《论著开端之语注释》巴利
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
1 这位阿阇梨在开始撰写这部论著时,这部论著具备极其精妙、极其善巧的理趣,能够把握和抉择自宗与他宗的深奥义理,能引生极其清净、广大的智慧与辩才。他首先以礼敬三宝来遮止障碍,同时祈愿智慧敏锐。因为礼敬三宝,从意义上说,就是能成就礼敬行为的善思心所。而这种善思,由于应礼敬者与礼敬者双方在福田和意乐上的圆满,成为现法受业;它通过资助随所获得的成就而生起的业,阻挡那些能对由此业所生的果报相续造成障碍的、令人受压的业和断绝业,从而使以这些业为因、阻碍所愿成就实现的疾病等障碍不再发生;同时,通过洗除贪等烦恼垢染,净化心相续,使依赖于心的智慧获得能实现所愿成就的锐利和明净。再者,在开始著述时礼敬三宝,这是智者们的惯常做法。因此,为了守护善士的行仪,在开头就开始了礼敬三宝。像这样,还可以抉择出许多其他的利益。不过,那些利益在各处已经广泛详细地说明了,所以放下那些繁琐的辛劳,这里就按照实际出现的次第来解说。巴利
1. Paramanipuṇavicittanayasamannāgataṃ sakasamayasamayantaragahanaviggāhaṇasamatthaṃ suvimalavipulapaññāveyyattiyajananaṃ pakaraṇamidamārabhantoyamācariyo paṭhamaṃ tāva ratanattayappaṇāmakaraṇena antarāyanivāraṇañceva paññāpāṭavañca pattheti. Ratanattayappaṇāmo hi atthato paṇāmakiriyābhinipphādikā kusalacetanā. Sā ca vandaneyyavandakānaṃ khettajjhāsayasampadāhi diṭṭhadhammavedanīyabhūtā yathāladdhasampattinimittakassa kammassa anubalappadānavasena tannibbattitavipākasantatiyā antarāyakarāni upapīḷakaupacchedakakammāni paṭibāhitvā tannidānānaṃ yathādhippetasiddhivibandhakānaṃ rogādiantarāyānamappavattiṃ sādheti, rāgādimalavikkhālanena ca cittasantānaṃ parisodhetvā tannissitāya paññāya yathādhippetasiddhisampādakaṃ tikkhavisadabhāvamāvahati. Kiñci āciṇṇametaṃ paṇḍitānaṃ, yadidaṃ ganthasamārambhe ratanattayappaṇāmakaraṇaṃ, tasmā sappurisācārānurakkhaṇatthañca ādimhi ratanattayavandanā āraddhāti evamādinā aññānipi bahūni payojanāni niddhāretabbāni. Tāni pana tattha tattha bahudhā vitthāritānīti taṃ papañcaparissamaṃ ṭhapetvā yathānuppattameva tāva vaṇṇayissāma.
在这里,想要礼敬三宝的人,因为其余二宝都以如来为根本,所以先以赞叹作为前导,向如来作礼,而说出“具足无量悲与智”等话。因为以赞叹作为前导的礼敬,显示出世尊具有超胜的功德;由此显示出世尊是最上应受礼敬的;又由此显示出世尊是自己礼敬的福田;而因为是福田,这礼敬就成为达成所愿成就的原因。巴利
Ettha ca ratanattayappaṇāmaṃ kattukāmo tathāgatamūlakattā sesaratanānaṃ paṭhamaṃ tāva tathāgatassa thomanāpubbaṅgamaṃ paṇāmamārabhanto āha ‘‘anantakaruṇāpañña’’ntiādi. Thomanāpubbaṅgamena hi paṇāmena satthu guṇātisayayogo, tato cassa anuttaravandanīyabhāvo, tena ca attano vandanāya khettaṅgatabhāvo, khettaṅgatāya ca vandanāya yathādhippetanipphattiyā hetubhāvo ca dassito hoti.
这里,“礼敬之后”是说明先前动作的表述。而它与结尾偈颂中“我将宣说”这一表示后续动作的说法相关联。“佛”是礼敬动作的宾语说明。“具足无量的悲与慧”等则是修饰它的定语。其中,“悲”意为“作”,也就是驱散、去除他人的痛苦;或者可解为“被作”,即在受苦者中伸展流布;或者解为“令作”,即当他人受苦时,令善人的心震颤、生起忧苦;或者解为“买”,即因令他人缺乏助缘而伤害其苦。“慧”意为“了知”,即依各种方式如实通达。悲与慧合称“悲慧”,二者没有边际,所以叫“无边”;具足无边悲慧者,就是“具足无边悲慧者”。敬礼那位具足无边悲慧者。巴利
Tattha vanditvāti pubbakālakiriyāniddeso. Tassa pana osānagāthāyaṃ ‘‘pavakkhāmī’’ti iminā aparakālakiriyāvacanena saha sambandho. Buddhanti vandanakiriyāya kammaniddeso. ‘‘Anantakaruṇāpañña’’ntiādikaṃ pana tabbisesanaṃ. Tattha kiratīti karuṇā, paradukkhaṃ vikkhipati apanetīti attho. Kirīyati dukkhitesu pasārīyatīti vā karuṇā. Atha vā karotīti karuṇā, paradukkhe sati sādhūnaṃ kampanaṃ hadayakhedaṃ janayatīti attho. Kiṇātīti vā karuṇā, parassa dukkhaṃ paccayavekallakaraṇato hiṃsatīti attho. Pajānātīti paññā, yathāsabhāvaṃ pakārehi paṭivijjhatīti attho. Karuṇā ca paññā ca karuṇāpaññā, natthi etāsaṃ antoti anantā, anantā karuṇāpaññā etassāti anantakaruṇāpañño, taṃ anantakaruṇāpaññaṃ.
在这里,虽然从生起与坏灭的终尽来说,以及从相续的结束来说,世尊的悲与智是有终结的,但由于它们以无边的所缘为对象而运作,所以应当知道它们是无限的。因为正自觉者的大悲,以拔除一切众生之苦的方式运作,不与其他任何人共有,不舍弃任何一个众生,在一切众生中毫无遗漏地运作;同样,被称为一切知智的智慧,能够了知一切法的自性,也在一切所知法上毫无遗漏地运作。因此,由于具备以无边所缘为对象而运作的悲与智,世尊就是具足无量悲智者。在这里,通过提到悲与智,就显示了世尊一切世间与出世间功德的圆满成就。也就是说,通过提到悲,因为显示了达到广大境界的不共世间功德,所以显示了一切世间功德的成就;通过提到智,因为显示了作为一切知智之近因的道智,所以显示了一切出世间功德的成就。巴利
Ettha ca uppādavayantatāvasena ceva santatipariyosānavasena ca satipi bhagavato karuṇāpaññānaṃ sapariyantabhāve anantārammaṇesu pavattanato anantatā veditabbā. Sammāsambuddhassa hi sabbasattānaṃ dukkhāpanayanākārappavattā anaññasādhāraṇā mahākaruṇā kañci sattaṃ avajjetvā sabbesu sattesu niravasesena pavattati, tathā sabbadhammasabhāvabodhanasamatthā sabbaññutaññāṇasaṅkhātā paññāpi sakalañeyyadhammesu anavasesato pavattati, tasmā anantārammaṇappavattakaruṇāñāṇavantatāya anantakaruṇāpañño bhagavā. Karuṇāpaññāggahaṇena cettha bhagavato sabbalokiyalokuttaraguṇasampatti dassitā hoti. Tathā hi karuṇāggahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato sakalalokiyaguṇasampatti dassitā, paññāggahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti dassitāti.
