuttena kammakkhayakarena ariyamaggena avassaji. Kathaṃ? Ajjhattarato samāhito abhindi kavacamivattasambhavaṃ. So hi vipassanāvasena ajjhattarato, samathavasena samāhitoti evaṃ pubbabhāgato paṭṭhāya samathavipassanābalena kavacamiva attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ, attani sambhavattā attasambhavanti laddhanāmaṃ sabbaṃ kilesajātaṃ abhindi. Kilesābhāvena ca kammaṃ appaṭisandhikattā avassaṭṭhaṃ nāma hotīti evaṃ kilesappahānena kammaṃ jahi. Pahīnakilesassa bhayaṃ nāma natthi. Tasmā abhītova āyusaṅkhāraṃ ossaji. Abhītabhāvañāpanatthañca udānaṃ udānesīti veditabbo.
第二 讲堂震动品
2. Pāsādakampanavaggo
1-2. 前经等之注释
1-2. Pubbasuttādivaṇṇanā
823-824在第二品的第一经里,“不极度消沉”等说法,后面会讲清楚。这部经里讲的是以六神通为前导的四种神足,第二经也是这样。
823-824. Dutiyavaggassa paṭhame na ca atilīnotiādīni parato āvi bhavissanti. Imasmiṃ sutte chaabhiññāpādakā iddhipādā kathitā, tathā dutiye ca.
《欲定经》的注释
3. Chandasamādhisuttavaṇṇanā
825825. 在第三经中,“欲”指想要去做的那种意愿。“依止”的意思是把它作为依靠、把它作为主导。 “精勤行”指作为精勤的诸行,这是能成就四种作用的四正勤精进的别名。 因此,在“此欲……”等句中,欲与欲定和精勤行相应,欲定与欲和精勤行相应,精勤行也与欲和欲定相应。 所以,把这些法合在一起,就说:比丘们,具足欲定精勤行的人获得神足。 而在《神足分别》中,则用“如此存在者的受蕴……”这样的方式,说这些法所具备的其余同类法就是神足。
825. Tatiye chandanti kattukamyatāchandaṃ. Nissāyāti nissayaṃ katvā, adhipatiṃ katvāti attho. Padhānasaṅkhārāti padhānabhūtā saṅkhārā, catukiccasādhakasammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Iti ayañca chandotiādīsu chando chandasamādhinā ceva padhānasaṅkhārehi ca, chandasamādhi chandena ceva padhānasaṅkhārehi ca, padhānasaṅkhārāpi chandena ceva chandasamādhinā ca samannāgatā . Tasmā sabbe te dhamme ekato katvā ayaṃ vuccati, bhikkhave, chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti vuttaṃ. Iddhipādavibhaṅge (vibha. 437) pana ‘‘yo tathābhūtassa vedanākkhandho tiādinā nayena imehi dhammehi samannāgatā sesaarūpino dhammā iddhipādāti vuttā.
而且,这三法既是神足,也是神足的基础。怎么理解呢?当一个人修习欲时,欲就叫作神足,而定和精勤行就叫作欲神足的基础。当一个人修习定时,定就叫作神足,而欲和精勤行就叫作定神足的基础。当一个人修习精勤行时,精勤行就叫作神足,而欲和定就叫作精勤行神足的基础。因为在相应的诸法中,只要一个法成就了,其余的法也都会成就。
Apica imepi tayo dhammā iddhīpi honti iddhipādāpi. Kathaṃ? Chandañhi bhāvayato chando iddhi nāma hoti, samādhippadhānasaṅkhārā chandiddhipādo nāma. Samādhiṃ bhāventassa samādhi iddhi nāma hoti, chandappadhānasaṅkhārā samādhiddhiyā pādo nāma. Padhānasaṅkhāre bhāventassa padhānasaṅkhārā iddhi nāma hoti, chandasamādhi padhānasaṅkhāriddhiyā pādo nāma, sampayuttadhammesu hi ekasmiṃ ijjhamāne sesāpi ijjhantiyeva.
另外,也应该从那些法各自的前分阶段来理解它们的神足性。初禅就叫神变,而与初禅前分阶段相应的欲等法就叫神足。按这个方法,从神变类开始一直到天眼通,从入流道开始一直到阿拉汉道,都应这样类推。其余神足的道理也是一样。
Apica tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ pubbabhāgavasenāpi etesaṃ iddhipādatā veditabbā. Paṭhamajjhānañhi iddhi nāma, paṭhamajjhānassa pubbabhāgaparikammasampayuttā chandādayo iddhipādo nāma. Etenupāyena yāva nevasaññānāsaññāyatanā, iddhividhaṃ ādiṃ katvā yāva dibbacakkhuabhiññā, sotāpattimaggaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggā nayo netabbo. Sesiddhipādesupi eseva nayo.
