2. 现观相应
2. Abhisamayasaṃyuttaṃ
《指甲尖经》的注释
1. Nakhasikhāsuttavaṇṇanā
7474. 在《现观相应》的第一经里,“指甲尖上”指的是离开肉的地方,也就是指甲的尖端。所谓指甲尖,对世间人来说,也可能很大,但对导师来说,却像红莲花瓣的尖端那样微细。那么,这里的尘土是怎么安立上去的呢?是靠决意之力。因为世尊想要让人明白这个道理,就用决意之力把尘土安立在那里。“一掬大地”:是把大地的尘土分成一百份,然后取其中一份。后面也照这样类推。“现观者”:是指以智慧现观了圣谛而安住的人。“与先前灭尽的苦蕴相比”:这里先说的苦蕴,是指以智慧将那苦蕴置于其近处而观察时,这个苦才多得多,即所谓“已灭尽”的苦蕴;意思是说,与先前所说的苦蕴相比,以智慧将那苦蕴置于它的近处而观察。那么,这里什么是“先前的苦”呢?就是那已灭尽的苦。什么是“已灭尽”呢?就是因未修习初道而可能生起的苦。什么是“相比”呢?就是于七有身中,以恶趣及第八结生为始,无论在哪里可能生起的这一切,都应了知为已灭尽。“七返”:七次,也就是七个有身的意思。“最多”:这是显示此者以其为最上、为量。“大果/具大义”:是能成办大义者。第一经。
74. Abhisamayasaṃyuttassa paṭhame nakhasikhāyanti maṃsaṭṭhānena vimutte nakhagge. Nakhasikhā ca nāma lokiyānaṃ mahatīpi hoti, satthu pana rattuppalapattakoṭi viya sukhumā. Kathaṃ panettha paṃsu patiṭṭhitoti? Adhiṭṭhānabalena. Bhagavatā hi atthaṃ ñāpetukāmena adhiṭṭhānabalena tattha patiṭṭhāpito. Satimaṃ kalanti mahāpathaviyā paṃsuṃ satakoṭṭhāse katvā tato ekakoṭṭhāsaṃ. Paratopi eseva nayo. Abhisametāvinoti paññāya ariyasaccāni abhisametvā ṭhitassa. Purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāyāti etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ, yadidaṃ parikkhīṇanti evaṃ paṭhamaṃ vuttaṃ dukkhakkhandhaṃ upanidhāya, ñāṇena taṃ tassa santike ṭhapetvā upaparikkhiyamāneti attho. Katamaṃ panettha purimadukkhaṃ nāma? Yaṃ parikkhīṇaṃ. Katamaṃ pana parikkhīṇaṃ? Yaṃ paṭhamamaggassa abhāvitattā uppajjeyya. Katamaṃ pana upanidhāya? Yaṃ sattasu attabhāvesu apāye aṭṭhamañca paṭisandhiṃ ādiṃ katvā yattha katthaci uppajjeyya, sabbaṃ taṃ parikkhīṇanti veditabbaṃ. Sattakkhattunti satta vāre, sattasu attabhāvesūti attho. Paramatāti idamassa paraṃ pamāṇanti dasseti. Mahatthiyoti mahato atthassa nipphādako. Paṭhamaṃ.
2. 《莲池经》的注释
2. Pokkharaṇīsuttavaṇṇanā
7575. 第二经中,“莲池”就是水池。“高度”是指深度。“平满”是指水面与池口齐平。“乌鸦可饮”是说乌鸦站在岸边,即使像平常那样伸下嘴喙,也能喝到水。第二经。
75. Dutiye pokkharaṇīti vāpī. Ubbedhenāti gambhīratāya. Samatittikāti mukhavaṭṭisamā. Kākapeyyāti sakkā hoti tīre ṭhitena kākena pakatiyāpi mukhatuṇḍikaṃ otāretvā pātuṃ. Dutiyaṃ.
第3篇《合流之水经》等注释
3. Saṃbhejjaudakasuttādivaṇṇanā
76-77在第三经的注释中,“在那合流之处,这些……”意思是:在那些河流汇合的地方,这些水滴。“一起流动”是指汇合之后共同流淌。“会合”是指聚集到一起。“两滴或三滴”就是两滴或者三滴。“水滴”就是水珠。“合流之水”是指与其他河流汇合处的水。第四经的意思很浅显,不用多解释。以上是第三经和第四经的注释。
76-77. Tatiye yatthimāti yasmiṃ sambhijjaṭṭhāne imā. Saṃsandantīti samāgantvā sandanti. Samentīti samāgacchanti. Dve vā ti vāti dve vā tīṇi vā. Udakaphusitānīti udakabindūni. Saṃbhejjaudakanti aññāhi nadīhi saddhiṃ sambhinnaṭṭhāne udakaṃ. Catutthaṃ uttānatthameva. Tatiyacatutthāni.
第5章《地经》等的注释
5. Pathavīsuttādivaṇṇanā
78-8478-84. 第五经中,“从大地”是指从轮围界内的大地上取来的。“如枣核大小”是指像枣核那么大的量。“泥丸”就是泥土捏成的小丸子。“放置”是指放在同一个地方。从第六经开始,按照上面所说的方式理解其含义即可。最后,“其他外道、沙门、婆罗门、游方者的证得”,意思是:佛教之外一切修行者所获得的功德成就,比起通过初道所证得的功德,连百分之一、千分之一、十万分之一都达不到。以上是第五经等的解释。
78-84. Pañcame mahāpathaviyāti cakkavāḷabbhantarāya mahāpathaviyā uddharitvā. Kolaṭṭhimattiyoti padaraṭṭhipamāṇā. Guḷikāti mattikaguḷikā. Upanikkhipeyyāti ekasmiṃ ṭhāne ṭhapeyya. Chaṭṭhādīsu vuttanayeneva attho veditabbo. Pariyosāne pana aññatitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakānaṃ adhigamoti bāhirakānaṃ sabbopi guṇādhigamo paṭhamamaggena adhigataguṇānaṃ satabhāgampi sahassabhāgampi satasahassabhāgampi na upagacchatīti. Pañcamādīni.