而且,一切佛功德都以悲为开端,以慧为终结。因为世尊的心被大悲所激励,为了把众生从轮回的泥沼中救拔出来而发下誓愿,逐渐圆满种种波罗蜜,证得无上正等觉,从而获得了一切佛功德。因此,由于悲是一切佛功德的根本来源,所以悲是一切佛功德的开端;又因为证得了作为一切知智之基础的道智之后,再也没有需要进一步做的事,所以慧是终结。通过指出开端和终结,也就从理路上显示了一切佛功德。因为把握这个理路,正是显示一切佛功德的方法;否则,即使是那样一位具有一切知智的佛陀的、超越言语范围的如来功德,要逐句赞叹,又有谁能讲到尽头呢?巴利
Apica sabbabuddhaguṇānaṃ karuṇā ādi, paññā pariyosānaṃ. Mahākaruṇāsañcoditamānaso hi bhagavā saṃsārapaṅkato sattānaṃ samuddharaṇatthāya katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttarasammāsambodhiyā adhigamena sakalabuddhaguṇe paṭilabhi. Iti sakalabuddhaguṇānaṃ tannidānabhāvato karuṇā sabbabuddhaguṇānamādi, sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānassa pana maggañāṇassa paṭilabhanato uttarikaraṇīyābhāvato paññā pariyosānaṃ. Ādipariyosānadassanena ca sakalabuddhaguṇā nayato dassitā honti. Nayaggāho eva hi sabbabuddhaguṇānaṃ dassanupāyo, itarathā tādisassa sabbaññubuddhassapi vacanapathātītaṃ tathāgataguṇaṃ anupadaṃ vaṇṇento ko nāma pariyosānamāharituṃ sakkuṇeyyāti.
就这样,以悲和智作为切入点,简略地用一切佛功德来赞叹世尊之后,又因为自己称扬佛德还觉得不够满足,同时也为了让更多人产生清净的信心,就把虽然已经包含在其中、但特别殊胜的功德,以最突出的方式单独提出来加以显示,于是说出“如来”等话。其中,“如来”是指依照“如此而来”等八种道理而称为如来。这正是所说的:巴利
Evaṃ karuṇāpaññāmukhena saṅkhepato sakalabuddhaguṇehi bhagavantaṃ thometvāpi puna attano buddhaguṇasaṃkittane atittābhāvena ceva paresañca pasādabāhullajananatthaṃ tadantogadhepi visiṭṭhaguṇe padhānabhāvena nīharitvā dassento āha ‘‘tathāgata’’ntiādi. Tattha ‘‘tathāgata’’nti tathā āgatatādīhi aṭṭhahi kāraṇehi tathāgataṃ. Vuttañhetaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.12; bu. vaṃ. aṭṭha. 1.2 nidānakathā; a. ni. aṭṭha. 1.1.170) –
世尊以八种理由称为如来:因为如是而来,所以是如来;因为如是而去,所以是如来;因为来到如实之相,所以是如来;因为对如实之法如实地彻底觉悟,所以是如来;因为如实而见,所以是如来;因为如实而说,所以是如来;因为如实而行,所以是如来;因为以超越、胜过之义,所以是如来。巴利
‘‘Aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato, tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgato’’ti.
“如来”为什么是“如是来”呢?就像过去那些正自觉者,为了利益一切世间而发起精进,他们是这样来的——这话是什么意思呢?那些世尊是带着具足人身等八种条件的誓愿而来的,这位世尊也是带着同样的誓愿而来的;那些世尊圆满了三十种波罗蜜、完成了五大舍等修行之后而来,这位世尊也是这样来的;那些世尊修习并增长了三十七菩提分法之后而来,这位世尊也是这样来的。这就是最初以“如是来”的含义称为“如来”。巴利
‘‘Kathaṃ bhagavā tathā āgatoti tathāgato? Yathā sabbalokahitāya ussukkamāpannā purimakā sammāsambuddhā āgatā, kiṃ vuttaṃ hoti? Manussattādiaṭṭhaṅgasamannāgatena yena abhinīhārena te bhagavanto āgatā, teneva ca abhinīhārena ayampi bhagavā āgato, yathā ca te bhagavanto samatiṃsa pāramiyo pūretvā pañcamahāpariccāgādīni sampādetvā āgatā, yathā ca te sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme bhāvetvā brūhetvā āgatā, tathā ayampi bhagavā āgatoti evaṃ tāva tathā āgato’’ti tathāgato. (1)
他以什么方式、以什么意义是如来?那些世尊当初出生时,以七步行走的方式走去;或者他们以止观之道摧毁了种种不善的部分之后而去,这位世尊也是这样去的。因此,以“这样去”的意义,称为如来。巴利
‘‘Kathaṃ tathā gatoti tathāgato? Yathā sampatijātā te bhagavanto sattapadavītihārena gatā, yathā vā te samathavipassanāmaggehi taṃ taṃ akusalapakkhaṃ vidhamitvā gatā, tathā ayampi bhagavā gato, evaṃ tathā gatoti tathāgato. (2)
为什么说“如来”是“通达了如实相”呢?因为对于各种法,它们的自性、本质、特相是真实的、不虚妄的,而这位已经如实地通达了这如实相,所以以“通达如实相”的意义称为如来,这也是因为“去”的意义和“觉悟”的意义本来就是相通的。正如他们所说:凡是“去”的意义,就是“觉悟”的意义;凡是“觉悟”的意义,就是“去”的意义。巴利
‘‘Kathaṃ tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato? Yasmā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ yaṃ sabhāvasarasalakkhaṇaṃ tathaṃ avitathaṃ, tañcesa tathalakkhaṇaṃ āgato yāthāvato adhigato, tasmā tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato gamanatthānaṃ bujjhanatthasambhavato. Tathā hi vadanti ‘ye gatiatthā, te bujjhanatthā. Ye bujjhanatthā, te gatiatthā’ti. (3)
为什么说如来是“于如实法中如实彻悟”呢?因为从“诸比丘,此是苦,此是真实的、不虚妄的”这类经文,以及“无明是诸行的缘,诸行以无明为缘而生起、集起,这个道理是真实的、不虚妄的、不异常的”这类经文来看,他已经在被称为如实法的四谛和缘起中如实通达、正确彻悟了,所以以“于如实法中如实彻悟”这一含义称为如来。巴利
‘‘Kathaṃ tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato? Yasmā ‘idaṃ dukkhanti, bhikkhave, tathametaṃ avitathameta’ntiādivacanato (saṃ. ni. 5.1090) ‘avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho saṅkhārānaṃ avijjāpaccayasambhūtasamudāgataṭṭho tatho avitatho anaññatho’tiādivacanato ca tathadhammasaṅkhāte saccapaṭiccasamuppāde yāthāvato āgato abhisambuddho, tasmā tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato. (4)
为什么说如来是“如实见”呢?因为他在无量的世界中,对无量众生通过六门所执取的所缘,都毫无颠倒地看见、了知;了知之后,又这样毫无颠倒地分别、开示:“那个色处是什么?是依靠四大种所造”等等。因此,他如实地来到、看见、了知,或者说他令法如是通达、开示,所以称为如来。就是这样,以“如实见”的意义而称为如来。巴利
‘‘Kathaṃ tathadassitāya tathāgato? Yasmā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ chadvāraggahite ārammaṇe aviparītameva passati jānāti, ñatvā ca panevaṃ ‘katamaṃ taṃ rūpāyatanaṃ, yaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāyā’tiādinā (dha. sa. 616 ādayo) tathamesa aviparītaṃ vibhajati dasseti, tasmā tathaṃ āgacchati passati jānāti, taṃ vā āgamayati dassetīti tathāgatoti evaṃ tathadassitāya tathāgato. (5)
为什么说如来是“如实说”?因为从证得正觉一直到般涅槃,他都是通过摧破贪欲等烦恼的方式,始终只说同一个真实不虚的法,所以说他如实说;或者说,把“da”音变成“ta”音,意思是“他的言语是真实、不颠倒的”,所以称为如来。这样,就是以“如实说”的含义称为如来。巴利
‘‘Kathaṃ tathavāditāya tathāgato? Yasmā esa abhisambodhito yāva parinibbānā rāgamadādinimmathanavasena ekasadisameva dhammaṃ tathaṃ avitathaṃ bhāsati, tasmā tathaṃ gadati, tatho aviparīto āgadovacanametassāti vā da-kārassa ta-kāraṃ katvā tathāgatoti vuttoti evaṃ tathavāditāya tathāgato. (6)
如来为什么是“如行”呢?因为世尊说过“怎么说就怎么做”,所以他身体的行为完全跟自己的话一致。因此,他的话怎样,他的身体也就怎样去做、去行动,所以叫如来。这就是从“如行”这个意义上来讲,称为如来。巴利
‘‘Kathaṃ tathākāritāya tathāgato? Bhagavā hi ‘yathā vādī tathā kārī’ti (a. ni. 4.23; cūḷani. posālamāṇavapucchāniddesa 83) vacanato attano vācāya anurūpameva karoti, tasmā yathā vācā, tathā kāyopi gato pavatto imassāti tathāgatoti evaṃ tathākāritāya tathāgato. (7)
为什么说如来是以“胜伏”的含义得名?因为这位如来具足了无可比拟的一切世间和出世间功德,所以他能够胜伏包括诸天在内的整个世间而运转无碍,因此就以“胜伏”的含义称为如来。巴利
‘‘Kathaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato? Yasmā panesa anupamāya sakalalokiyalokuttaraguṇasampadāya samannāgatattā sadevakaṃ lokaṃ abhibhuyya pavattati, tasmā abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti vuccatī’’ti.
