第9章巴利
9. Navamo paricchedo
福异熟缘的详细解释巴利
Puññavipākapaccayaniddesavaṇṇanā
560-1 在关于轮回的讨论中,因为出世间异熟果无法获得,所以说“只是世间的”。福、非福等诸行,是指福行、非福行、不动行这三种行。其中,“福”能使自己的相续从非福的果报、从苦与杂染中净化出来,或者能产生值得供养的有之果,所以叫福;以造作自己的果报之义,所以叫行,因此称为福行。与福相反的叫非福,按照前面说的方式,也叫行,因此称为非福行。因为远离定的敌对法,极其遥远,所以不动摇、不震荡,这叫不动;造作它的,就叫不动行。其中,以布施、持戒等方式生起的八种欲界善思,以及只以修习方式生起的色界善思,这十三种思名为福行。以杀生等方式生起的十二种不善思,名为非福行。只以修习方式生起的四种无色界善思,名为不动行。在“有”等当中,正如它们作为缘,同样它们也是那些异熟之缘,那些异熟也应当了知,这就是它们的关联。不过有些人说“‘它们’是指诸行”,这是不合理的,因为如果这样,“它们”这个不确定的指称就没有明确的说明。巴利
560-1. Vaṭṭakathāya lokuttaravipākānaṃ alabbhanato ‘‘lokiyānevā’’ti vuttaṃ. Puññāpuññādisaṅkhārāti puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāroti tayo saṅkhārā. Tattha punāti attano santānaṃ apuññaphalato, dukkhasaṃkilesato ca sodheti, pujjaṃ bhavaphalaṃ nibbattetīti vā puññaṃ, attano phalassa abhisaṅkharaṇaṭṭhena abhisaṅkhāro cāti puññābhisaṅkhāro, puññapaṭipakkhato apuññaṃ, vuttanayena abhisaṅkhāro cāti apuññābhisaṅkhāro. Samādhipaccanīkānaṃ atidūratāya na iñjati na kampatīti āneñjaṃ, taṃ abhisaṅkharotīti āneñjābhisaṅkhāro. Tattha dānasīlādivasena pavattā aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā, bhāvanāvaseneva pavattā rūpāvacarakusalacetanā cāti terasa cetanā puññābhisaṅkhāro nāma. Pāṇātipātādivasena pavattā dvādasa akusalacetanā apuññābhisaṅkhāro nāma. Bhāvanāvaseneva pavattā catasso arūpāvacarakusalacetanā āneñjābhisaṅkhāro nāma. Bhavādīsu yathā paccayā, tathā yesañca vipākānaṃ paccayā, tepi viññātabbāti sambandho. Keci pana ‘‘tepīti saṅkhārānaṃ gahaṇa’’nti vadanti, taṃ na yuttaṃ, evaṃ sati ‘‘yesa’’nti aniyamaniddesassa niyamakavacanābhāvato.
562 562. 那么,哪些是“有”等呢?回答说“三有”等等。其中,按欲有、色有、无色有分为三种有;按有想有、无想有、非想非非想有,以及按一蕴有、四蕴有、五蕴有,这三种有也都归摄在这里面。四种生,就是按卵生、胎生、湿生、化生分出的四类有情。其中,在卵壳里出生的有情,叫卵生;在母胎的胎衣里出生的有情,叫胎生;依靠莲花胎、人胎、腐尸等湿润之处而生的有情,叫湿生;不从别处投生,而是仅在那里那里以肢体完备的状态忽然出现的有情,叫化生。五趣在前面已经解释过了。作为结生识所依的六种识蕴,叫六识住。它们又按身异等分为七种,所以说“七识住”。经中这样说:巴利
562. Katame pana te bhavādayoti āha ‘‘tayo bhavā’’tiādi. Tattha kāmarūpārūpavasena tayo bhavā. Saññībhavaasaññībhavanevasaññīnāsaññībhavavasena, pana ekavokārabhavacatuvokārabhavapañcavokārabhavavasena ca tayo bhavā ettheva samodhānaṃ gacchanti. Catasso yoniyoti aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikavasena cattāro sattanikāyā. Tattha bījakapāle nibbatto sattanikāyo aṇḍajayoni nāma. Mātugabbhe jalābuje nibbattasattanikāyo jalābujayoni nāma. Padumagabbhamānusakagabbhamalādisaṃsedūpanissayena uppajjanakasattanikāyo saṃsedajayoni nāma. Kutoci anuppajjitvā kevalaṃ tattha tattha paripuṇṇaṅgapaccaṅgo hutvā uppajjanakasattanikāyo opapātikayoni nāma. Gatipañcakaṃ heṭṭhā vibhāvitameva . Paṭisandhiviññāṇassa vatthubhūtā ca viññāṇakkhandhā cha viññāṇaṭṭhitiyo nāma. Tā pana nānattakāyādivasena sattavidhāti āha ‘‘viññāṇaṭṭhitiyo sattā’’ti. Vuttañhetaṃ –
比丘们,有七种识住。是哪七种呢?比丘们,有些众生的身体各不相同,想也各不相同,比如人、某些天、某些堕入恶道的众生,这是第一种识住。比丘们,有些众生的身体各不相同,但想是相同的,比如初生到梵众天的天人,这是第二种识住。比丘们,有些众生的身体是相同的,但想各不相同,比如光音天的天人,这是第三种识住。比丘们,有些众生的身体是相同的,想也是相同的,比如遍净天的天人,这是第四种识住。比丘们,有些众生完全超越了色想,灭除了有对想,不再作意种种想,进入“虚空无边”的空无边处,这是第五种识住。比丘们,有些众生完全超越了空无边处,进入“识无边”的识无边处,这是第六种识住。比丘们,有些众生完全超越了识无边处,进入“什么都没有”的无所有处,这是第七种识住。巴利
‘‘Sattimā, bhikkhave, viññāṇaṭṭhitiyo. Katamā satta? Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā nānattasaññino. Seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā, ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino. Seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā, ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino. Seyyathāpi devā ābhassarā, ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino. Seyyathāpi devā subhakiṇhā, ayaṃ catutthī viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā, ayaṃ pañcamī viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanūpagā, ayaṃ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā, ayaṃ sattamī viññāṇaṭṭhitī’’ti (dī. ni. 3.332; a. ni. 7.44).
在这里,住在无量轮围世界的人、欲界天、再寿母和爱子母等堕恶处的阿修罗,以及以善异熟结生的宫殿鬼等,因为色身有长短、粗细、黑白等颜色和形状的差别,又因为结生想有无因、二因、三因的差别,所以叫身异想异,这是第一识住。而住在初禅地的三种天,对比更高层天人的颜色等,因为自己的颜色等低劣,所以色身有差别;又因为初禅异熟识而想相同,所以叫身异想一,这是第二识住。四恶趣的众生也因为色身的颜色和形状各不相同,又因为不善异熟想是同一类,所以也归入第二识住,应当知道。住在第二禅地的三种天,因为颜色、形状等相同,色身没有差别;按五法论的说法,因为第二禅、第三禅想而有结生想的差异,所以叫身一想异,这是第三识住。住在第三禅地的三种天,因为色身相同,又按五法论的说法,因为第四禅异熟想而结生想是同一的,所以叫身一想一,这是第四识住。住在广果天的和住在五净居天的,因为色身的颜色和形状相同,又因为第五禅异熟想而结生想也相同,所以也属于第四识住。空无边处等三种识住,按照经文本身就清楚了。无想有情因为没有识,非想非非想处的众生因为识极其微细,就像想一样,所以不列入识住中;但因为是有情居住的地方,所以叫有情居。这样,把七识住合起来说,就是九有情居。巴利
Ettha hi aparimāṇacakkavāḷavāsino manussā kāmāvacaradevā punabbasumātupiyaṅkaramātādayo vinipātikāsurā ca kusalavipākapaṭisandhikā vemānikapetā ceti ime dīgharassakisathūlakāḷaodātādivaṇṇasaṇṭhānavasena rūpakāyassa, ahetuduhetutihetuvasena paṭisandhisaññāya ca nānābhāvato nānattakāyanānattasaññino nāma, ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. Paṭhamajjhānatalavāsino pana tayo devā uparūparivāsīnaṃ vaṇṇādikamapekkhitvā attano vaṇṇādīnaṃ nihīnatāya rūpakāyassa nānābhāvato, paṭhamajjhānavipākaviññāṇavasena samānasaññitāya ca nānattakāyaekattasaññino nāma, ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti, caturāpāyavāsinopi vaṇṇasaṇṭhānavasena rūpakāyassa nānāsabhāvattā, akusalavipākasaññāvasena saññāya ekasabhāvattā ca dutiyaviññāṇaṭṭhitiyaṃyeva samodhānaṃ gacchantīti veditabbaṃ. Dutiyajjhānatalavāsino tayo devā vaṇṇasaṇṭhānādivasena samānattā rūpakāyassa visesābhāvato pañcakanaye dutiyatatiyajjhānasaññāvasena paṭisandhisaññāya nānābhāvato ekattakāyanānattasaññino nāma, ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. Tatiyajjhānatalavāsino pana tayo devā rūpakāyavasena samānattā, pañcakanaye catutthajjhānavipākasaññāvasena paṭisandhisaññāya ca ekattā ekattakāyaekattasaññino nāma, ayaṃ catutthī viññāṇaṭṭhiti. Vehapphalavāsino ceva pañca suddhāvāsavāsino ca vaṇṇasaṇṭhānavasena rūpakāyassa, pañcamajjhānavipākasaññāvasena paṭisandhisaññāya ca samānattā catutthaviññāṇaṭṭhitimeva bhajanti. Ākāsānañcāyatanādayo tisso viññāṇaṭṭhitiyo pāḷivaseneva pākaṭā. Asaññasattā pana viññāṇābhāvena nevasaññānāsaññāyatanavāsino ca saññāya viya viññāṇassa sukhumabhāveneva viññāṇaṭṭhitīsu na gahitā, sattānaṃ nivāsatāya pana ‘‘sattāvāsā’’ti vuccanti. Evañca katvā tehi satta viññāṇaṭṭhitiyo samodhānetvā nava sattāvāsā vuttā.