有些人却说:“还没有生起的欲就是神足。”为了驳斥他们的这种说法,在阿毗达摩里就出现了名为“上小篇”的这一段——
Keci pana ‘‘anibbatto chando iddhipādo’’ti vadanti. Idha tesaṃ vādamaddanatthāya abhidhamme uttaracūḷavāro nāma āgato –
有四种神足:欲神足、精进神足、心神足、观神足。其中,什么是欲神足?比丘,当有人修习出世间的禅那——它能导向解脱、趋向减损,为了断除种种恶见、为了证得第一地,远离诸欲……成就初禅而安住,这是苦行道迟通达——在那个时刻,所有的欲、欲乐意、想要去做的意愿、对善法的欲求,这称为欲神足。其余的法都与欲神足相应。
‘‘Cattāro iddhipādā – chandiddhipādo, vīriyiddhipādo, cittiddhipādo, vīmaṃsiddhipādo. Tattha katamo chandiddhipādo? Idha, bhikkhu, yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, yo tasmiṃ samaye chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando, ayaṃ vuccati chandiddhipādo. Avasesā dhammā chandiddhipādasampayuttā’’ti (vibha. 457-458).
这些则只是依出世间的方式而来的。
Ime pana lokuttaravaseneva āgatā.
在这里,赖吒和罗长老以欲为首要,证得了出世间法;首那长老以精进为首要;僧护长老以心为首要;具寿摩伽罗阇以审察为首要。这里应当这样理解:好比四位大臣的儿子,都想要得到官位,依靠国王而住。其中一人对侍奉国王生起了欲求,他了解国王的心意和喜好,日夜侍奉,令国王满意,从而获得了官位。同样,以欲为首要而证得出世间法的人,应当这样理解。
Tattha raṭṭhapālatthero chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaradhammaṃ nibbattesi. Soṇatthero vīriyaṃ dhuraṃ katvā; sambhutatthero cittaṃ dhuraṃ katvā, āyasmā mogharājā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvāti. Tattha yathā catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā rājānaṃ upanissāya viharantesu eko upaṭṭhāne chandajāto rañño ajjhāsayañca ruciñca ñatvā divā ca ratto ca upaṭṭhahanto rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Evaṃ chandadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
又有一个人想:“我没法天天去侍奉国王,要是出了什么急事,我就靠拼劲努力让国王满意。”后来边境叛乱,国王派他去,他靠勇猛精进打垮了敌人,得到了职位。就像这个人一样,应当理解以精进为主导而证得出世间法的人。又有一个人想:“天天去侍奉,甚至用胸膛去挡箭矛,都是沉重的负担,我要靠咒术的力量让国王满意。”因为他熟悉帝王之术,就通过咒术安排,让国王满意,得到了职位。就像这个人一样,应当理解以心为主导而证得出世间法的人。
Eko pana – ‘‘divase divase upaṭṭhātuṃ na sakkomi, uppanne kicce parakkamena ārādhessāmī’’ti kupite paccante raññā pahito parakkamena sattumaddanaṃ katvā pāpuṇi. Yathā so, evaṃ vīriyadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo. Eko ‘‘divase divase upaṭṭhānampi urena sattisarasampaṭicchanampi bhāroyeva, mantabalena ārādhessāmī’’ti khattavijjāya kataparicayattā mantasaṃvidhānena rājānaṃ ārādhetvā pāpuṇi. Yathā so, evaṃ cittadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.
另有一人这样想:这些服侍之类的事有什么用呢?国王们会把职位赐给出身高贵的人,赐给那样的人时,也会赐给我。于是他就只靠着出身优越而得到了职位。就像这个人一样,应当知道,依靠极其清净的审察、以审察为主导而证得出世间法的人也是如此。这部经讲的是以还转为基础的神力。
Aparo – ‘‘kiṃ imehi upaṭṭhānādīhi, rājāno nāma jātisampannassa ṭhānantaraṃ denti, tādisassa dento mayhaṃ dassatī’’ti jātisampattimeva nissāya ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ suparisuddhaṃ vīmaṃsaṃ nissāya vīmaṃsadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabboti. Imasmiṃ sutte vivaṭṭapādakaiddhi kathitā.