在这里,应当这样理解“词句的成立”:“如无病之药”——即“无病”,也就是说法的庄严和福德的积聚。因为他具有这样的大威德,就像医师用天药降伏诸蛇一样,胜过一切外道以及包括诸天在内的世间。如此,在胜伏一切世间方面,他具备如前所说的真实、无颠倒的“无病”;由于此中“无病”(agado)一词,将da音变成ta音,所以称为如来。这是这里的略说。广说则应从《长部》注释等中获取。这里又说:巴利
Tatrevaṃ padasiddhi veditabbā – agado viyāti agado, desanāvilāso ceva puññussayo ca. Tena hesa mahānubhāvo bhisakko viya dibbāgadena sappe sabbaparappavādino, sadevakañca lokaṃ abhibhavati. Iti sabbalokābhibhavane tatho aviparīto yathāvutto agado etassāti da-kārassa ta-kāraṃ katvā tathāgatoti vuccatīti ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana dīghāgamasaṃvaṇṇanādīsu gahetabbo. Āha cettha –
就像世间中的毗婆尸等诸佛一样,
诸牟尼已证得一切智,来到这里。
同样,这位释迦牟尼也是这样来的,
因此具眼者被称为如来。
舍弃了欲等污垢,像那样离去之后,
以定与智而行的毗婆尸等诸佛
伟大的修行者释迦牟尼,光辉的持有者,
如来因此就是被认为如此的人。
并且如此界、处等的特相,
按照自性、共性、分别、差别。
这位胜者以自生智而来,
如来被称为释迦族中的雄牛。
以遍一切的眼,如实照见那些真理,
同样地,此缘性也是从一切方面。
因为已经由不依赖他人的智慧清楚地显示出来,
那位战胜者、如来,正是这样如实地。
即使在无量无数有差别的世界中,
胜者在色处等行境中;
对于种种变异的差别,所见也是如此。
因此如来是具普眼者。
当他确实这样说法时,
他使言语随顺自己。
他以种种功德征服世间后而行。
如来也因此是世间导师。巴利
‘‘Yatheva lokamhi vipassiādayo, Sabbaññubhāvaṃ munayo idhāgatā; Tathā ayaṃ sakyamunīpi āgato, Tathāgato vuccati tena cakkhumā. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.12; a. ni. aṭṭha. 1.1.170; bu. vaṃ. aṭṭha. 1.2 nidānakathā); ‘‘Pahāya kāmādimale yathā gatā, Samādhiñāṇehi vipassiādayo; Mahesino sakyamunī jutindharo, Tathā gato tena tathāgato mato. ‘‘Tathañca dhātvāyatanādilakkhaṇaṃ, Sabhāvasāmaññavibhāgabhedato; Sayambhuñāṇena jinoyamāgato, Tathāgato vuccati sakyapuṅgavo. ‘‘Tathāni saccāni samantacakkhunā, Tathā idappaccayatā ca sabbaso; Anaññañeyyena yato vibhāvitā, Yāthāvato tena jino tathāgato. ‘‘Anantabhedāsupi lokadhātusu, Jinassa rūpāyatanādigocare; Vicittabhede tathameva dassanaṃ, Tathāgato tena samantalocano. ‘‘Yato ca dhammaṃ tathameva bhāsati, Karoti vācāyanulomamattano; Guṇehi lokaṃ abhibhuyyirīyati, Tathāgato tenapi lokanāyako’’ti. (itivu. aṭṭha. 38; dī. ni. ṭī. 1.7);
因为没有任何人在任何功德上比他自己更殊胜,所以没有比他更高的,这就是“无上”。确实,从无间地狱一直到有顶天,横向遍及无量世界,没有任何人在任何功德上能与世尊相等,更何况超胜。正如所说:巴利
Kenaci guṇena attano visiṭṭhassa kassaci abhāvato natthi etassa uttaroti anuttaro. Bhagavato hi avīcito paṭṭhāya yāva bhavaggaṃ tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu na koci kenaci guṇena samasamopi atthi, kuto pana uttaritaro. Yathāha –
在诸色、戒、定和慧方面,没有人能和他相比;
在解脱方面也同等,在转法轮时也一样。巴利
‘‘Rūpe sīle samādhimhi, paññāya ca asādiso; Vimuttiyā samasamo, dhammacakkappavattane’’ti.
“礼敬之后”是指以三种礼敬方式,通过倾向于对方等方式来恭敬。因为按照身、语、意三门,就有三种礼敬。正如经中所说:“比丘们,有这三种礼敬:以身礼敬、以语礼敬、以意礼敬。”其中,以佛等功德为所缘,属于欲界善心或唯作心之一的思,在引发身表之后,依身门而转起,这称为身礼敬;正是那个思,在引发语表之后,依语门而转起,称为语礼敬;如果不引发两种表,只是依意门而转起,则称为意礼敬。“以头”是指以最高的肢体作为工具。“已觉悟,或令觉悟,所以是佛陀。”这个人对四圣谛法,自己已经觉悟,也能令他人觉悟,因此以觉悟和令觉悟之义而称为“佛陀”。正如所说:“已觉悟诸谛,所以是佛陀;令众生觉悟,所以是佛陀。”另外,因为“budha”这个词也有觉醒和绽放的意思,所以他已经从随眠的痴眠中彻底远离而觉醒,或者以智慧而绽放,因此是佛陀。因为世尊以圣道智连同习气,彻底断除了名为无明的、障碍见到诸法自性的睡眠,所以从此彻底远离。由于获得最殊胜美妙、吉祥、庄严的聚合,就像绽放的莲花;由于获得以无量功德庄严的一切知智的聚合,而绽放、达到绽放,所以也以觉醒和绽放之义称为佛陀。巴利
Vinditvāti tīhi vandanāhi tanninnatādivasena namassitvā. Kāyavacīmanodvāravasena hi tisso vandanā. Yathāha ‘‘tisso imā, bhikkhave, vandanā kāyena vandati, vacasā vandati, manasā vandatī’’ti. Tattha buddhādiguṇārammaṇā kāmāvacarakusalakiriyānamaññatarā cetanā kāyaviññattiṃ samuṭṭhāpetvā kāyadvārappavattivasena uppannā kāyavandanāti vuccati, sāyeva vacīviññattiṃ samuṭṭhāpetvā vacīdvārappavattivasena uppannā vacīvandanāti, ubhayaviññattiyo pana asamuṭṭhāpetvā kevalaṃ manodvārappavattivasena uppannā manovandanāti. Sirasāti uttamaṅgena karaṇabhūtena. Abujjhi, bodhetīti vā buddho. Ayañhi catusaccadhamme sayampi abujjhi, parepi bodheti , tasmā bujjhanabodhanaṭṭhena ‘‘buddho’’ti vuccati. Yathāha ‘‘bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho’’ti (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.162). Atha vā budha-saddassa jāgaraṇavikasanatthesupi pavattanato abujjhi savāsanasammohaniddāya accantaṃ vigato, buddhiyā vikasitavāti vā buddho. Bhagavā hi vatthusabhāvadassanavibandhikāya avijjāsaṅkhātāya niddāya ariyamaggañāṇena saha vāsanāya samucchinnattā tato accantaṃ vigato. Paramarucirasirisobhaggasamāgamena vikasitamiva padumaṃ aparimitaguṇagaṇālaṅkatasabbaññutaññāṇasamāgamena vikasito vikāsamanuppatto, tasmā jāgaraṇavikasanatthavasenapi ‘‘buddho’’ti vuccati.