563-4 现在,为了说明在上面所说的“有”等当中,三种行对三十二种果报的缘性,开始讲“在欲界,称为福行”等等。“九种果报心”是指按有因、无因来分的九种善趣结生果报心。“以异刹那业缘……以亲依止缘”:因为善业和不善业是唯过去的,对于它自己应当产生的果报来说,它起缘的作用,所以是异刹那业缘;又因为这些业是强有力的原因,所以是亲依止缘。盖已说它的亲依止性:“善业和不善业,以亲依止缘为果报之缘。”(《发趣论》1.1.423)在一切情况下,亲依止的关系都应当按强有力的业来配合,因为弱的业不能成为亲依止缘,这在《发趣论注》中已经说明了。巴利
563-4. Idāni evaṃ vuttesu bhavādīsu dvattiṃsavipākānaṃ tiṇṇaṃ abhisaṅkhārānaṃ paccayabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘kāme puññābhisaṅkhārasaññitā’’tiādi āraddhaṃ. Navannaṃ pākacittānanti sahetukāhetukavasena navannaṃ sugatipaṭisandhivipākacittānaṃ. Nānakkhaṇika…pe… paccayehi cāti kusalākusalakammassa atītasseva attanā janetabbavipākānaṃ paccayabhāvato nānakkhaṇikakammapaccayena, tesameva balavakāraṇabhāvato upanissayapaccayena ca. Vuttañhi tassa upanissayattaṃ ‘‘kusalākusalaṃ kammaṃ vipākassa upanissayapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.423). Sabbattha upanissayabhāvo balavakammavasena yojetabbo. Dubbalañhi kammaṃ upanissayo na hotīti paṭṭhānavaṇṇanāyaṃ dassitametaṃ.
566-8 “五种”是指善果报的眼识、耳识、领受心以及两种推度心,共五种。因为在恶趣中没有善果报的结生,所以说“在结生时没有”。这样,按照结生与转起互不混杂的方式说明了缘的规则之后,现在要综合起来说明,所以说了“有”等话。“转起时有十六种,结生时有九种”,应当按各自所得的情况来配合理解。巴利
566-8.Pañcannanti kusalavipākacakkhusotaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇadvayavasena pañcannaṃ. Duggatiyaṃ kusalavipākapaṭisandhiyā abhāvato āha ‘‘na honti paṭisandhiya’’nti. Evaṃ paṭisandhipavattīnaṃ asaṅkaravasena paccayavidhiṃ dassetvā idāni samodhānetvā dassetuṃ ‘‘hontī’’tiādi vuttaṃ. Soḷasannaṃ pavatte, paṭisandhiyaṃ navannanti yathālābhavasena yojetabbaṃ.
569-74 在色界里的福行,是指除了神通以外的五种色界福行。那为什么要把神通排除在外呢?因为它不产生果报。而它之所以不产生果报,是因为它根本不可能有果报,并不是因为它本身没有产生果报的性质。假如神通思能够产生果报,那么,由于异地的业不可能引生异地的果报,它就应该产生与自身同地的果报。那么,它到底是产生以不可说为所缘的果报,还是产生以小等为所缘的果报呢?如果它产生以不可说为所缘的果报,这不合理,因为已经说明色界果报必定与业有相同的所缘,而神通思本身却是以小等为所缘的。如果它产生以小等为所缘的果报,那也不合理,因为色界果报必定是以不可说为所缘。正如在《心生起品》中所说:巴利
569-74.Rūpe puññābhisaṅkhārāti abhiññāvajjitā pañca rūpāvacarapuññābhisaṅkhārā. Kasmā pana abhiññāya parivajjananti? Vipākadānābhāvato, tañca kho panassā vipākassa asambhavato , na pana vipākuppādanasabhāvābhāvato. Yadi hi abhiññācetanā vipākaṃ uppādeyya, aññabhūmikakammassa aññabhūmikavipākuppādanāyogato sabhūmikameva uppādeyya. Taṃ pana kiṃ navattabbārammaṇaṃ vā uppādeyya parittādiārammaṇaṃ vā? Kiñcettha – yadi tāva navattabbārammaṇaṃ uppādeti, taṃ na yuttaṃ rūpāvacaravipākānaṃ ekantena kammasamānārammaṇatāya dassitattā, abhiññācetanāya ca sayaṃ parittādiārammaṇattā. Atha parittādiārammaṇaṃ uppādeti, tampi na yujjati rūpāvacaravipākānaṃ ekanteneva navattabbārammaṇabhāvato. Tathā hi vuttaṃ cittuppādakaṇḍe –
属于色界四种禅那的三类——善、果报和唯作——之中,第四禅的果报、空无边处和无所有处。这些法不能说成是“所缘狭小的”,也不能说成是“所缘广大的”,也不能说成是“所缘无量的”。巴利
‘‘Rūpāvacaratikacatukkajjhānā kusalato ca vipākato ca kiriyato ca catutthassa jhānassa vipāko ākāsānañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ. Ime dhammā navattabbā ‘parittārammaṇā’tipi ‘mahaggatārammaṇā’tipi ‘appamāṇārammaṇā’tipī’’ti (dha. sa. 1422).