目犍连经注
4. Moggallānasuttavaṇṇanā
826在第四经中,“掉举者”指本性就是掉举、心念躁动不安的人。因为掉举,心在面对单一所缘时就会躁动不停,就像旗杆上的旗被风吹动一样。“高慢”指把自己抬得很高,也就是说生起了虚妄的慢心。“轻躁”指热衷于装饰钵、衣等,行为轻浮。“恶口”指嘴巴粗涩,也就是说言辞粗暴。“涣语”指不约束言语,整天说些没有意义的闲话、废话。“失念”指忘失了正念的人。“不正知”指缺乏智慧的人。“不定”指缺少近行定和安止定的人。“乱心”指因为缺乏定力,掉举便趁虚而入,内心扰动、无法平静的人。“诸根放逸”指不守护诸根。“神变”指入水遍定后出定,对安立于楼阁的地界作意“水”,然后升上虚空,站在水面的楼阁上,用拇指弹指。 “深坑”指很深的坑,意思是进入了很深的地层。“善埋”指埋得很好,即夯实后妥善放置。这里说的是以神通为基础的神变。
826. Catutthe uddhatāti uddhaccapakatikā vipphandamānacittā. Uddhaccena hi ekārammaṇe cittaṃ vipphandati dhajayaṭṭhiyaṃ vātena pahatadhajo viya. Unnaḷāti uggatanaḷā, uṭṭhitatucchamānāti vuttaṃ hoti. Capalāti pattacīvaramaṇḍanādicāpallena yuttā. Mukharāti mukhakharā, kharavacanāti vuttaṃ hoti. Vikiṇṇavācāti asaṃyatavacanā divasampi niratthakavacanappalāpino. Muṭṭhassatīti naṭṭhassatino. Asampajānāti paññārahitā. Asamāhitāti upacārappanāsamādhivirahitā. Bhantacittāti ubbhantacittā samādhivirahena laddhokāsena uddhaccena . Pākatindriyāti asaṃvutindriyā. Iddhābhisaṅkhāranti āpokasiṇaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya pāsādapatiṭṭhitaṃ pathavibhāgaṃ ‘‘udaka’’nti adhiṭṭhāya, udakapiṭṭhe ṭhitapāsādaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā aṅguṭṭhakena pahari. Gambhīranemoti gambhīraāvāṭo, gambhīrabhūmibhāgaṃ anupaviṭṭhoti attho . Sunikhātoti suṭṭhu nikhāto, koṭṭetvā suṭṭhu ṭhapito. Idha abhiññāpādakiddhi kathitā.
2. 温那跋婆罗门经注
5. Uṇṇābhabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
827第五中,“为了断除欲”的意思是,为了断除渴爱之欲。这里同样讲的是以还灭为基础的神力。
827. Pañcame chandappahānatthanti taṇhāchandassa pahānatthaṃ. Idhāpi vivaṭṭapādakiddhi kathitā.
第九篇 神通等教说经的注释
9. Iddhādidesanāsuttavaṇṇanā
831比丘们,在第九个比喻里,所说的“道”,指的是作为神通基础的第四禅那。
831. Navame yo so bhikkhave maggoti abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ adhippetaṃ.
10. 《分别经》的注释
10. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā
832第十项,“与懈怠俱行”:这里,一位比丘生起欲之后,坐下来作意业处。这时,他心中现起沉滞的状态,他知道了“我心中现起了沉滞的状态”,就以堕入恶趣的恐惧来警策自己的心,再次生起欲,作意业处。接着,他心中又现起沉滞的状态,他再次以堕入恶趣的恐惧来警策自己的心,生起欲,作意业处。就这样,因为他的欲掺杂了懈怠,所以称为“与懈怠俱行”。“与懈怠相应”是它的同义词。
832. Dasame kosajjasahagatoti idha bhikkhu chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto nisīdati. Athassa citte līnākāro okkamati, so ‘‘līnākāro me okkanto’’ti ñatvā apāyabhayena cittaṃ tajjetvā puna chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti. Athassa puna līnākāro okkamati. So puna apāyabhayena cittaṃ tajjetvā chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karotīti evamassa kosajjena vokiṇṇattā chando kosajjasahagato nāma hoti. Kosajjasampayuttoti tasseva vevacanaṃ.