到这里为止,已经通过两种方式赞叹了世尊:一是从自利成就的角度,二是从利他实践的角度。其中,自利成就指的是证得无障碍的智慧、彻底断除连同习气在内的一切烦恼杂染、证得无余涅槃;利他实践则是依据意乐和加行而分为两种的利他努力。在这当中,说法时,即使面对不堪受法的人,比如提婆达多等乃至敌对的众生,也始终怀着利益他们的意乐,并且等待根器尚未成熟的人到了根器成熟的时候——这叫做意乐。而对于其他众生,以不期待利养、恭敬等的心,通过三乘之门,宣说能令一切苦出离的法——这叫做加行。在这两种利他实践以及三种自利成就中,通过“具足无量悲”这一说法,以及“如去”之义——也就是“如来”这个词,显示了依意乐的利他实践;通过“觉悟”之义——也就是“佛陀”这个词,以及“如实见”之义和“如去”之义——也就是“如来”这个词,显示了依加行的利他实践;通过“具足无量慧”这一说法、显示智行的“如来”一词,以及“觉悟、觉醒、绽放”之义——也就是“佛陀”这个词,显示了三种自利成就;通过“无上”这一说法,则显示了自利与利他的成就。应当这样理解。巴利
Ettāvatā ca dvīhi ākārehi bhagavato thomanā katā hoti attahitasampattito, parahitapaṭipattito ca. Tāsu attahitasampatti anāvaraṇañāṇādhigamo savāsanasakalasaṃkilesānamaccantappahānaṃ anupādisesanibbānādhigamo ca, parahitapaṭipatti pana āsayappayogavasena duvidhaṃ parahitasamīhanaṃ. Tattha dhammadesanāya abhājanesu devadattādīsu virodhisattesupi niccaṃ hitajjhāsayatā aparipākagatindriyānaṃ indriyaparipākakālāgamanañca āsayo nāma. Tadaññasattānaṃ pana lābhasakkārādinirapekkhacittassa yānattayamukhena sabbadukkhaniyyānikadhammadesanā payogo nāma. Duvidhāsu panetāsu parahitapaṭipattīsu, tividhāsu ca attahitasampattīsu anantakaruṇā-vacanena, tathā āgataṭṭhena ca tathāgata-saddena āsayavasena parahitapaṭipatti dassitā, bodhanaṭṭhena buddha-saddena, tathadassanaṭṭhena ca tathāgataṭṭhena ca tathāgatasaddena payogavasena, anantapaññā-vacanena, ñāṇagatidīpakena tathāgata-saddena, bujjhanajāgaraṇavikasanaṭṭhena ca buddha-saddena tividhāpi attahitasampatti, anuttaravacanena ca attahitaparahitasampatti pakāsitāti veditabbā.
另外,也可以从因成就、果成就和利益众生成就这三个方面来赞叹世尊,所以在这里应当依照这种方式来看待赞叹。其中,因成就指的是与大悲相应,以及积累菩提资粮,因为一切佛功德都以这些为根本。果成就则有四种:智成就、断成就、威力成就、色身成就。在这些当中,以一切知智为直接基础的道智、以道智为直接基础的一切知智,以及以这些为根本的十力等诸智,称为智成就。通过修习最高之道,使一切烦恼连同习气都达到不再生起的境地,这是断成就。在成办不可思议、无量的利益一切世间之事,以及调伏包括天人在内的世间方面拥有自在力,这是威力成就。以相与随好庄严、成为一切世间眼目灌顶之身的那份自身圆满,称为色身成就。利益众生,应当理解为就是前面所说的利他行。在这些当中,通过“具足无量悲”这句话,以及“如来”之义——也就是“如来”这个词,显示了因成就。在果成就中,智成就和断成就,通过“具足无量慧”这句话、通过显示现观的“如来”一词,以及通过“觉悟、觉醒、绽放”之义——也就是“佛陀”一词而显示;威力成就也通过“征服”之义的“如来”一词和“无上”这句话而阐明;色身成就则通过显示达到色身极致的“无上”一词而显示。应当这样来看待。巴利
Apica hetuphalasattūpakārasampadāvasena tīhākārehipi bhagavato thomanā pavattatīti taṃvasenapettha thomanā daṭṭhabbā. Tattha hetusampadā nāma mahākaruṇāsamāyogo, bodhisambhārasambharaṇañca tammūlakattā sakalabuddhaguṇānaṃ. Phalasampadā pana catubbidhā ñāṇasampadā, pahānasampadā, ānubhāvasampadā, rūpakāyasampadā cāti. Tāsu sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānaṃ maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, tammūlakāni ca dasabalādiñāṇāni ñāṇasampadā nāma. Aggamaggabhāvanāya sabbakilesānaṃ saha vāsanāhi anuppattidhammatāpādanaṃ pahānasampadā. Acinteyyāparimitānaṃ sabbalokahitānaṃ nipphādane, sadevakalokābhibhavane ca ādhipaccaṃ ānubhāvasampadā. Sakalalokanayanābhisekabhūtā pana lakkhaṇānubyañjanapaṭimaṇḍitā attabhāvasampatti rūpakāyasampadā nāma. Sattūpakāro heṭṭhā vuttaparahitapaṭipattivaseneva veditabbo. Imāsu pana anantakaruṇā-vacanena, tathā āgataṭṭhena ca tathāgata-saddena hetusampadā dassitā. Phalasampadāsu ñāṇasampadā ceva pahānasampadā ca anantapaññā-vacanena, abhisamayaparidīpakena tathāgatasaddena, bujjhanajāgaraṇavikasanaṭṭhena, ca buddha-saddena dassitā, ānubhāvasampadāpi abhibhavanaṭṭhena tathāgata-saddena, anuttara-vacanena ca vibhāvitā, rūpakāyasampadā pana rūpaggappattidīpakena anuttara-saddena dassitāti daṭṭhabbaṃ.
这样,先用赞叹来礼敬佛宝之后,现在开始礼敬其余诸宝,所以说“以及法与善众”。而且,通过赞叹世尊,已经显示了善说性等法的功德,以及善修行性等僧的功德,因为这些功德都源自世尊,不会变成别的样子,所以没有对它们单独作赞叹。对于已经证得道、已经现证灭的补特伽罗,以及按照教导修行的补特伽罗,它能护持他们不堕入恶趣之苦和轮回之苦,因此称为“法”。这个法按四种圣道、四种沙门果、涅槃和教法来分,共有十种。这在《伞盖天宫》中说过:巴利
Evaṃ buddharatanassa thomanāpubbaṅgamaṃ paṇāmaṃ katvā idāni sesaratanānampi paṇāmamārabhanto āha ‘‘dhammaṃ sādhugaṇampi cā’’ti. Bhagavato thomanena ca svākkhātatādayo dhammaguṇā, suppaṭipannatādayo saṅghaguṇā ca dassitā honti tappabhavassa anaññathābhāvatoti na tesaṃ visuṃ thomanā katā. Adhigatamagge sacchikatanirodhe puggale yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne ca apāyadukkhesu ceva vaṭṭadukkhesu ca apatamāne katvā dhāretīti dhammo, so catunnaṃ ariyamaggānaṃ, catunnañca sāmaññaphalānaṃ, nibbānassa, pariyattidhammassa ca vasena dasavidho. Vuttañhetaṃ chattavimāne –
远离贪欲、不动摇、没有忧愁,
无为且不违逆的法
这个甜美、熟练、善加分别的
来皈依这个法。巴利
‘‘Rāgavirāgamanejamasokaṃ, Dhammamasaṅkhatamappaṭikūlaṃ; Madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattaṃ, Dhammamimaṃ saraṇatthamupehī’’ti. (vi. va. 887);
在这里,一切种类的贪,包括欲贪等,都通过这条道而离染,因此这条道被称为“离贪”。对于名为“颤动”的渴爱,以及以内在焦灼为特征的忧愁,因为它们在生起时就已经被彻底灭尽,所以其果被称为“无颤动与无忧”。由于不依任何因缘而造作,所以涅槃被称为“非造作法”。又因为显示了无违逆,义与文句都圆满,并且清楚地揭示了殊胜功德、善加分别,所以以“不违逆”等说法宣说了一切教理法。其中,圣道与涅槃,因为能直接防止堕入恶趣等,所以直接称为“法”;而圣果与教理,则是间接称为“法”。同样,这里的“受持”是指摧破能产生恶趣等的烦恼。因此,由于圣道能断除烦恼,而涅槃既是所缘,又是成就彼果之因,所以这两者都可以直接称为“法”。至于另外两者,圣果具有令道所断烦恼止息的作用,教理法则随顺于道而运转并为证得道果之因,所以这两者只是间接称为“法”。巴利
Ettha hi kāmarāgādibhedo sabbopi rāgo virajjati etenāti ‘‘rāgavirāgo’’ti maggo kathito. Ejāsaṅkhātāya taṇhāya, antonijjhānalakkhaṇassa ca sokassa taduppattiyaṃ sabbaso parikkhīṇattā ‘‘anejamasoka’’nti phalaṃ kathitaṃ. Kenaci paccayena asaṅkhatattā ‘‘dhammamasaṅkhata’’nti nibbānaṃ vuttaṃ. Avirodhadīpanato pana atthabyañjanassa sampannatāya, pakaṭṭhaguṇavibhāvanato suṭṭhu vibhajitattā ca ‘‘appaṭikūla’’ntiādinā sabbopi pariyattidhammo kathito. Tattha ariyamagganibbānāni nippariyāyeneva apāyādito dhāraṇato dhammo, phalapariyattiyo pana pariyāyena. Tathā hettha dhāraṇaṃ nāma apāyādinibbattakakilesaviddhaṃsanaṃ. Iti ariyamaggassa kilesasamucchedakatāya, nibbānassa ca ālambaṇabhāvena tassa tadatthasiddhihetutāyapi ubhinnampi nippariyāyato labbhati. Itaresu pana ariyaphalassa maggena samucchinnakilesānaṃ paṭipassaddhakiccatāya, maggānukūlappavattito pariyattidhammassa ca tadadhigamahetutāyāti ubhinnampi pariyāyatova labbhatīti.