另外,神通是定与明的基础,只是定的一种功德,和定的果很相似。因为神通思的果,只是完成各种想要做的事,比如决意、变化、听天界的声音等等。所以说“他这样在入定的心中”等等。因此,神通思虽然和定的果相似,却不产生果报,就像布施和持戒的功德在那一生中成为获得资具的缘,却不产生它的果报一样。不过有些人说:“因为获得同地的习行,强大的禅那能产生果报,因为它属于等至的状态;而神通虽然有禅那的状态,却没有这种习行,在各种所缘中只是偶然出现的,所以力量微弱,因此不产生果报。”阿耨楼陀阿阇梨就是这样说的——巴利
Apica samādhivijjāsambhārabhūtā abhiññā samādhissa ānisaṃsamattaṃ samādhiphalasadisā. Tassa tassa hi adhiṭṭhānavikubbanadibbasaddasavanādikassa yathicchitassa kiccassa nipphādanamattaphalā abhiññācetanā. Tenāha ‘‘so evaṃ samāhite citte’’tiādi (pārā. 12-13) tasmā samādhissa phalasadisā abhiññācetanā na ca phalaṃ deti, dānasīlānisaṃsabhūto tasmiṃ bhave paccayalābho viya natthi tassa vipākuppādananti. Keci pana ‘‘samānabhūmikato āsevanalābhena balavantāni jhānāni vipākaṃ uppādenti samāpattibhāvato, abhiññā pana satipi jhānabhāve tadabhāvato tasmiṃ tasmiṃ ārammaṇe āgantukāyevāti dubbalā, tasmā vipākaṃ na detī’’ti vadanti. Evañca katvā vuttaṃ anuruddhācariyena –
已经获得了同类的修习,并且真实存在大威力时,
没得到这样的因,神通就不会成熟结果。巴利
‘‘Samānāsevane laddhe, vijjamāne mahabbale; Aladdhā tādisaṃ hetuṃ, abhiññā na vipaccatī’’ti. (nāma. pari. 474);
这个理由并不成立,因为注释中说,微劣的禅那不加区别地在梵众天等处给予果报。注释中并没有说,只有已获得修习的微劣禅那才在那里给予果报。因此,不能主张只有在获得同等修习时,禅那才给予果报。再者,神通由于反复修习而获得自在,它本身也具有强大的力量,所以它岂不也能产生果报?巴利
Tayidamakāraṇaṃ, parittajhānassa avisesena brahmapārisajjādīsu vipākadānavacanato. Na hi parittaṃ laddhāsevanameva tattha vipākaṃ detīti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tasmā samānāsevane laddheyeva jhānassa vipākadānaṃ na sakkā vattuṃ. Apica punappunaṃ parikammavasena abhiññāyapi vasibhāvasabbhāvā tassāpi ca balavabhāvo atthevāti vipākaṃ uppādeyya.
五种果报心,是指五种色界果报心。非福行,就是不善行。也可以断句为:这些是不善行。一种,是指一种不善果报的推度心。六种,是指除了推度心以外的六种不善果报心。意思是,在转起的时候,当不可爱的色等境界出现在面前,它们就成为缘。因为在善趣里没有不善果报的结生,所以说在结生时没有。四种,是指依不善果报的眼识、耳识、领受心和推度心这四种。不过,这四种必定以不可爱为所缘。那么,在色界有中,怎么会和不可爱所缘相应呢?因此说“而那个”等。那个,就是指那个缘的关系。“在欲界有中”这一词,是对不可爱的色等的限定,而不是对“获得”的限定。因此说不可爱……不存在。可是有些人把“在欲界有中”当作“获得”本身的限定语来理解,说在梵天们来到欲界有的时刻,在色等获得时。不可爱……不存在,是因为在那里,作为一向安乐之处的色界有中,不存在混杂苦乐的原因。巴利
Pañcannaṃ pākacittānanti pañcannaṃ rūpāvacaravipākacittānaṃ. Māpuññasaṅkhārāti apuññābhisaṅkhārā. ‘‘Ime apuññasaṅkhārā’’ti vā padacchedo. Ekassāti ekassa akusalavipākasantīraṇassa. Channanti santīraṇavajjānaṃ channaṃ akusalavipākānaṃ. Pavatte paccayā honti aniṭṭharūpādiāpāthāgateti adhippāyo. Sugatiyaṃ akusalavipākapaṭisandhiyā abhāvato āha ‘‘na honti paṭisandhiya’’nti. Catunnanti akusalavipākacakkhusotaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇavasena catunnaṃ. Tāni pana ekantato aniṭṭhārammaṇāni. Rūpabhave ca kathaṃ aniṭṭhārammaṇasamāyogoti āha ‘‘so cā’’tiādi. Soti so paccayabhāvo. ‘‘Kāmabhave’’ti idaṃ aniṭṭharūpādīnaṃ visesanaṃ, na pana ‘‘upaladdhiya’’nti imassa. Tenāha ‘‘aniṭṭha…pe… na vijjare’’ti. Keci pana ‘‘upaladdhiyanti imasseva visesanabhāvena gahetvā brahmūnaṃ kāmabhavaṃ āgatakkhaṇe rūpādiupaladdhiya’’nti vadanti. Aniṭṭha…pe… na vijjare ekantasukhavatthubhūte tattha vokiṇṇasukhadukkhakāraṇassa abhāvato.
576 “如此,首先”等,是对前面所说含义的确定。而“以及”一词,是通过ca这个词来涵摄“以及那些”。在“如此”这里,也应当涵摄“那些”。巴利
576.‘‘Evaṃ tāvā’’tiādi yathāvuttassevatthassa appanaṃ. Yathā cāti ca-saddena ‘‘yesañcā’’ti saṅgaṇhāti. Tathāti etthāpi ‘‘te’’ti saṅgaṇhitabbaṃ.
577-81 在已经详细说明的地方,从“有”开始,想要只作简略说明的人就说了“于此”等话。“于此”是指在那些“有”等当中。“此”是以应当被指示的方式,指眼前直接可见的。“从最初开始”就是从“有”开始。“无差别”是指按欲界和色界来说没有差别,也就是十三种福行。“在二有中”是指在欲有和色有中。因为某些人、地居天以及卵生、胎生众生都可能出生在那里,考虑到这一点,所以说了“在四种……乃至……处”。“差别……乃至……住”是按不省略的复合词方式说的,意思是在异身异想等四种识住中。“如所说种类”是指在异身等当中,福行对于“有”等二十一种果,并不是作为唯一状态的缘;在恶趣所摄的有、生、趣、识住、有情居中,它不给结生,只在转起时作为八种果的缘;在欲界善趣所摄中,它给结生,在转起时作为十六种果的缘;在色界地所摄中,它给结生,在转起时作为十种果的缘,所以说“如其所应”。巴利
577-81. Yattha vitthārappakāsanaṃ kataṃ, tato bhavato paṭṭhāya mukhamattappakāsanaṃ kātukāmo āha ‘‘tatrida’’ntiādi. Tatrāti tesu bhavādīsu. Idanti nidassitabbabhāvena āsannapaccakkhamāha. Ādito pana paṭṭhāyāti bhavato paṭṭhāya. Avisesenāti kāmāvacararūpāvacaravasena visesābhāvena terasa puññābhisaṅkhārā. Dvibhavesūti kāmarūpabhavesu. Kesañci manussānaṃ, bhummadevānañca aṇḍajajalābujānampi sambhavato tadapekkhāya ‘‘catūsu…pe… yonisū’’ti vuttaṃ. Nānatta…pe… ṭhitīsupīti aluttasamāsavasena vuttaṃ, nānattakāyanānattasaññādīsu catūsu viññāṇaṭṭhitīsūti attho. Vuttappakārasminti nānattakāyādike, puññābhisaṅkhārassa bhavādīsu ekavīsativipākānaṃ ekāvatthāya paccayo ahutvā duggatipariyāpannesu bhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu paṭisandhiṃ adatvā pavatteyeva aṭṭhannaṃ vipākānaṃ paccayabhāvato, kāmāvacarasugatipariyāpannesu paṭisandhiṃ datvā pavatte soḷasannaṃ vipākānaṃ paccayabhāvato, rūpāvacarabhūmipariyāpannesu paṭisandhiṃ datvā pavatte dasannaṃ vipākānaṃ paccayabhāvato vuttaṃ ‘‘yathāraha’’nti.
582-3 582-3. 关联是:对诸欲有、对诸色有。“在三趣中”:指除了天和人之外的三趣。“在某一”:在称为“异身一想”的某一识住中。“在某一处”:正是在称为“异身一想”的某一有情居中。巴利
582-3. Kāme bhave, rūpe bhaveti sambandho. Tīsu gatīsūti devamanussavajjesu tīsu gatīsu. Ekissāti nānattakāyaekattasaññīsaṅkhātāya ekissā viññāṇaṭṭhitiyā. Ekasminti nānattakāyaekattasaññīsaṅkhāteyeva ekasmiṃ sattāvāse.
584-6 在一类无色有中,即在一个无色界里。在一种生中,即唯在一种化生处。在三种识住中,即在空无边处等三种识住中。在四种有情居中,正是在空无边处等四种有情居中。应当了知……中略……缘:诸行如何作为缘、以及作为何物之缘,它们也应同样被了知,这就是这里的意趣。巴利
584-6.Ekārūpabhaveti ekasmiṃ arūpabhave. Ekissā yoniyāti ekissāyeva opapātikayoniyā. Tīsu cittaṭṭhitīsūti ākāsānañcāyatanādīsu tīsu viññāṇaṭṭhitīsu. Sattāvāse catubbidheti ākāsānañcāyatanādikeyeva catubbidhe sattāvāse. Vijānitabbā…pe… paccayāti saṅkhārā yathā paccayā yesañca paccayā, tathā tepi viññātabbāti attho.