与掉举俱行:这里,一位比丘生起欲之后,坐下来作意业处。这时,他的心掉入掉举中。他便忆念佛、法、僧的功德,让心欢喜、满足,变得堪任,然后再次生起欲,作意业处。接着,他的心又掉入掉举中。他再次忆念佛、法、僧的功德,让心欢喜、满足,变得堪任,生起欲,作意业处。就这样,因为他的欲掺杂了掉举,所以称为与掉举俱行。
Uddhaccasahagatoti idha bhikkhu chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto nisīdati. Athassa cittaṃ uddhacce patati. So buddhadhammasaṅghaguṇe āvajjetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā kammaniyaṃ katvā puna chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti. Athassa puna cittaṃ uddhacce patati. So puna buddhadhammasaṅghaguṇe āvajjetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā kammaniyaṃ katvā chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karotīti evamassa uddhaccena vokiṇṇattā chando uddhaccasahagato nāma hoti.
与昏沉睡眠俱行:这里,一位比丘生起欲求后,坐下来作意业处。这时,昏沉睡眠在他心中生起。他觉察到“我心中已生起昏沉睡眠”,便用水擦脸,拉一拉耳朵,背诵熟悉的法,或者作意白天所取的光明想,以此去除昏沉睡眠,然后再次生起欲求,继续作意业处。接着,昏沉睡眠又在他心中生起。他按照同样的方法再次去除昏沉睡眠,生起欲求,继续作意业处。就这样,因为他的欲求中夹杂着昏沉睡眠,所以这种欲求就称为“与昏沉睡眠俱行”。
Thinamiddhasahagatoti idha bhikkhu chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto nisīdati. Athassa thinamiddhaṃ uppajjati. So ‘‘uppannaṃ me thinamiddha’’nti ñatvā udakena mukhaṃ puñchitvā, kaṇṇe ākaḍḍhitvā paguṇaṃ dhammaṃ sajjhāyitvā divā gahitaṃ vā ālokasaññaṃ manasikaritvā thinamiddhaṃ vinodetvā puna chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti. Athassa puna thinamiddhaṃ uppajjati. So vuttanayeneva puna thinamiddhaṃ vinodetvā chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karotīti evamassa thinamiddhena vokiṇṇattā chando thinamiddhasahagato nāma hoti.
这里,比丘生起欲求之后,坐下来作意业处。这时,他的心在五种欲乐的目标上散乱。他觉察到“我的心向外散乱了”,于是思惟《无始相应》《天使经》《布喻经》《未来怖畏经》等经典,用经句当作鞭子来警策自己的心,让心变得柔软好用,然后再次生起欲求,作意业处。接着,他的心又散乱了。他又一次用经句警策自心,使心变得柔软好用,生起欲求,作意业处。这样一来,因为夹杂了欲的念头,他的欲求就向外流散、扩散到五种欲乐上,这就是“向外散乱”。
Anuvikkhittoti idha bhikkhu chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto nisīdati. Athassa kāmaguṇārammaṇe cittaṃ vikkhipati. So ‘‘bahiddhā vikkhittaṃ me citta’’nti ñatvā anamatagga (saṃ. ni. 2.124-125) devadūta- (ma. ni. 3.261) celopama (saṃ. ni. 5.1104) anāgatabhayasuttādīni (a. ni. 5.77) āvajjento suttadaṇḍena cittaṃ tajjetvā kammaniyaṃ katvā puna chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti. Athassa puna cittaṃ vikkhipati. So puna suttadaṇḍena cittaṃ kammaniyaṃ katvā chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karotīti evamassa kāmavitakkavokiṇṇattā chando bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhitto anuvisaṭo hoti.