成就自己和他人的利益,所以叫“善”;这些善者的团体和集合,就叫“善众”。或者说,这个团体本身就是善的,所以叫“善众”。又或者说,这个团体是属于善者——正等正觉者的,因为他们是他的亲生儿子,所以叫“善众”。而这个善众,就是由具足四种圣道和四种圣果的八类圣者组成的圣僧团,那就是“善众”。“Pi”是助词的组合,或者是一个单独的助词,作用是把礼敬三宝的语句连接在一起。有些人认为,这里的“众”只从论题本身就能理解为圣众中的个人,于是他们把“善”按中性词和“礼敬后”搭配起来理解;但这里的“善”,意思是因远离怖畏、利养等而认真恭敬。巴利
Attahitaparahitaṃ sādhentīti sādhū, tesaṃ gaṇo samudāyoti sādhugaṇo, sādhu cāyaṃ gaṇo cāti vā sādhugaṇo, sādhuno vā sammāsambuddhassa āyatto gaṇo tassa orasaputtabhāvatoti sādhugaṇo. So pana catunnaṃ ariyamaggasamaṅgīnaṃ, catunnañca phalasamaṅgīnaṃ vasena aṭṭhavidho ariyasaṅgho, taṃ sādhugaṇaṃ. Picāti nipātasamudāyo, eko vā nipāto, tiṇṇaṃ ratanānaṃ vandanakiriyāya sampiṇḍanattho. Keci ‘‘gaṇo’’ti idha pakaraṇatova ariyagaṇapuggalova labbhatīti sādhūti bhāvanapuṃsakavasena ‘‘vanditvā’’ti iminā saha yojenti, tadā pana sādhūti bhayalābhādivirahena sakkaccaṃ ādaranti attho.
2 论典开头先按自己的意愿礼敬了三宝,现在为了精通,要说明这部论典是在哪里设立的,就把说法者、说法处和听法者三方面的殊胜情况一起交代清楚,于是说“名为般杜甘巴拉”等话。其中,坐在天王那块名叫般杜甘巴拉的清净凉爽的石板上,具有无与伦比的勇力,受到诸天尊敬,是天中之天,被天众簇拥着,在天界为诸天宣说此法——这就是这段话的关联。巴利
2. Evaṃ pakaraṇārambhe yathādhippetaṃ ratanattayappaṇāmaṃ katvā idāni yattha pāṭavatthāya idaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhapīyati, taṃ saddhiṃ desakadesapaṭiggāhakasampattīhi vibhāvetvā dassento āha ‘‘paṇḍukambalanāmāyā’’tiādi. Tattha devarājassa paṇḍukambalanāmāya silāya vimale sītale tale nisinno atulavikkamo devadevehi pūjito devadevo devapurakkhato devānaṃ devalokasmiṃ yaṃ dhammaṃ desesīti sambandho.
这里要说明的含义是:因为它的颜色像黄色毛毯,所以它得到“黄色毛毯”这个名称,这就是“名为黄色毛毯”的意思。那块石板确实是由帝释天的善业威力所生,颜色像黄色毛毯和胜苏摩花一样,任何时候都闪闪发光;它的尺寸是长六十由旬,宽五十由旬,高十五由旬。“石板的”是表示部分与整体所属关系的属格。用秤来称量而相等的,叫相等;不相等的,叫不相等;他的精进力量无法用秤来衡量,所以叫“无等精进”。因为正自觉者成就了最殊胜的波罗蜜威力,他的身体力量相当于以象计算的一千亿头象的力量、以人计算的十万亿人的力量,而他的智慧力量更是无量,在天、梵等所有众生中,没有任何人的力量可以拿来和他的力量放在秤上比较。或者说,因为不与任何人共有,所以叫无等;被称为精进的那种努力,由于它带来不共的殊胜功德,具足不共的正勤,所以是无等的,这就是他的精进,因此叫“无等精进”。本来应该说“atulyavikkamo”,但为了偈颂的韵律,省略了“ya”音,所以说成“atulavikkamo”。另外,在“衡量”这个意义上,“a”这个前缀也能成立,所以说是“无等精进”。巴利
Ayaṃ panettha attho – paṇḍukambalasarikkhavaṇṇatāya ‘‘paṇḍukambala’’nti nāmaṃ samaññā etissāti paṇḍukambalanāmā. Sā hi sakkassa tādisapuññānubhāvena nibbattā paṇḍukambalajayasumanapupphasamānena vaṇṇena sabbakālaṃ virocati , pamāṇato pana saṭṭhiyojanāyāmā, paññāsayojanavitthārā, pannarasayojanubbedhā ca hoti. Silāyāti avayavasambandhe sāmivacanaṃ. Tulāya sammito tulyo, na tulyo atulyo, atulyo vikkamo balaṃ etassāti atulyavikkamo. Sammāsambuddhassa hi paramapāramitānubhāvasaṃsiddhena hatthigaṇanāya koṭisahassahatthīnaṃ, purisagaṇanāya dasakoṭisahassapurisānaṃ balehi samappamāṇena kāyabalena, appamāṇena ca ñāṇabalena na kassaci devabrahmādīsu aññatarassa balatulanāya upanetabbaṃ atthi . Atha vā anaññasādhāraṇattā atulyo parakkamasaṅkhāto aparimāṇaguṇavisesāvahena anaññasādhāraṇena sammappadhānena samannāgatattā vā atulyo sammappadhānasaṅkhāto vikkamo imassāti atulyavikkamo. ‘‘Atulyavikkamo’’ti ca vattabbe gāthābandhavasena ya-kāralopaṃ katvā ‘‘atulavikkamo’’ti vuttaṃ. Atha vā sammitatthe a-kārapaccayassāpi sambhavato atulo vikkamo assāti ‘‘atulavikkamo’’ti vuttaṃ.