587-90 难道不是说,诸行在结生和转起时,也是果报的缘吗?其中,首先结生本身根本无法被认知。如果说“从过去世有结生识来到这里”,那是不合理的,因为色法和无色法连一毫毛尖那么一点点的位置移动都不存在。如果不是从过去世所生的诸行而生起,那也不合理,因为会犯下无因的过失。提出这种质疑的人,就是出于这个意图才说“非色无色法”等话。论师接受了他的意图,想让他明白,于是说“心没有”等话。“因此无因”:意思是那里没有因,即没有过去世所生业行所牵引的欲贪等所缘,这就是这里所说的“无因”的意思。“善得缘”:是指与无明等俱行的诸行,因善得而圆满无缺,故说善得为缘。“唯色无色”:因为不存在外道所妄计的支配者、有情、命者等,所以只是色法无色法。因此说“也没有有情”等话。由此,以世俗言说而言,说“趣往另一趣”等。然而从实义上说,只是以缘具足而作为另一趣的状态生起而已,这就是其意图。巴利
587-90. Nanu ca saṅkhārānaṃ paṭisandhipavattīsupi vipākānaṃ paccayabhāvo vutto. Tattha paṭisandhiyeva tāva na sakkā viññātuṃ. Yadi hi purimabhavato paṭisandhiviññāṇaṃ idhāgacchatīti vucceyya, taṃ na yuttaṃ, rūpārūpadhammānaṃ kesaggamattampi desantarasaṅkamanābhāvato. Atha atītabhavanibbattasaṅkhārato na nibbattati, tampi na yujjati ahetukadosāpattitoti iminā adhippāyena codento āha ‘‘na rūpārūpadhammāna’’ntiādi. Ācariyo tassādhippāyaṃ sampaṭicchitvā taṃ saññāpetukāmo āha ‘‘natthi cittassā’’tiādi. Tato hetuṃ vināti tattha hetuṃ vinā, atītabhavanibbattakammasaṅkhāranikantiārammaṇaṃ vināti attho . Suladdhapaccayanti avijjādisahakārīkāraṇasahitassa saṅkhārassa vasena suṭṭhu avekallato paṭiladdhapaccayaṃ. Rūpārūpamattanti bāhirakaparikappitassa adhitiṭṭhanakassa sattajīvādino abhāvato rūpārūpadhammamattaṃ. Tenāha ‘‘na ca satto’’tiādi. Bhavantara…pe… pavuccatīti vohāramattena bhavantaramupetīti pavuccati. Atthato pana paccayasāmaggiyā bhavantarabhāvena uppajjanamattanti adhippāyo.
591 现在,为了通过明显的人类结生方式来说明那个结生过程,他开始说“此”等话。“极难解”:极其难以了悟。因此古德们说——巴利
591. Idāni taṃ paṭisandhikkamaṃ pākaṭāya manussapaṭisandhiyā vasena pakāsetuṃ samārabhanto āha ‘‘tayida’’ntiādi. Sudubbudhanti atidubbijāniyaṃ. Tenāhu porāṇā –
真实、有情、结生,以及缘起之相;
四种法难以看见,要宣说也极其困难。巴利
‘‘Saccaṃ satto paṭisandhi, paccayākārameva ca; Duddasā caturo dhammā, desetuñca sudukkarā’’ti.
592-3 “临终”是指因为别人的加害,或者因为寿命耗尽等原因而接近死亡。“渐渐枯萎”是指依次逐渐干枯。就像住胎者的诸处是次第生起的,灭去也是次第的,所以说“眼根等已灭”。不过有些人说“在不同业所生的眼根等已灭时”。用“心……乃至……某些”这句话,说明了其余身体部分中身根已灭的情况,另一些论师则认为“即使是由同一业所生的也会灭去”。但阿难阿阇梨说:“在双关处,若眼处灭,意处也灭,同意吗?或者若意处灭,眼处也灭。没有眼而有意者死时,其意处灭,但眼处不灭;有眼者死时,其意处灭,眼处也灭”等等(《双论·处双关》120),这说明眼处等是与死心一同灭去的,所以眼根等并不是在死前就灭去。注疏中说“于诸根已灭时”,是就极其缓慢地趋向坏灭而言,并不是指完全灭尽。又说“五门速行之后即是死心,这在注疏中也有说明”。“唯以心脏为所依处”是指仅就心脏这个施设处而言,因为身根并不是依止心脏而生起的。巴利
592-3.Āsannamaraṇassāti parūpakkamena vā āyukkhayādivasena vā samāsannamaraṇassa. Sussamāneti anukkamena upasussamāne. Gabbhaseyyakassa āyatanānaṃ anupubbuppatti viya nirodhopi anupubbato hotīti vuttaṃ ‘‘naṭṭhe cakkhundriyādike’’ti. Keci pana ‘‘nānākammasamuṭṭhitesu cakkhundriyādīsu naṭṭhesū’’ti vadanti. ‘‘Hadaya…pe… ke’’ti iminā sesakāye kāyindriyassa niruddhabhāvo vuttoti ekakammasamuṭṭhitampi nassatevāti apare. Ānandācariyo pana ‘‘yamake’’ yassa cakkhāyatanaṃ nirujjhati, tassa manāyatanaṃ nirujjhatīti. Āmantā. Yassa vā pana manāyatanaṃ nirujjhati, tassa cakkhāyatanaṃ nirujjhatīti. Sacittakānaṃ acakkhukānaṃ cavantānaṃ tesaṃ manāyatanaṃ nirujjhati, no ca tesaṃ cakkhāyatanaṃ nirujjhati. Sacakkhukānaṃ cavantānaṃ tesaṃ manāyatanañca nirujjhati, cakkhāyatanañca nirujjhatī’tiādinā (yama. 1.āyatanayamaka.120) cakkhāyatanādīnaṃ cuticittena saha nirodho vuttoti cakkhundriyādīni cutito pubbe na nassanti. Atimandabhāvūpagamanaṃ pana sandhāya aṭṭhakathāya ‘niruddhesu indriyesū’ti vuttaṃ, na anavasesanirodhaṃ sandhāya. Pañcadvārikajavanānantarampi cuti aṭṭhakathāyaṃ dassitā’’ti vadati. Hadayavatthumattasminti hadayavatthupadesamatte. Na hi hadayavatthuṃ nissāya kāyindriyaṃ pavattati.
594-7 依止于所依处:因为其余诸根已经灭去,或者因为识进入依止状态的能力薄弱,所以它仅仅依止于心所依处。心:指那时以业、业相等为所缘而生起的速行识。而这个识,对于正在投生善趣者,是善的;对于正在投生恶趣者,是不善的。因此世尊说——巴利
594-7.Vatthusannissitanti sesindriyānaṃ niruddhattā viññāṇassa nissayabhāvūpagamanasāmatthiyāyogena mandabhāvato vā hadayavatthumattasannissitaṃ. Cittanti tadā kammakammanimittādīni ārabbha pavattajavanaviññāṇaṃ. Taṃ pana sugatiyaṃ nibbattamānassa kusalaṃ hoti, duggatiyaṃ nibbattamānassa akusalaṃ. Tenāha bhagavā –
比丘们,识如果被对总相的贪味所束缚而停留,或者被对细节相的贪味所束缚而停留,假如就在那个时候命终,那就完全有可能投生到两种去处中的一种,要么是地狱,要么是畜生道。巴利
‘‘Nimittassādagadhitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati anubyañjanassādagadhitaṃ vā, tasmiṃ ce samaye kālaṃ karoti, ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ upapajjeyya nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā’’tiādi (saṃ. ni. 4.235).