“如前,如是后”,应当从业处和开示两方面来理解前与后。怎么理解呢?先就业处来说,牢牢投入业处叫作“前”,证得阿罗汉果叫作“后”。在这里,如果有比丘牢牢投入根本业处,在过度沉滞等四种情况中阻止心陷入其中——就像调伏一头凶牛再牵着它走,就像把方木块放进方孔里——在四种情况中的任何一种上都不停滞,这样观照诸行而证得阿罗汉果,那么这个人就可以说是“如前,如是后而住”。这就是从业处方面说的前后。再从开示方面来说,头发叫作“前”,脑叫作“后”。在这里,如果有比丘牢牢投入头发,以颜色、形状等方式把握头发等身体部分,在四种情况中的任何一种上都不停滞,从头发一直修到脑,那么这个人也可以说是“如前,如是后而住”。应当这样从开示方面来理解前后。“如后,如是前”这句话,只是前面那句话的另一种说法。
Yathā pure tathā pacchāti kammaṭṭhānavasenapi desanāvasenapi purimapacchimatā veditabbā. Kathaṃ? Kammaṭṭhāne tāva kammaṭṭhānassa abhiniveso pure nāma, arahattaṃ pacchā nāma. Tattha yo bhikkhu mūlakammaṭṭhāne abhinivisitvā atilīnādīsu catūsu ṭhānesu cittassa okkamanaṃ paṭisedhetvā, duṭṭhagoṇe yojetvā sārento viya caturassaghaṭikaṃ otārento viya catunnaṃ ṭhānānaṃ ekaṭṭhānepi asajjanto saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti. Ayampi yathā pure tathā pacchā viharati nāma. Ayaṃ kammaṭṭhānavasena purimapacchimatā. Desanāvasena pana kesā pure nāma, matthaluṅgaṃ pacchā nāma. Tattha yo bhikkhu kesesu abhinivisitvā vaṇṇasaṇṭhānādivasena kesādayo pariggaṇhanto catūsu ṭhānesu asajjanto yāva matthaluṅgā bhāvanaṃ pāpeti, ayampi yathā pure tathā pacchā viharati nāma. Evaṃ desanāvasena purimapacchimatā veditabbā. Yathā pacchā tathā pureti idaṃ purimasseva vevacanaṃ.
就像下方那样,上方也是这样——这要结合身体来理解。所以经文里说:“上从脚掌,下到发梢。”在这里,如果有比丘从脚掌开始,一直到发梢,按三十二种身分来修习,或者按骨骼来修习,从脚趾尖的关节一直到头骨,再从头骨一直到脚趾尖的关节,这样把修习推进下去,在四种情况中的任何一种上都不停滞,这就叫作“如下亦如上,如上亦如下”而安住。
Yathā adho tathā uddhanti idaṃ sarīravasena veditabbaṃ. Tenevāha ‘‘uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā’’ti. Tattha yo bhikkhu pādatalato paṭṭhāya yāva kesamatthakā dvattiṃsākāravasena vā pādaṅguliaggapabbaṭṭhito yāva sīsakaṭāhaṃ, sīsakaṭāhato yāva pādaṅgulīnaṃ aggapabbaṭṭhīni , tāva aṭṭhivasena vā bhāvanaṃ pāpeti catūsu ṭhānesu ekaṭṭhānepi asajjanto. Ayaṃ yathā uddhaṃ tathā adho, yathā adho tathā uddhaṃ viharati nāma.
“以哪些方式”就是“以哪些部分”。“以哪些特征”就是“以哪些形状”。“以哪些相”就是“以哪些显现”。所谓“光明想被善巧把握”,就是有位比丘坐在空地上,作意光明想,有时闭眼,有时睁眼。当他在闭眼时,也像睁眼观看那样,现起完全一样的相,那时就叫作光明想已经生起。这也叫作“昼想”。而它在夜里生起时,就叫作善巧把握。“善安住”也是它的同义词。善加确立、善加安放,就叫作善安住。它的实际含义就是善巧把握。或者,有人以光明驱除昏沉睡眠,生起精勤意愿而作意业处,对这个人来说,白天的光明想也叫作善巧把握、善安住。无论夜里还是白天,凡以光明驱除昏沉睡眠后作意业处,在那种驱除昏沉睡眠的光明中生起的想,就叫作善巧把握。在精进等方面,也是同样的道理。在这部经中,宣说了六种神通的根本定。
Yehi ākārehīti yehi koṭṭhāsehi. Yehi liṅgehīti yehi saṇṭhānehi. Yehi nimittehīti yehi upaṭṭhānehi. Ālokasaññā suggahitā hotīti yo bhikkhu aṅgaṇe nisīditvā ālokasaññaṃ manasi karoti, kālena nimīleti, kālena ummīleti. Athassa yadā nimīlentassāpi ummīletvā olokentassa viya ekasadisameva upaṭṭhāti, tadā ālokasaññā jātā nāma hoti. ‘‘Divāsaññā’’tipi tasseva nāmaṃ. Sā ca pana rattiṃ uppajjamānā suggahitā nāma hoti. Svādhiṭṭhitātipi tasseva vevacanaṃ. Suṭṭhu adhiṭṭhitā suṭṭhu ṭhapitā svādhiṭṭhitā nāma vuccati. Sā atthato suggahitāyeva. Yo vā ālokena thinamiddhaṃ vinodetvā chandaṃ uppādetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti, tassa divāpi ālokasaññā suggahitā svādhiṭṭhitā nāma. Ratti vā hotu divā vā yena ālokena thinamiddhaṃ vinodetvā kammaṭṭhānaṃ manasi karoti, tasmiṃ thinamiddhavinodane āloke uppannā saññā suggahitāyeva nāma. Vīriyādīsupi eseva nayo. Imasmiṃ sutte channaṃ abhiññānaṃ pādakiddhi kathitā.