被称为“天”,是因为他们嬉戏玩乐:他们享受五种欲乐等,或者安住于这些之中;由于具备战胜的能力,他们想要击败内外之敌;他们进行主权、财富等恭敬的施与受,以及种种义利的教导而行事;他们以福业与智慧之力所成就的光辉而闪耀;他们毫无阻碍地前往所想去的地方;他们能够如愿成办一切——这就是其含义。或者,“天”是指应当被前往者,因为那些想要摆脱各自灾厄的人会前往他们那里,将他们视为“皈依处与归宿”;也是指应当被赞叹者,因为具备殊胜的庄严而令人向往。天有三种:施设天、化生天、清净天。其中,施设天是指大选王等刹帝利;化生天是指从四大王天开始及其以上的诸天;清净天是指诸漏尽者。这里应当理解为化生天。但也不是不加区分地指所有化生天,而是特指除了夜摩天等之外,住在四大王天和三十三天的那些天。由于他们以四种摄事令众生欢喜,所以称为王;天中之王,即天王,彼天王之意,是指“帝释天王”。因为世尊并不是坐在其他天界宣说阿毗达摩藏的。巴利
Dibbantīti devā, pañcakāmaguṇādīhi kīḷanti, tesu vā viharanti, vijayasamatthatāyogena bāhirabbhantarike paccatthike vijetuṃ icchanti, issariyadhanādisakkāradānaggahaṇaṃ, taṃtaṃatthānusāsanañca karontā voharanti, puññañāṇānubhāvappattāya jutiyā jotenti, yathādhippetañca visayaṃ appaṭighātena gacchanti, yathicchitanipphādane ca sakkontīti attho. Atha vā devanīyā taṃtaṃbyasananittharaṇatthikehi ‘‘saraṇaṃ parāyaṇa’’nti gamanīyā, abhitthavanīyā sobhāvisesayogena kamanīyāti vā devā, te tividhā – sammutidevā upapattidevā visuddhidevāti. Tattha sammutidevā nāma mahāsammatādayo khattiyā. Upapattidevā nāma cātumahārājike upādāya taduttaridevā. Visuddhidevā nāma khīṇāsavā. Idha pana upapattidevā daṭṭhabbā. No ca kho tepi avisesena, ṭhapetvā pana yāmādike cātumahārājikatāvatiṃsavāsinova adhippetā. Tesaṃ catūhi saṅgahavatthūhi rañjanato rājā, devānaṃ rājā issaro devarājā, tassa devarājassa, ‘‘sakkassa devarañño’’ti adhippāyo. Na hi aññesaṃ devalokesu nisinno bhagavā abhidhammapiṭakaṃ desesīti.
3 “诸”是没有指定对象的说法,但通过“在此”这个词,就应该知道它是在指定。前面说的三类天人中,最高的那位天人比他们所有人都更殊胜地具备嬉戏等相应,所以叫“天中天”,也就是世尊。因为他确实具足:以无与伦比的神通游戏,以殊胜的天住、梵住、圣住成就自己和他人相续;这包括名为五种降魔胜利欲所生、心得自在、七圣财等正行道,名为不坏净信、供养、最上摄受,以及名为随其所犯而随顺如法教诫的言说殊胜;还有最上的智慧,以及称为身光的威光,以及无与伦比的智身行,以及在降魔胜利、一切知智、利他成就中无所障碍的能力。因此,他被诸天世间应当皈依、应当赞叹、以恭敬心应当亲近,并且以种种功德超越他们一切天人而安住,所以是比一切天人更值得供养的天人;或者因为他证得了称为清净天性的、为一切知功德所庄严的境界,并且比其他天人更为殊胜,所以是天人中的最上者,即“天中天”。“诸天”指当时受法的、住在一万世界、以摩耶天与天子等为首的化生天。这里也说包含清净天。但他们其实已经摄在化生天中,因为人类阿拉汉不在那里。“以诸天中天”是以清净天为随从。因为清净天按前面说的道理,比其他天人更殊胜地具备嬉戏等相应,所以在这里称为“天中天”,并以他们为眷属。“应供养”就是应当被供养,值得供养的意思。以此显示世尊即使在清净天中也是最高的人。“宣说”是发出像甜美的迦陵频伽鸟声一样的梵音而开示。“在天界”是在忉利天界。“持有自性共相者”是法,即善等类别的阿毗达摩,但这里是指能宣说它的阿毗达摩藏为“法”。因此将会说“在最高藏中”。“以天众为前导”是以住在一万世界的诸天、梵天等为前导,也就是被围绕的意思。巴利
3.Yanti aniyamaniddeso, tassa pana ‘‘tatthā’’ti iminā niyamanaṃ veditabbaṃ. Yathāvuttānaṃ tiṇṇampi devānaṃ uttamo devo tehi sabbehi adhikataraṃ kīḷanādiyogatoti devadevo, bhagavā. So hi niratisayāya abhiññākīḷāya uttamehi dibbabrahmaariyavihārehi saparasantānasiddhāya pañcavidhamāravijayicchānibbattiyā cittissariyasattadhanādisammāpaṭipattiaveccappasādasakkāradānaggahaṇasaṅkhātena, yathāparādhayathānulomayathādhammānusāsanasaṅkhātena ca vohārātisayena paramāya paññāya ca sarīrappabhāsaṅkhātāya jutiyā anupamāya ñāṇasarīragatiyā māravijayasabbaññutaññāṇaparahitanipphādanesu appaṭihatāya sattiyā ca samannāgatattā sadevakena vā lokena ‘‘saraṇa’’nti gamanīyato, abhitthavanīyato, bhattivasena kamanīyato ca sabbe te deve tehi tehi guṇehi abhibhuyya ṭhitoti sabbadevehi pūjanīyataro devo , visuddhidevabhāvasaṅkhātassa vā sabbaññuguṇālaṅkārassa adhigatattā aññesañca devānaṃ atisayena devoti devadevo. Devānanti tadā dhammapaṭiggāhakānaṃ dasasahassacakkavāḷādhivāsīnaṃ mātudevaputtappamukhānaṃ upapattidevānaṃ. Visuddhidevānampettha gahaṇanti vadanti. Te pana upapattidevesveva saṅgahitā manussaarahantānaṃ tattha abhāvato . Devadevehīti visuddhidevehi. Visuddhidevā hi vuttanayena itaradevehi sātisayaṃ kīḷanādiyogato idha ‘‘devadevā’’ti adhippetā, tehi. Pūjitoti pūjitabbo, pūjituṃ arahoti attho. Etena visuddhidevesupi bhagavato aggapuggalataṃ dīpeti. Desesīti madhurakaravīkasaddasadisaṃ brahmassaraṃ nicchārento pakāsesi. Devalokasminti tāvatiṃsadevaloke. Sabhāvasāmaññalakkhaṇaṃ dhāretīti dhammo, kusalādibhedo abhidhammo, idha pana tappakāsakaṃ abhidhammapiṭakaṃ ‘‘dhamma’’nti vuttaṃ. Tathā hi vakkhati ‘‘piṭakuttame’’ti. Devapurakkhatoti dasasahassacakkavāḷavāsidibbabrahmehi purakkhato, parivāritoti attho.
既然“诸天”这个说法本身就已经成立了“以诸天为前导”的意思,那为什么还要再说“以诸天为前导”呢?这并没有错。因为世尊有时像对周利槃陀伽长老等人那样,即使坐在他们背后,也能放出身光,显示出自己就像坐在众生面前一样来说法;有时又像对波陀衍那婆罗门等人那样,即使坐在他们面前,却是被其他人围绕着,并且也为其他人说法;但这里不是那样,这里是为了显示世尊唯由诸天围绕、为诸天说法,所以也应该说“以诸天为前导”。巴利
Nanu ca ‘‘devāna’’nti vacaneneva devapurakkhatabhāvo siddhoti kiṃ ‘‘devapurakkhato’’ti vacanena? Nāyaṃ doso. Bhagavā hi kadāci cūḷapanthakattherādīnaṃ viya parammukhepi nisīditvā obhāsaṃ vissajjetvā sattānaṃ sammukhe nisinnaṃ viya dassento dhammaṃ deseti, kadācipi pārāyanikabrāhmaṇādīnaṃ viya sammukhepi nisīditvā aññehi ca parivuto aññesampi dhammaṃ deseti, idha pana na tathā, devehiyeva parivuto devānaṃ desetīti dassanatthaṃ ‘‘devapurakkhato’’tipi vattabbamevāti.
4 就这样,在这部论著里,为了让人生起恭敬,先把与说法者等成就一起的阿毗达摩藏——也就是他应当完成的、以善巧为范围的教法——讲清楚了。现在,为了说明这部论著开头的意图、名称、所诠内容,以及激励听闻者方式等,才说了“于此,我……”等话。其中,“为善巧故”说的是造论的意图;“阿毗达摩入门”说的是名称和所诠内容;“甜蜜”等话是在说明这部论著的特点;“略”说的是激励听闻者的方式,应当这样理解。“我”是在指出作为作者的自己。因为不是别人,正是这被称为自身内在的我,才说为“我”。巴利
4. Evametasmiṃ pakaraṇe gāravajananatthaṃ tena sampādetabbapāṭavavisayaṃ abhidhammapiṭakaṃ desakādisampattīhi saha vibhāvetvā idāni yathādhippetapakaraṇārambhapayojanābhidhānābhidheyyasotujanasamussāhanakaraṇappakārāni ca vibhāvetuṃ ‘‘tatthāha’’ntiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘pāṭavatthāyā’’ti iminā pakaraṇārambhapayojanaṃ vuttaṃ. ‘‘Abhidhammāvatāra’’nti iminā abhidhānābhidheyyāni. ‘‘Madhura’’ntiādīhi pakaraṇaṃ viseseti. ‘‘Samāsenā’’ti ca iminā sotujanasamussāhanakaraṇappakārānīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Aha’’nti kattubhūtaṃ attānaṃ niddisati. Tathā hi yo paro na hoti, so niyakajjhattasaṅkhāto attā ‘‘aha’’nti vuccati.