在善趣圆满中,与智相应的结生,是依靠哪八种因生起的呢?在善业速行的刹那,三种善因是那一刹那生起的思的俱生缘,所以说“以善根为缘而有行”。在贪染的刹那,两种不善因是那一刹那生起的思的俱生缘,所以说“以不善根为缘而有行”。在结生的刹那,三种无记因是那一刹那生起的思的俱生缘,所以说“以名色为缘而有识,以识为缘而有名色”。巴利
‘‘Gatisampattiyā ñāṇasampayutte katamesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti, kusalassa kammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti, tena vuccati kusalamūlapaccayāpi saṅkhārā. Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti, tena vuccati akusalamūlapaccayāpi saṅkhārā. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti, tena vuccati nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi nāmarūpa’’nti (paṭi. ma. 1.232) –
在爱染刹那,怎么能说以两个因为缘而有善趣结生呢?这并不是就临死速行相应的因来说的,而是就缘着已造作的业、以爱味的方式生起的速行相应的因来说的。因为即使是已经造作、已经积集的业,只要被渴爱所爱味,就有能力产生异熟。不过有些人说:“所谓‘爱染刹那有两个因’,是就造业时尚未断除的状态中随眠在相续里的因来说的。”这种说法不合理,因为这些因并不是俱生缘。缘着先前所习用的福业或非福业,或者缘着业相,心才生起,这就是它们的关联。所谓“先前所习用”,就是先前所惯习的。因为经中说“已作、已积”。或者,是就渴爱所习用来说,才称为“先前所习用”。也有人读作“次第习用”,意思是从结生的角度说先前所习用的,即先前已给予结生的。然而,已给予结生的并非不能在未来的生命中产生转起异熟,所以并非没有。以“福与非福”这一表述,显示了随业而有的善趣、恶趣结生各自的所缘。“业或业相”——用“或”字把趣相也包括进来。其中,业和趣相只出现在意门,而业相也出现在五门。这样一来,即使是对五门所取的对象,也会有结生。另有一些人则解释说,趣相在六门中也可以得到。因此,《谛要略》中说:巴利
Nikantikkhaṇe hetudvayapaccayāpi sugatipaṭisandhikassa kathaṃ dassitāti? Nayidaṃ maraṇāsannajavanasampayuttahetuyo sandhāya vuttaṃ, atha kho katakammassa taṃ kammaṃ ārabbha assādavasena pavattajavanasampayuttahetuyo sandhāya. Katūpacitampi hi kammaṃ taṇhāya assāditaṃ vipākābhinipphādane samatthanti. Keci pana ‘‘kammakaraṇakāle appahīnāvatthāya santāne anusayitahetuyo sandhāya nikantikkhaṇe dve hetuyoti vutta’’nti vadanti, taṃ na yujjati, tesaṃ sahajātapaccayattāyogato. Pubbānusevitaṃ puññaṃ vā apuññameva vā kammaṃ, kammanimittaṃ vā ālambitvā cittaṃ pavattatīti sambandho. Pubbānusevitanti pubbe āsevitaṃ. ‘‘Katattā upacitattā’’ti hi vuttaṃ. Taṇhāya anusevitabhāvaṃ sandhāya vā ‘‘pubbānusevita’’nti vuttaṃ. ‘‘Anupubbasevita’’ntipi pāṭhaṃ vadanti, paṭisandhivasena pubbe āsevitaṃ, pubbe dinnapaṭisandhikanti attho. Dinnapaṭisandhikampi pana aparajātīsu pavattivipākaṃ na nibbattetīti natthi. Puññāpuññaggahaṇena yathākammaṃ sugatiduggatipaṭisandhīnaṃ ārammaṇaṃ dasseti. Kammaṃ kammanimittaṃ vāti vā-saddena gatinimittaṃ saṅgaṇhāti. Tattha kammaṃ, gatinimittañca manodvāreyeva āpāthamāgacchati, kammanimittaṃ pana pañcadvārepi. Evañca katvā pañcadvāraggahitepi ārammaṇe paṭisandhi hoti. Apare pana gatinimittampi chadvāresu labbhatīti vaṇṇenti. Evañca katvā vuttaṃ saccasaṅkhepe –
在五门处可以有结生,除业之外,于两种境中。巴利
‘‘Pañcadvāre siyā sandhi, vinā kammaṃ dvigocare’’ti. (Sa. sa. 173).
不过,注释书里说“趣相出现在意门”,又没有显示以它为所缘的五门结生,而《根本复注》等书则明确说“由业力所呈现的色处,就像做梦的人、就像有天眼的人那样,只在意识之门成为认知对象”,因此诸位论师不接受他们的说法。而这里的业相,应当理解为临终时出现在五门前的当下所缘,是在临终者所造之业的相关心相续中生起的、与那业相似的东西。否则,能令结生所缘现起的东西本身就成了结生的生因,而结生的生因并不像近行定那样,临终速行也不是像“你应当在这里转起”那样给予结生所缘而成为结生生因的。因为经中说“已作、已积”。如果那样的话,它们像在同一路心里转起的东西,怎么能成为已作已积呢?没有被贪爱执取为享受对象的,怎么能成为结生的生起者呢?而且世间法不像出世间法那样,能成为同一路心的果。那个识,就是那个速行识。也按照同一性之理,就结生识而说。因为以相续之力,把临终识、结生识以及它们之间的识统称为识,这里所说的“那个识”就是指这个同一性。巴利
Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchatī’’ti vuttattā, tadārammaṇāya ca pañcadvārikapaṭisandhiyā adassitattā, mūlaṭīkādīsu ca ‘‘kammabalena upaṭṭhāpitaṃ vaṇṇāyatanaṃ supinaṃ passantassa viya, dibbacakkhukassa viya ca manodvāre eva gocarabhāvaṃ gacchatī’’ti niyametvā vuttattā tesaṃ vacanaṃ na sampaṭicchanti ācariyā. Kammanimittañca panettha paccuppannaṃ pañcadvāre āpāthamāgacchantaṃ cutikālāsanne katakammassa ārammaṇasantāne uppannaṃ taṃsadisanti daṭṭhabbaṃ, itarathā tadeva paṭisandhiyā ārammaṇupaṭṭhāpakaṃ tadeva paṭisandhijanakaṃ bhaveyya, na ca paṭisandhiyā upacārabhūtāni viya, ‘‘etasmiṃ tayā pavattitabba’’nti paṭisandhiyā ārammaṇaṃ anuppadentāni viya ca pavattāni cutiāsannajavanāni paṭisandhijanakāni bhaveyyuṃ. ‘‘Katattā upacitattā’’ti hi vuttaṃ. Tadā ca paṭisandhiyā ekavīthiyaṃ viya pavattamānāni kathaṃ katūpacitāni siyuṃ, assādanabhūtāya taṇhāya aparāmaṭṭhāni kathaṃ paṭisandhinibbattakāni, na ca lokiyāni lokuttarāni viya samānavīthiphalāni hontīti. Taṃ viññāṇanti taṃ javanaviññāṇaṃ. Ekattanayena paṭisandhiviññāṇañca sandhāya vuttaṃ. Cutipaṭisandhitadāsannaviññāṇānañhi santativasena viññāṇanti upanītekattaṃ idha taṃ viññāṇanti adhippetaṃ.
被无明所覆盖的过患,是指以随眠方式转起的有爱,或者被与心相应的无明所遮盖的苦等过患。而在这样以业等为对象的状态中,由于作为结生识的所缘,它成为生起处。正是因为渴爱没有断除,加上先前生起的相续已经那样转变,识就倾向、朝向、趣向结生之处而转起,所以说“渴爱引导”。而俱生诸行,是指临死速行识的俱生思,或者一切触等。所谓“投掷”,就像投掷一样,以结生的方式,作为识住立的因,在那个对象中转起。“彼”就是那个识。说“以相续之力”的时候,就是在否定“那个识流转轮回,而不是别的识”这种邪见。因为当差别理存在时,以相续之力才有同一性之理。巴利
Avijjāya paṭicchannādīnaveti anusayavasena pavattāya bhavataṇhāya, cittasampayuttāya vā avijjāya chāditadukkhādīnave. Tathābhūte pana kammādivisaye paṭisandhiviññāṇassa ārammaṇabhāvena uppattiṭṭhānabhūte. Taṇhāya appahīnattā eva purimuppannāya ca santatiyā tathāpariṇatattā paṭisandhiṭṭhānābhimukhaṃ viññāṇaṃ ninnapoṇapabbhāraṃ hutvā pavattatīti āha ‘‘taṇhā nametī’’ti. Sahajā pana saṅkhārāti cutiāsannajavanaviññāṇasahajātacetanā, sabbepi vā phassādayo. Khipantīti khipantā viya tasmiṃ visaye paṭisandhivasena viññāṇapatiṭṭhānassa hetubhāvena pavattanti. Tanti taṃ viññāṇaṃ. ‘‘Santativasā’’ti vadanto tadeva viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, na aññanti imañca micchāvādaṃ paṭikkhipati. Sati hi nānattanaye santativasena ekattanayo hotīti.