2. 铁丸经的注释
2. Ayoguḷasuttavaṇṇanā
834834. 第三品第二经里说的“以此四大所成”,意思就是:以这四大所造的身体,竟然是这么沉重、这么粗重。“能”就是有能力、做得到,这是三藏佛语里一个不可拆分的词。“将身汇入于心”,就是取身体,把它放到心上,让身体依靠心,随着心的动向而运作。这里说的“心”,是指广大心,心的运作是轻快的。“将心汇入于身”,就是取心,把它放到身体上,让心依靠身体,随着身体的动向而运作;这里说的“身”,是指业所生的色身,身体的运作是迟缓的。“乐想与轻安想”,是指与神通智心同时生起的想。因为它带着寂静之乐,所以叫“乐想”;又因为它没有烦恼所带来的迟钝,所以叫“轻安想”。
834. Tatiyavaggassa dutiye iminā cātumahābhūtikenāti iminā catumahābhūtamayena evaṃ bhārikena garukena samānenāpi. Omātīti pahoti sakkoti, idaṃ tepiṭake buddhavacane asambhinnapadaṃ. Kāyampicitte samodahatīti kāyaṃ gahetvā citte āropeti, cittasannissitaṃ karoti, cittagatiyā peseti. Cittaṃ nāma mahaggatacittaṃ, cittagatigamanaṃ lahukaṃ hoti. Cittampi kāye samodahatīti cittaṃ gahetvā kāye āropeti, kāyasannissitaṃ karoti, kāyagatiyā peseti, kāyo nāma karajakāyo, kāyagatigamanaṃ dandhaṃ hoti. Sukhasaññañca lahusaññañcāti abhiññācittasahajātasaññā. Sā hi santasukhasamannāgatattā sukhasaññā nāma hoti, kilesadandhāyitattassa ca abhāvā lahusaññā nāma.
铁丸被整日加热后,确实会变得更轻。因为即使它被两三个人抬起来放进铁匠炉里,烧了一整天,由于火和风钻进了它的孔隙,它就和风、热、火界结合在一起,变得非常轻,轻到铁匠能用大钳子夹住它,把它翻过来、举起来、取出来。而且它还会变得柔软、易于加工,铁匠就能把它一段一段切断,用锤子敲打,做成细长、四方等各种形状。这部经里讲的是变化神通。
Ayoguḷo divasaṃ santatto lahutaro ceva hotīti so hi dvīhi tīhi janehi ukkhipitvā kammāruddhane pakkhittopi divasaṃ paccamāno vivarānupaviṭṭhena tejena ceva vāyena ca vāyosahagato ca usmāsahagato ca tejosahagato ca hutvā evaṃ lahuko hoti, yathā naṃ kammāro mahāsaṇḍāsena gahetvā ekato parivatteti ukkhipati bahi nīharati. Evaṃ pana mudu ca hoti kammaniyo ca. Yathā naṃ so khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ vicchindati, kūṭena hananto dīghacaturassādibhedaṃ karoti. Imasmiṃ sutte vikubbaniddhi kathitā.
3-10. 比丘经等的注释
3-10. Bhikkhusuttādivaṇṇanā
835-842在第三经里讲的是以解脱为基础的神通,第四经也一样。另外,从两种果开始讲起,下面讲的是混合神通足,也就是七种果的前行部分。第七经等四部经,则按照前面已讲的方式来说明。
835-842. Tatiye vivaṭṭapādakiddhi kathitā, tathā catutthe. Apica dve phalāni ādiṃ katvā heṭṭhā missakiddhipādā kathitā, sattasu phalesu pubbabhāgā. Sattamādīni cattāri heṭṭhā kathitanayāneva.
11-12. 目犍连经等的注释
11-12. Moggallānasuttādivaṇṇanā
843-844第十一和第十二部经里,讲了六种神通。其余各处的意思都很清楚。
843-844. Ekādasamadvādasamesu cha abhiññā kathitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.