6. 目犍连相应义注
8 段
第六 目犍连相应
6. Moggallānasaṃyuttaṃ
初禅问经等注释
1-8. Paṭhamajhānapañhāsuttādivaṇṇanā
332-339332-339. 在《目犍连相应》中,“与欲俱”是指与五盖俱。因为他从初禅出定后,五盖以寂静的状态现起,所以他的初禅就成了所谓的“退分”。导师知道他的放逸后,给出了“不要放逸”的教诫。关于第二禅等,也应当以同样的方式理解其含义。而这里所说的“俱”,就是指与所缘俱。
332-339. Moggallānasaṃyutte kāmasahagatāti pañcanīvaraṇasahagatā. Tassa hi paṭhamajjhānavuṭṭhitassa pañca nīvaraṇāni santato upaṭṭhahiṃsu. Tenassa taṃ paṭhamajjhānaṃ hānabhāgiyaṃ nāma ahosi. Taṃ pamādaṃ ñatvā satthā ‘‘mā pamādo’’ti ovādaṃ adāsi. Dutiyajjhānādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Ārammaṇasahagatameva hettha ‘‘sahagata’’nti vuttaṃ.
第9篇 无相问经的注释
9. Animittapañhāsuttavaṇṇanā
340“无相心定”是指舍弃了常相等各种相之后才生起的观定,这里就是针对这个而说的。“识随相转”是这样:当他安住于这种观定时,观智变得锐利、强而有力地运转。就像有人用锋利的斧头砍树,却不停地看斧刃,心想“我这斧头真锋利”,结果砍树的事就完不成;同样,这位长老对观修生起了贪爱,心想“我的智慧真是锐利、真有力量”,于是就无法完成观的作用。针对这种情况,才说“识随相转”。而“由不作意一切相,进入并安住于无相心定”,是指对一切常、乐、我等相都不作意,进入并安住于与出起观相应的无相心定,也就是以涅槃为所缘的上道与果定。
340.Animittaṃ cetosamādhinti niccanimittādīni pahāya pavattaṃ vipassanāsamādhiṃyeva sandhāyetaṃ vuttanti. Nimittānusāri viññāṇaṃ hotīti evaṃ iminā vipassanāsamādhivihārena viharato vipassanāñāṇe tikkhe sūre vahamāne. Yathā nāma purisassa tikhiṇena pharasunā rukkhaṃ chindantassa ‘‘suṭṭhu vata me pharasu vahatī’’ti khaṇe khaṇe pharasudhāraṃ olokentassa chejjakiccaṃ na nipphajjati, evaṃ therassāpi ‘‘sūraṃ vata me hutvā ñāṇaṃ vahatī’’ti vipassanaṃ ārabbha nikanti uppajjati. Atha vipassanākiccaṃ sādhetuṃ nāsakkhi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’’ti. Sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja vihāsinti sabbesaṃ niccasukhaattanimittānaṃ amanasikārena animittaṃ vuṭṭhānagāminivipassanāsampayuttaṃ cetosamādhiṃ nibbānārammaṇaṃ uparimaggaphalasamādhiṃ upasampajja vihāsiṃ.
10-11. 《帝释天经》等的注释
10-11. Sakkasuttādivaṇṇanā
341-342“以不动摇的净信”就是指不可动摇的信心。“以十种”就是指以十种原因。“制胜”就是指压伏、超越而安住。其余各处都是浅显易懂的意思。
341-342.Aveccappasādenāti acalappasādena. Dasahi ṭhānehīti dasahi kāraṇehi. Adhigaṇhantīti abhibhavanti, atikkamitvā tiṭṭhanti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
《目犍连相应》的注释到此结束。