599 由所缘等……生起,意思是:由所缘依止缘等而生起。如何呢?对于临近死亡的人,由业力在意门呈现的、被无明所覆蔽过患的、以业等为所缘的,缘此而生起意门转向;此后,由于临死路线的依处羸弱,以微弱转起而生起四个或五个速行;紧接着,若有彼所缘或无彼所缘,取有分境而生起死心。也有人说有分之后即是死。然而当死心灭尽时,即缘取那呈现于面前的业、业相等等,以未断烦恼的强力现起之相,与俱生诸行一起被投向业等所缘,如同抓住绑在此岸树上的绳索而渡河的人,舍弃先前的依止,又或乐着或不乐着那业所生的新依止,由所缘等缘而生起。这里,应把前生视为如此岸,把在前生中转起的诸蕴视为立于该处的树,把业等所缘视为绳索。然而有些人说“绳索如同心所依处”,另一些人则说“绳索如同渴爱”。人如同识,他抓住绳索如同渴爱朝向所缘,努力如同投掷的诸行,河岸如同死心,彼岸如同他世。巴利
599.Ārammaṇādīhi…pe… pavattatīti ārammaṇanissayapaccayādīhi pavattati. Kathaṃ ? Āsannamaraṇassa hi kammabalena manodvāre upaṭṭhāpitaṃ avijjāya paṭicchannādīnavaṃ kammādivisayaṃ ārabbha manodvārāvajjanaṃ uppajjati, tato maraṇāsannavīthiyā vatthudubbalabhāvena mandappavattiyā cattāri, pañca vā javanāni pavattanti, tadanantaraṃ tadārammaṇe sati, asati vā bhavaṅgavisayamālambitvā cuticittaṃ uppajjati. Bhavaṅgānantarampi cuti hotīti vadanti. Cuticitte pana niruddhe tadeva āpāthagataṃ kammakammanimittādiṃ ārabbha anupacchinnakilesabalavanimittaṃ sahajātasaṅkhārehi kammādiārammaṇe khipiyamānaṃ orimatīrarukkhavinibandhaṃ rajjuṃ ālambitvā mātikātikkāmako viya purimañca nissayaṃ jahati, aparañca kammasamuṭṭhitaṃ nissayaṃ assādayamānaṃ vā anassādayamānaṃ vā ārammaṇādīhi paccayehi pavattati. Ettha ca orimatīraṃ viya purimabhavo daṭṭhabbo, tattha ṭhitarukkho viya purimabhave pavattamānakkhandhā, rajju viya kammādiārammaṇaṃ. Keci pana ‘‘rajju viya hadayavatthū’’ti vadanti, ‘‘rajju viya taṇhā’’tipi apare. Puriso viya viññāṇaṃ, tassa rajjuggahaṇaṃ viya taṇhāya ārammaṇābhimukhanamanaṃ, payogo viya khipanakasaṅkhārā, mātikā viya cuticittaṃ, paratīraṃ viya paraloko.
600 就像一个人站在对岸上,不管他有没有在享受绑在对岸树上的东西,他只是靠大地和自身的努力才站得住;同样,这个识在五蕴有中享受那叫作“连接他世自体的心所依处”的依止,或者在四蕴有中不享受,它也只是依靠所缘依止和相应法才生起。所以,这个识并不是从这一世来到那里的,因为它就是在那个有中结生的。“业等”指的是在过去世所造起的业等。通过“等”这个字,还应该知道它涵盖了:投掷的诸行、以倾向方式生起的渴爱、以业等为所缘并遮蔽过患的无明,以及作坚固执取的取等。其中,业指的是能带来结生的顺次生受业或顺后次受业。投掷的诸行,指的是与临死速行俱生的诸行,或者与结生业俱行的诸行,也有人说是指此前速行俱生的诸行。以倾向方式生起的渴爱,指的是作为随眠而存在的渴爱。遮蔽过患的无明也是这样。以业等为所缘,前面已经说过了。作坚固执取的取,指的是像蛇抓住青蛙那样,以对生有作坚固执取的方式而转起的欲取等。巴利
600. Yathā puriso paratīre patiṭṭhahamāno paratīrarukkhavinibandhaṃ kiñci assādayamāno vā anassādayamāno vā kevalaṃ pathaviyaṃ sakabalappayogeheva patiṭṭhāti , evamidampi bhavantarattabhāvavinibandhahadayavatthusaṅkhātaṃ nissayaṃ pañcavokārabhave assādayamānaṃ vā catuvokārabhave anassādayamānaṃ vā kevalaṃ ārammaṇanissayasampayuttadhammeheva pavattatīti taṃ viññāṇaṃ nāpi idhāgataṃ imasmiṃyeva bhave nibbattattā. Kammādinti atītabhavanibbattakammādiṃ. Ādi-saddena khipanakasaṅkhārānaṃ, namanavasena pavattataṇhāya, kammādivisayāya ādīnavapaṭicchādikāya ca avijjāya, daḷhaggāhādikarānaṃ upādānādīnañca gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tattha kammaṃ nāma upapajjavedanīyabhūtaṃ, aparāpariyavedanīyabhūtaṃ vā paṭisandhinibbattakakammaṃ. Khipanakasaṅkhārā nāma cutiāsannajavanasahajātasaṅkhārā, paṭisandhijanakakammasahagatasaṅkhārā vā, tato purimajavanasahagatasaṅkhārāti vā keci. Namanavasena pavattataṇhā nāma anusayāvatthāya pavattataṇhā. Esa nayo ādīnavapaṭicchādakaavijjāyapi. Kammādivisayā pubbe vuttāyeva. Daḷhaggāhakaraupādānā nāma maṇḍūkaṃ pannago viya upapattibhavassa daḷhaggahaṇavasena pavattā kāmupādānādayo.