“Paṭu”是熟练的状态,“pāṭavaṃ”就是善巧。这个意思本身就是目的,从“目的”的意义上说,就是“善巧的目的”,即为了这个目的。针对这一点,为了生起能够把握种种理路的闻所成智,所以这样说。在轮回中看见怖畏、或者能摧毁种种恶不善法的人,就是比丘;这是为了他们。它既是藏,又是最上的,所以叫“最上藏”;在那里,即指阿毗达摩藏。因为从教法之容器这一意义上说,它确实是藏;在三藏之中,因为最为殊胜,所以是最上,因此叫“最上藏”。其中,“从教法之容器这一意义上说”,即从教法之义和容器之义两方面来说。正如在“不要因为得藏”等说法中,教法被称为藏;在“这时有个人拿着锄头和藏来”等说法中,任何容器也被称为藏。因此,这个阿毗达摩,从应当学取的意义上说是教法,从能持阿毗达摩之义的意义上说是容器,所以从教法之容器的意义上说,被称为藏。因此他们说:巴利
Paṭuno bhāvo pāṭavaṃ, taṃyeva attho payojanaṭṭhenāti pāṭavattho, tadatthāya. Taṃ sandhāya vividhanayaggahaṇasamatthassa sutamayañāṇassa uppādanatthanti vuttaṃ hoti. Saṃsāre bhayaṃ ikkhanti, bhindanti vā pāpake akusale dhammeti bhikkhū, tesaṃ. Piṭakañca taṃ uttamañcāti piṭakuttamaṃ, tasmiṃ piṭakuttame, abhidhammapiṭaketi adhippāyo. Tañhi pariyattibhājanatthato piṭakaṃ, tīsu piṭakesu visiṭṭhabhāvato uttamañcāti piṭakuttamaṃ. Tattha pariyattibhājanatthatoti pariyattiatthena ceva bhājanatthena ca. Tathā hi ‘‘mā piṭakasampadānenā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) pariyatti piṭakanti vuccati. ‘‘Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭaka’’ntiādīsu (ma. ni. 1.228; a. ni. 3.70) yaṃ kiñci bhājanampi. Tasmā idampi pariyāpuṇitabbaṭṭhena pariyatti, abhidhammatthānamādhāraṇatthena bhājanañcāti pariyattibhājanatthato piṭakanti vuccati. Tenevāhu –
通晓三藏及其义理的人说:
从教法的容器这一含义来说,他们称之为。
以此汇总之后,
这三者,即律藏等,也应当知道。巴利
‘‘Piṭakaṃ piṭakatthavidū, Pariyattibbhājanatthato āhu; Tena samodhānetvā, Tayopi vinayādayo ñeyyā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā; pārā. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā; dha. sa. aṭṭha. nidānakathā);
它的殊胜性应当这样理解:一是它超越了世间通行的说法,纯粹按诸法各自的本性来开示;二是它清楚阐明了殊胜的法蕴。在这里,它超越了“有情”“人”“比丘”这类世间通行的说法,而以“蕴”“界”“处”等名目,纯粹依照法本身来广泛开示,不像其他两藏那样依照上述世间通行的说法来讲,因此这部教法被称为“依法之教”。而且在这里,一切有为法当中,慧蕴被特别地阐明为最殊胜。所以,虽然三藏都是佛说,但就它完全依照诸法本性、不越出法本身来开示这一点来说,唯独这部藏在三藏中最为殊胜,这是合理的。此外,还应当从它法义超胜、法义殊胜的性质来理解它的殊胜。因为在阿毗达摩中,蕴、处等法被毫无遗漏地逐一分别,所以它比其余两藏更为超胜,其圣典也更为殊胜。因此,依据超胜而殊胜的圣典与法义,唯独这部藏在三藏中堪称最上,这是说得通的。正是由于具备上述的殊胜性,它才被称为“阿毗达摩藏”,因为“abhi”这个词就是表达殊胜的意思。再者,由于增长等法在这里被宣说,所以这部藏也是阿毗达摩藏。正如古人所说:巴利
Visiṭṭhabhāvo panassa lokavohāramatikkamma yathāsabhāvavasena desanato, visiṭṭhadhammakkhandhavibhāvanato ca veditabbo. Ettha hi ‘‘satto puggalo bhikkhū’’tiādikaṃ lokavohāramatikkamma ‘‘khandhadhātuāyatana’’ntiādinā yathādhammavaseneva bāhulladesanā pavattā, na itaresu viya yathāvuttavohāravasena, yato idaṃ yathādhammasāsananti vuccati. Sabbasaṅkhatadhammavisiṭṭho cettha paññākkhandho visesato vibhāvito, tasmā tiṇṇampi piṭakānaṃ buddhavacanabhāvepi yathāsabhāvānatikkamadesanādito idameva tīsu piṭakesu visiṭṭhanti yuttaṃ. Apica dhammātirekadhammavisesabhāvato cassa visiṭṭhabhāvo veditabbo. Abhidhamme hi nippadesato khandhāyatanādidhammānaṃ vibhattattā itaradvayato atirekatarā, visiṭṭhā ca pāḷi hoti, tasmā atirekassa, visiṭṭhassa ca pāḷidhammassa vasena idameva tīsu piṭakesu uttamanti vattuṃ vaṭṭati. Yathāvuttavisiṭṭhabhāvayogatoyeva cetaṃ ‘‘abhidhammapiṭaka’’nti vuccati abhi-saddassa visiṭṭhabhāvajotanato . Apica vuḍḍhimantādidhammānaṃ ettha vuttattā cetaṃ abhidhammapiṭakaṃ. Yathāhu porāṇā –
在这里,那些增长的法、具有自相的法、被尊崇的法、被限定的法,
此外,那些超越已说之法,因此它被称为阿毗达摩。巴利
‘‘Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā; Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā; pārā. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā; dha. sa. aṭṭha. nidānakathā);
同样地,在这里,依照“为往生色界而修习其道,以与慈俱行之心遍满一方而住”等(《法集论》160等)的说法,也说了具有增长性质的法;依照“以色为所缘,或以声为所缘”等(《法集论》1)的方式,因为可以由所缘等来标记,所以也说了具有自相的法;依照“有学法、无学法、出世间法”等的方式,说了应受供养、值得供养的法;依照“有触、有受”等(《法集论》1)的方式,因为由自性而确定,所以也说了已确定的法;依照“广大法、无量法(《法集论》三法论母12、二法论母99)、无上法”等的方式,说了增胜、殊胜的法。因此,由于“abhi”一词也有增长等含义,所以通过“增长的法在这里”等这样的词源解释,这部藏被称为“阿毗达摩”。以它进入阿毗达摩,所以名为《入阿毗达摩论》。这是显示与它的含义相应的名称。“tu”只是用来补足音节。因为论师们为了补足偈颂的音节,大多在各处使用小品词。不过,在哪里看到它们有特别的作用,我就在那里解释那个含义。“甜蜜”:从直接意义上说,这个“甜蜜”一词用于舌识所知的特殊味道,但在这里,是以可喜这一共通性,用“甜蜜”一词来表示义与文的圆满。因为对与它相似的事物,会用那个词来称呼,比如“火种青年”。而由于与那甜蜜相连,这个(法)也是甜蜜的,就像因为具有青色而称为青莲花一样。以微细深邃的文句圆满和义理圆满,增长对阿毗达摩境界的慧,所以是“增慧”。或者,因为文句圆满而说“甜蜜”,因为义理圆满而说“增慧”。巴利
Tathā hettha ‘‘rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti, mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādinā (dha. sa. 160 ādayo) vuḍḍhimantopi dhammā vuttā, ‘‘rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena ārammaṇādīhi lakkhitabbattā salakkhaṇāpi ‘‘sekkhā dhammā asekkhā dhammā, lokuttarā dhammā’’tiādinā nayena pūjitā pūjārahāpi ‘‘phasso hoti, vedanā hotī’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi ‘‘mahaggatā dhammā appamāṇā dhammā (dha. sa. tikamātikā 12, dukamātikā 99), anuttarā dhammā’’tiādinā nayena adhikā visiṭṭhāpi dhammā vuttā, tasmā abhi-saddassa vuḍḍhiādiatthesupi pavattanato ‘‘vuḍḍhimanto dhammā etthā’’tiādinā nibbacanena idaṃ piṭakaṃ ‘‘abhidhamma’’nti vuccati. Abhidhammaṃ otaranti anenāti abhidhammāvatāraṃ nāma pakaraṇaṃ. Iminā panassa atthānugatamabhidhānaṃ dasseti. Tu-saddo padapūraṇe. Ācariyena hi gāthāpadapūraṇatthaṃ yebhuyyena tattha tattha nipātā vuccanti. Yattha pana nesaṃ payojanaviseso dissati, tattheva tamatthaṃ vakkhāma. Madhuranti nippariyāyato madhura-saddoyaṃ jivhāviññeyye rasavisese vattati, idha pana iṭṭhabhāvasāmaññena atthabyañjanasampatti madhurasaddena vuttā. Bhavati hi taṃsadisassa taṃ-saddenābhidhānaṃ yathā ‘‘aggimāṇavo’’ti. Tena pana madhurena yogato idampi madhuraṃ yathā nīlaguṇayogato nīluppalanti. Nipuṇagambhīrāya byañjanasampattiyā ceva atthasampattiyā ca abhidhammavisayaṃ matiṃ vaḍḍhetīti mativaḍḍhanaṃ. Atha vā byañjanasampattiyā ‘‘madhura’’nti vuttaṃ, atthasampattiyā ‘‘mativaḍḍhana’’nti.