601-5 声音、回声等虽然确实有缘和缘所生法的关系,但相续的连结并不明显,所以不讨论它们是一还是异,只显示未来与过去的因果生起,因此说“在此……”等。“在此”,就是指在这个死与结生的论题中。“回声、灯、印等”——用“等”字还包括镜面上显现的面容等。“未去他处”,意思是未前往声音等缘所在之处。这段话的意思是:就像回声以声音为因、一盏灯以另一盏灯等为因、印记以印章为因、面容等以镜子等面前的事物为因,而在它们生起之前并不存在;同样,这个结生识也不是去到因所在之处才以那个因为因,因为在它之前并不存在。因此,这个识不是从因所在之处、从前一生来到这里的,就像回声等不是从声音等所在之处来的;也不是没有因就生起的,就像回声等离不开声音等。另一种理解是:“未去他处”是指先前已在缘所在之处存在,然后去到他处以那个为缘——这不成立,因为在生起之前并不存在于那里;也不是不以声音等为缘。同样,这个识也应按所说的方式来理解。“由相续的连结故,无”——就是说,从相续的连结来看,没有绝对的同一性,因为在同一相续中也有不同的识显现;也没有绝对的差异性,因为虽然生起了前所未有的法,但如果没有最初生起的法,后面的就不会生起,就像灯火一样,所以差异性也不成立。灯火虽然刹那刹那生灭,但依于相续的同一性,就说它就是那同一个,并且能完成自己的作用。接着以“相续连结存在时”等话,说明不应片面执取相续连结为绝对同一或绝对差异,并指出执取的过失。这段话的意思是:如果相续连结存在时,片面地认为是绝对同一,那么牛奶和酸奶也就没有差别了,而且从自身来说自己不会生起自己,所以从牛奶产生的酸奶就不可能存在。反过来,如果相续连结存在时,片面地认为是绝对差异,那么牛奶和酸奶也就成了完全不同的东西,而且一个人仅仅因为是所有者就与另一个所有者无关,那么拥有牛奶的人就不可能是拥有酸奶的人,但世间并不是这样看到的。巴利
601-5. Saddapaṭighosādīnaṃ satipi paccayapaccayuppannabhāve santānabandho na pākaṭoti tesaṃ ekattanānattabhāvaṃ anāmasitvā anāgatamatītahetusamuppādameva dassento ‘‘ettha cā’’tiādimāha. Etthāti imasmiṃ cutipaṭisandhādhikāre. Paṭighosadīpamuddādīti ādi-saddena ādāsatalagatamukhanimittādīnaṃ gahaṇaṃ. Aññattha agantvāti saddādipaccayadesaṃ anupagantvā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā saddādīnaṃ uppattipadesaṃ anupagantvā paṭighoso saddahetuko, padīpo padīpantarādihetuko, muddā lañchanahetuko, mukhanimittādikaṃ ādāsādiabhimukhādihetukaṃ hoti tato pubbe abhāvā, evamidampi paṭisandhiviññāṇaṃ na hetudesaṃ gantvā taṃhetukaṃ hoti tato pubbe abhāvā, tasmā na idaṃ hetudesato purimabhavato idhāgataṃ paṭighosādayo viya saddādidesato, nāpi tato hetuṃ vinā uppannaṃ saddādīhi vinā paṭighosādayo viyāti. Atha vā aññatra agantvāti pubbe paccayapadese sannihitā hutvā tato aññatra gantvā tappaccayā na honti uppattito pubbe abhāvā, nāpi saddādipaccayā na honti, evaṃ idampīti vuttanayena yojetabbaṃ. Santānabandhato natthīti santānappabandhato natthi ekatā santānekattepi aññasseva viññāṇassa pātubhavanato, nāpi nānatā apubbānaṃ apubbānaṃ uppādepi paṭhamuppannaṃ dhammaṃ vinā pacchimassa anuppajjanato, padīpassa viya nānatā na siyā. Khaṇikāpi hi padīpajālā santānekattaṃ upādāya sā evāti vuccati, attakiccañca sādheti. ‘‘Sati santānabandhe’’tiādinā santānabandhe ekantaṃ ekattāya ca nānattāya ca aggahetabbataṃ, gahaṇe ca dosaṃ dasseti. Idaṃ vuttaṃ hoti – santānabandhe sati yadi ekantena ekatā siyā, khīradadhīnampi anaññabhāvato, attatoyeva ca sayaṃ anuppajjanato khīrato dadhisambhūtaṃ na bhaveyya. Athāpi santānabandhe sati ekantaṃ nānatā bhaveyya, khīradadhīnampi nānattā, aññassa ca sāmibhāvamattena aparassa sāmibhāvāyogato khīrasāmi naro dadhisāmi na bhaveyya, na ca panevaṃ loke dissatīti.
606 因此,正因为世间言说的界限是这样成立的,所以就不该走向极端,既不能执取绝对的同一,也不能执取绝对的差异。不过,当要表达同一时,不应该从法的角度去把握,而应该从相续的角度去把握;当要表达差异时,不应该从相续的角度去把握,而应该从法的角度去把握——这就是这里的用意。所以古德说:巴利
606.Tasmāti yasmā evaṃ lokavohāraparicchedo hoti, tasmā ekantaṃ ekatā, nānatāpi vā na ceva upagantabbā. Ekatte pana adhippete dhammato aggahetvā santānatova gahetabbaṃ, nānatte adhippete santānavasena aggahetvā dhammatova gahetabbanti adhippāyo. Tenāhu porāṇā –
在所见相续的联结中,考察同一性和差异性时,
从同类生起是一性,从刹那差别是异性。巴利
‘‘Diṭṭhasantānabandhasmiṃ , ekaññattavicāraṇe; Sabhāguppattiyekatta-maññattaṃ khaṇabhedato’’ti.
在这里,通过否定绝对的一性,遮止了“苦乐是自作”的见解;通过否定绝对的异性,遮止了“苦乐是他作”的见解。巴利
Ettha ca ekantaṃ ekatāpaṭisedhena ‘‘sayaṃkataṃ sukhadukkha’’nti imaṃ diṭṭhiṃ nivāreti, ekantaṃ nānatāpaṭisedhena ‘‘paraṃkataṃ sukhadukkha’’nti.
607-9 难道不是不美好的吗?难道不可能吗?这是句子的关联。无转起而显现:指没有转起而显现,或者依无转起而显现,意思是不经转起就直接显现。蕴的现起者:指已现起的诸蕴;或者业在这些蕴中现起,所以叫现起者;这样,蕴就是现起者,意思是作为业之依处的诸蕴。因为在此处灭尽:指没有前往作为果报依处的他世,就在此处灭尽。因为不前往他处:指不前往他世。它的:指业的。其他的:指造作该业者之外的。从其他:指该业所生之外的。这种说法意思是:从此世去往他世并不存在,在那里完全是其他的蕴生起——这一切就是如前所说的说法。巴利
607-9. Nanu na sundaraṃ, nanu siyāti vā sambandho. Asaṅkantipātubhāveti saṅkantipātubhāvarahite, asaṅkantivasena vā pātubhāve, asaṅkamitvāva pātubhāveti attho. Khandhābhisambhavāti abhisambhūtakkhandhā, atha vā abhisambhavati kammaṃ etesūti abhisambhavā, khandhā, evaṃ abhisambhavā kammādhiṭṭhānabhūtā khandhāti attho. Idha niruddhattāti phalādhiṭṭhānabhūtaṃ paralokaṃ agantvā idheva niruddhattā. Paratthāgamatoti paralokaṃ agamanato. Tassāti kammassa. Aññassāti yena taṃ kammaṃ kataṃ, tato aññassa. Aññatoti yaṃ taṃ kammaṃ nibbattaṃ, tato aññato. Etaṃ vidhānanti idhalokato paralokaṃ gantvā natthi, tattha ‘‘aññeva khandhā nibbattantī’’ti idaṃ sabbaṃ yathāvuttavidhānaṃ.
611-4 “在相续中……能成立”这句话是略说,为了说明它的含义,才说了“然而在一个……”等。所谓“在一个相续中”,意思是:业在哪个法聚中产生,就在那个相续中。或者说,是其他的……。这里的要点是:同一性和差异性都被彻底否定。对于这个含义:因和果虽然在意义上不同,但因为它们正是以因果的方式相关联,所以不应说那个果是“其他的”,或者“从其他而来”。种子,就是芒果、枸橼等的种子。加行,就是用蜜等来培育。用蜜等,就是用蜜、四种甜药、紫胶汁等。它的,就是那个被培育的种子的。最初获得缘,就是因达到甜味而最初获得缘。在异时,就是在结果的时候。如此,这也应当这样了知:就像这个,这也应当被了知。这里说的是:正如芒果等种子用蜜或四种甜药混合后种下,果味就是甜的;枸橼种子用紫胶汁染过后种下,酸果就变成红色;而那个种子或加行并不到达果的位置,尽管如此,在异时果的特殊性既不发生在其他种子的相续中,也不是在其他种子中由加行之缘而生起;同样地,在这个世间所生起的诸蕴,以及在它们之中已成熟的业,并不前往他世。如此,异熟蕴在异时也不生起在其他相续中,也不是由其他业的缘而生起。巴利
611-4. ‘‘Santāne…pe… sādhako’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ pakāsetuṃ ‘‘ekasmiṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Ekasmiṃ santāneti yasmiṃ dhammapuñje kammaṃ nibbattaṃ, tasseva santāneti attho. Aññassātipi vā…pe… hoti. Tattha ekantaṃ ekattanānattānaṃ paṭisiddhattāti adhippāyo. Etassatthassāti hetuphalānaṃ atthato aññattepi teneva hetuphalabhāvena sambandhattā taṃ phalaṃ aññassa, aññatoti vā na vattabbanti etassa atthassa. Bījānanti ambamātuluṅgabījānaṃ. Abhisaṅkhāroti madhuādiparibhāvanaṃ. Madhuādināti madhucatumadhuraalattakarasādinā. Tassāti tassa paribhāvitabījassa. Paṭhamaṃ laddhapaccayoti madhurabhāvūpagamanato paṭhamameva laddhapaccayo. Kālantareti phalakāle. Evaṃ ñeyyamidampi cāti yathā etaṃ, evaṃ idampi ñātabbaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā hi ambabījādīsu madhunā, catumadhurena vā yojetvā ropitesu phalaraso madhuro hoti, mātuluṅgabīje ca alattakarasena rajitvā ropite ambilabhaṇḍo ratto hoti, na ca taṃ bījaṃ abhisaṅkharaṇaṃ vā phalaṭṭhānaṃ pāpuṇāti, evaṃ santepi kālantare phalaviseso na aññabījasantāne hoti, na ca aññasmiṃ bīje abhisaṅkhārapaccayato hoti, evameva ye idha loke nibbattakkhandhā, tesu nipphannaṃ kammaṃ vā paralokaṃ na gacchanti. Evampi kālantare vipākakkhandhā aññasmiṃ santāne na nibbattanti, na ca aññakammapaccayato hontīti.