5 “Tāḷa”是钥匙,意思是像钥匙一样。因为被它迷惑,所以叫“痴”;这是无明的别名。痴本身对于进入阿毗达摩大城的人来说,起着阻挡进入的作用,所以就像门闩一样,称为“痴门闩”,即那个门闩。“破坏”:就是打开,或者藉此而被打开,所以叫“能破坏”。不过,无明的门闩不是靠智慧打开的吗?因为智慧正是它的直接对立面啊?确实如此,但这里也是把它当作智慧的因,才说“能破坏痴门闩”。因为因的因也可以按因来说,比如“村子因为贼而被烧,饭因为草而煮熟”。巴利
5.Tāḷanti kuñcikaṃ, kuñcikāsadisanti attho. Muyhanti tenāti moho, avijjāyetaṃ adhivacanaṃ, mohoyeva abhidhammamahāpuraṃ pavisantānaṃ pavesananivāraṇattā kavāṭabhūtoti mohakavāṭaṃ, tassa. Vighāṭeti, vighāṭīyati anenāti vā vighāṭanaṃ. Nanu ca avijjākavāṭaṃ paññāya ugghāṭīyati. Sā hi tassā ujuvipaccanīkabhūtāti? Saccaṃ, idampi tassā kāraṇabhāvena ‘‘mohakavāṭavighāṭanakara’’nti vuttaṃ. Kāraṇakāraṇampi hi kāraṇavasena vuccati yathā ‘‘corehi gāmo daḍḍho, tiṇehi bhattaṃ siddha’’nti.
6 “极难渡越”:因为与法、义、说法、通达所构成的四种甚深性相关联,钝根之人无法渡越,所以极度难越;正因如此,这部论与大海相似,才被称为“大海”。确实,大海洋深达八万四千由旬,除了须弥山王之外,任何东西都无法在其中立足;同样,这部论与四种甚深性相关联,除了如来之外,任何人都无法在其中立足。“渡越者”:指想以取义来渡越的人。这里应当依上下文说“筏”,或者把后文引过来连接。“渡越者”:指为了到达彼岸而渡越的人。“筏”:就像木筏一样,意思是与它相似。“摩伽罗”是鱼类,它们的住处就是“摩伽罗栖处”,指那个地方。巴利
6.Suduttaranti dhammatthadesanāpaṭivedhasaṅkhātacatugambhīrabhāvapaṭisaṃyuttatāya mandabuddhīhi tarituṃ asakkuṇeyyattā atiduttaraṃ, teneva cedaṃ mahodadhisamānattā ‘‘mahodadhī’’ti vuttaṃ. Mahaṇṇavopi hi caturāsītiyojanasahassagambhīro na sakkā aññatra sinerupabbatarājato kenaci patiṭṭhaṃ laddhuṃ, evamidampi catugambhīratāpaṭisaṃyuttaṃ aññatra tathāgatā na kenaci patiṭṭhaṃ laddhuṃ sakkāti. Tarantānanti atthaggahaṇavasena uttaritukāmānaṃ. Ettha ca ‘‘taraṃvā’’ti adhikāravasena vattabbaṃ, vakkhamānaṃ vā ānetvā sambandhitabbaṃ. Tarantānanti paratīrasampāpuṇanatthaṃ uttarantānaṃ. Taraṃvāti uḷumpaṃ viya, taṃsamānanti attho. Makarā nāma macchajātikā, tesaṃ ākaro nivāsabhūmīti makarākaro, taṃ.
7 7. 阿毗达摩师,就是致力于阿毗达摩的人,这是指他们。像手中宝一样,所以叫手中宝。就像人们虽然拥有许多珠宝等物,但在遇到危难时,为了安稳享用而握在手中的那些精华珠宝等物,被称为手中宝;同样,这部论也是如此,虽然广大的阿毗达摩藏存在,但因为它完全详尽展开,难以持守,所以采取摄取其中义理精华的方式而作。为了阿毗达摩比丘们容易持守,因它与手中宝相似,所以说为手中宝。我将宣说,就是以种种方式讲说。这是未来时态的表述,或者因为接近现在,以未来时态当作现在时态使用,意思是承诺之后马上就要宣说。虽然从义理上是以种种方式讲说,但为了显示从文辞上简要讲说的方式,所以说以略要。总集、略摄,就是略要。也就是说,以这种略要的方式,而不是以广释的方式宣说。到这里,已经显示了目的、能诠、所诠以及策励听众的方式。现在,所谓策励听众,就是让他们恭敬谛听,因此为了策励他们而说:你们要谛听,让心安住于等持。因为恭敬谛听,就与正行道相连。其中,那,就是指我将宣说的这部阿毗达摩入门,你们要谛听、留意。令心安住于等持,就是让心善住、不散乱。巴利
7. Abhidhamme niyuttā ābhidhammikā, tesaṃ. Hatthasāraṃ viyāti hatthasāraṃ. Yathā hi manussānaṃ bahūsu ratanādīsu vijjamānesupi āpadāsu ca sukhaparibhogatthaṃ hatthe kayiramānaṃ sāraratanādikaṃ ‘‘hatthasāra’’nti vuccati, evamidampi satipi mahante abhidhammapiṭake tassa sabbaso vittiṇṇatāya pariharituṃ asakkuṇeyyattā tadatthasārasampiṇḍanavasena kayiramānaṃ ābhidhammikabhikkhūnaṃ sukhapariharaṇatthāya sampajjatīti hatthasārasadisattā ‘‘hatthasāra’’nti vuttaṃ. Pavakkhāmīti pakārena kathessāmi, anāgatavacanañcetaṃ, vattamānasamīpattā vā anāgate vattamānūpacārato vattamānavacanaṃ, paṭiññānantarameva vakkhatīti. Atthavasena pakārena kathentopi saddavasena saṅkhipitvā kathessāmīti dassento āha ‘‘samāsenā’’ti. Samasanaṃ saṃkhipanaṃ samāso, tena samāsena, na byāsavasenāti vuttaṃ hoti. Ettāvatā ca payojanābhidhānābhidheyyasotujanasamussāhanakaraṇappakārāni dassetvā idāni yasmā sotujanasamussāhanaṃ nāma tesaṃ sakkaccasavane niyuñjanaṃ, tasmā te tattha niyojento āha ‘‘taṃ suṇātha samāhitā’’ti. Sakkaccasavanapaṭibaddhā hi sammāpaṭipattīti. Tattha tanti taṃ mayā vakkhamānaṃ abhidhammāvatāraṃ suṇātha nisāmayatha. Samāhitā sammā āhitā, avikkhittacittāti attho.