在这里,应当这样理解:业或者众生,就像已经经过加工的种子;业就像加行;众生的结生识等相续,就像种子的芽等相续。比如,在那种子里产生的甜味,以及酸果中染上的红色,是属于那个种子本身的,也是从那个加行产生的;同样,属于那个造业者本身的,以及从那个加行产生的,也应当这样理解。巴利
Ettha hi abhisaṅkhataṃ bījaṃ viya kammaṃ vā satto, abhisaṅkhāro viya kammaṃ, bījassa aṅkurādippabandho viya sattassa paṭisandhiviññāṇādippabandho. Tatthuppannassa madhurarasassa ambilabhaṇḍe rattassa ca tasseva bījassa tato eva ca abhisaṅkhārato bhāvo viya kammakārakasseva sattassa tato eva ca abhisaṅkharaṇato bhāvo veditabbo.
615 小时候……乃至……“能结果”的意思是:在幼小的身体上所做的学习知识、训练技艺和运用药物,并不会转移到年老的身体上;但以那些为因,年老的身体上仍然会出现精通知识、掌握技艺、无病等状态。而这些并不是属于别人的,因为它们只在同一相续所摄的相似者中生起。也不是在没有先前学习和运用知识等的情况下从别处产生,因为那些因不存在时,果也就不存在。同样,在这里,相续中所得到的果,不属于别人,也不是从别人那里来的,应当这样连接理解。通过这一点,只是在显示:诸行若不存在,果就不生起,并不是要否定其他缘的作用。巴利
615.Bālakāle…pe… phaladāyināti bālasarīre kataṃ vijjāpariyāpuṇanaṃ, sippasikkhanaṃ, osadhūpayogo ca na vuḍḍhasarīraṃ gacchati, atha ca tannimittaṃ vijjāpāṭavaṃ, sippajānanaṃ, anāmayatādi ca vuḍḍhasarīre honti, na ca tāni aññassa honti taṃsantatipariyāpanne eva sadise uppajjanato. Na ca yathā payuttena vijjāpariyāpuṇanādinā vinā tāni aññato honti tadabhāve abhāvato, evaṃ idhāpi santāne yaṃ phalaṃ, etaṃ nāññassa, na ca aññatoti yojetabbaṃ. Etena ca saṅkhārābhāve phalābhāvameva dasseti, na aññapaccayanivāraṇaṃ karoti.
616-8 “即使如此”这句话,是针对“没有迁转而显现”的情况说的。它的意思是:即使能避免前面所说的那些过失,这个道理也依然成立。“存在”是指像灯芯和油那样,处在存在而尚未灭的状态。“不存在”是指像已断尽轮回之苦的阿罗汉的死心那样,处在不存在而已灭的状态。“在它转起的刹那”是指业正在转起的那个刹那。因此说“唯与因一同”。“不存在”是指转起刹那之前尚未达到存在。“已灭”是指经过三个刹那之后而灭。因此说——巴利
616-8.Evaṃ santepīti asaṅkantipātubhāve. Tattha ca yathāvuttadosapariharaṇe sati siddhepīti attho. Vijjamānanti padīpassa vaṭṭikāsneho viya vijjamānaṃ aniruddhanti attho. Avijjamānanti vaṭṭadukkhābhāvassa arahato cuticittaṃ viya avijjamānaṃ niruddhanti attho. Tappavattikkhaṇeti kammassa pavattamānakkhaṇeyeva. Tenāha ‘‘saddhimeva ca hetunā’’ti. Avijjamānanti pavattikkhaṇato pubbe vijjamānataṃ asampattaṃ. Niruddhanti khaṇattayaṃ patvā niruddhaṃ. Tenāha –
如果在转起的刹那之前或之后,果就可能是恒常的。巴利
‘‘Pavattikkhaṇato pubbe, pacchā niccaphalaṃ siyā’’ti.
“前”是指在造作与积累业之前。这是就当时还不存在的共同性来说的。“后”是指在果报生起之后。巴利
Pubbeti kammāyūhanato pubbe. Avijjamānatāsāmaññena hetaṃ vuttaṃ. Pacchāti vipākappavattito pacchā ca.
619-20 “已作之缘”的意思是:仅仅是“已作”本身就是缘,而不是靠“存在”或“不存在”来说的。因此说:“由于欲界善业已作、已积集,异熟的眼识生起”等等。如果是这样,那阿拉汉所造的业也应该成为“已作之缘”吗?并不是这样。就像一棵根还没断的树,即使开了花,花也有结种子的能力,但根一旦被切断,花就不再能结果;同样,阿拉汉在烦恼之根还没被彻底断除时,相续中仍在运转的业,一旦烦恼之根被切断,就不能再产生果报。因此古德说——巴利
619-20.Kaṭattāpaccayoti kaṭattā eva paccayo, na vijjamānatāya avijjamānatāya vāti attho. Tenāha ‘‘kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hotī’’tiādi (dha. sa. 431). Yadi evaṃ arahatā katakammampi kaṭattāpaccayo siyāti? Nayidamevaṃ. Yathā hi acchinnamūlasmiṃ rukkhe pupphitaṃ bījasamatthampi kusumaṃ mūle chinnamatte phaladāyakaṃ na hoti, evaṃ arahatopi kilesamūlassa abbocchinnakāle santāne pavattampi kammaṃ kilesamūlacchinnamatteyeva phaladāne asamatthabhāvaṃ āpannanti. Tenāhu porāṇā –
被愚人众所依附的
这辆以业与烦恼为车轮的生之车。
摧毁烦恼之轮的人,
即使只有业这一只轮,[车]也不行进。巴利
‘‘Bālajanajjhāruḷho , Jātiratho kammakilesacakkoyaṃ; Kilesacakkavidhamano, Na yāti kammekacakkepī’’ti.
如果说“所作”是缘,能恒常地给果报,那就成了障碍,所以(作者)说“如担保等”。“如担保等”指的是成为本钱等。“等”这个字还包含了“我以后会还本钱”这样的拿货,以及借债。这里的意思其实是:担保行为等等,无论存在还是不存在,对于交付、还物、还债来说都不是缘,只是单纯的行为而已;而且这个行为对于交付等也不是恒常地作为缘,因为交付等完成之后,缘的性质就不存在了。同样,在产生果报的时候,业的存在或不存在也不是缘,只是单纯的行为而已;而当仅仅有行为本身时,并不能成为已熟果报的缘。巴利
Kaṭattā ce paccayo, niccaphaladāyako vibandhoti āha ‘‘pāṭibhogādika’’ntiādi. Pāṭibhogādikanti mūlabhāvūpagamanādikaṃ. Ādi-ggahaṇena ‘‘pacchā mūlaṃ dassāmī’’ti bhaṇḍaggahaṇaṃ, iṇaggahaṇañca saṅgaṇhāti. Ayaṃ panettha adhippāyo – pāṭibhogakiriyādīnaṃ vijjamānatā, avijjamānatā vā niyyātane, paṭibhaṇḍadāne, iṇadāne ca paccayo na hoti, atha kho karaṇamattaṃ, na ca taṃ niyyātanādīnaṃ niccameva paccayo hoti niyyātanādimhi kate paccayattābhāvato, evameva vipākuppādanepi kammassa vijjamānatā, avijjamānatā vā paccayo na hoti, atha kho karaṇamattameva, karaṇamatte ca sati vipakkavipākānaṃ paccayo na hotīti.
621 因为阐明最上、最殊胜之义,所以是“胜义阐明者”。令喜与智增长,是指令喜、智增长,或者令与喜俱行的智增长。巴利
621. Paramassa uttamassa atthassa pakāsanato paramatthappakāsano. Pītibuddhivivaḍḍhanoti pītiyā, ñāṇassa ca, pītisahagatassa vā ñāṇassa vivaḍḍhano.