第十九章
Ekūnavīsatimo paricchedo
这二十八种色法,现在也如其所应。
有智慧的人应该按照大种色等类别来分别。
Aṭṭhavīsavidhampetaṃ, rūpaṃ dāni yathārahaṃ; Bhūtarūpādibhedehi, vibhajeyya vicakkhaṇo.
地等四种,就是大种色。
另外,所造色有二十四种。
Pathavādikamidanti, bhūtarūpaṃ catubbidhaṃ; Upādārūpamaññaṃ tu, catuvīsatividhaṃ bhave.
眼等五种色法被认为是内在的色法;
剩下的二十三种,被称为外色。
Pañcavidhampi cakkhādirūpamajjhattikaṃ mataṃ; Tevīsatividhaṃ sesaṃ, bāhiranti pavuccati.
色、声、香、味、触这五种,分成七类;
五种净色所对应的对象,就叫作五种所缘。
Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbā satta pañcadhā; Pañcappasādavisayā, pañcārammaṇanāmakā.
剩下的二十一种,归入法所缘的范畴。
意识所识知的对象,就是意门的活动范围。
Ekavīsatividhaṃ sesaṃ, dhammārammaṇasaṅgahaṃ; Manoviññāṇaviññeyyaṃ, manodvārassa gocaraṃ.
净色和境,这两组五法也都存在;
十处界以自性而言亦有十二。
Pasādā visayā ceva, pañcakā dvepi sambhavā; Dvādasāpi sarūpena, dasāyatanadhātuyo.
而这一切色法,都被认为是有对碍的。
那同一个粗色,也被称为“近”。
Yadedaṃ pana sabbampi, rūpaṃ sappaṭighaṃ mataṃ; Tadevoḷārikaṃ nāma, santiketi pavuccati.
其余的无对,就是法处和法界;
细色和色,色被安立为十六种。
Sesamappaṭighaṃ nāma, dhammāyatanadhātu ca; Sukhumañceva rūpañca, rūpaṃ soḷasadhā ṭhitaṃ.
而依处色有六种,包括净色和心色。
而其余的非所依色,在有的存在中则有二十二种。
Chabbidhā vatthurūpaṃ tu, pasādahadayampi ca; Avatthurūpaṃ sesaṃ tu, dvāvīsatividhaṃ bhave.
净色和表色,则是门色,共有七种。
不过,剩下的非门色也有二十一种。
Pasādā ceva viññatti, dvārarūpaṃ tu sattadhā; Sesaṃ advārarūpaṃ tu, ekavīsavidhampi ca.
五净色与男女根这一对,再加上命根,一共八种;
但根色以外的其余色,则是二十种非根色。
Pasādā bhāvayugaḷaṃ, jīvitañceti aṭṭhadhā; Indriyarūpamaññaṃ tu, vīsadhānindriyaṃ siyā.
色、香、味、食素,以及四大种色,共为八种。
其余的是不可分离色,而可分离色则有二十种。
Vaṇṇo gandho raso ojā, bhūtarūpanti aṭṭhadhā; Avinibbhogamitaraṃ, vinibbhogaṃ tu vīsadhā.
不分离色,以及声、心依处和诸根;
十八种完成色,应知为色色。
Avinibbhogarūpāni, saddavatthindriyāni ca; Nipphannaṃ aṭṭhārasadhā, rūparūpanti veditaṃ.
而限定与虚空,以及表色、轻快性等;
变化相,以及色的积集等。
Paricchedo panākāso, viññattilahutādayo; Vikārā lakkhaṇā ceva, rūpassupacayādayo.
即使分成十种,也还是没有完成;从究竟真实来看,这并不存在。
把它当作“属于色”之后,就称为色。
Dasadhāpi anipphannaṃ, natthetaṃ paramatthato; Rūpassetanti katvāna, rūpamicceva vuccati.
唯独色处这一种被称为有见。
而另外那不可见的,则有二十七种。
Rūpāyatanamevekaṃ, sanidassanamīritaṃ; Anidassanamaññaṃ tu, sattavīsatividhampi ca.
业所生的(色法)是有执受的,其余的是无执受的。
心生、时节生和食生这三类。
Kammajaṃ panupādinnaṃ, anupādinnakāparaṃ; Tividhaṃ cittajañceva, utujāhārajanti ca.
眼触所依被安立为眼界。
其余的二十七种则不是它的所依。
Cakkhusamphassavatthūti, cakkhudhātu pakittitā; Na vatthu tassa sesaṃ tu, sattavīsatividhaṃ bhave.
依耳触等事,同样也有两种。
此外,还应按它们各自的生起方式,说明三种类别是如何形成的。
Sotasamphassavatthādi-vasā ca duvidhā tathā; Tividhā ca vibhāveyya, yathāsambhavato kathaṃ.
可见色是色,也是有对色。
而另外那种不可见者,则是粗大、有质碍的,应存在于有中。
Sanidassanarūpañca, vaṇṇo sappaṭighampi ca; Anidassanamaññaṃ tu, thūlaṃ sappaṭighaṃ bhave.
还有不可见色,以及其余的无对色;
这十六种以及一切色,应当说为三种。
Anidassanarūpañca, sesamappaṭighampi ca; Soḷasāti ca sabbampi, rūpaṃ tividhamuddise.
眼与耳这两者,则名为未至而取者。
鼻等三根,名为“取已至(对象)者”。
Apattagāhakaṃ nāma, cakkhusotadvayaṃ pana; Sampattagāhakaṃ nāma, ghānādittayamīritaṃ.
除了不取境的五根之外,其余在生存界中有二十三种。
任何所缘都完全不被执取。
Agāhakamato sesaṃ, tevīsatividhaṃ bhave; Kiñci sārammaṇaṃ nāma, na gayhatīti sabbathā.
所造的内色,同样也有所造的外色。
非依止所生与外在者,同样也成为三种。
Upādā ajjhattikaṃ rūpaṃ, upādā bāhiraṃ tathā; Nopādā bāhirañceti, evampi tividhaṃ bhave.
内在的、被执取的色,以及外在的、同样被执取的色;
以及非执受的,也依照这样的方式等等。
Ajjhattikamupādinnaṃ, bāhirañca tathāparaṃ; Anupādinnakañceti, evamādivasāpi ca.
所见之色、所闻之声,香等三种为所觉。
被意识所识知的,以及其他应被识知的,共有四种。
Diṭṭhaṃ rūpaṃ sutaṃ saddo, gandhādi tividhaṃ mutaṃ; Viññātamaññaviññeyyaṃ, manasāti catubbidhaṃ.
色的色、区分、变化、相,依次;
十八种单一法、五、四种,那也如此。
Rūparūpaṃ paricchedo, vikāro lakkhaṇaṃ kamā; Aṭṭhārasekakaṃ pañca, catukkanti ca taṃ tathā.
既是门,也是所依处;但不是所依处而仅仅是门。
既不是门,也不只是依处,同时也不是两者,应当这样说明。
Dvārañca hoti vatthu ca, na vatthu dvārameva tu; Na dvāraṃ vatthumevātha, nobhayanti ca niddise.
由执取(而生)的非所执取法,以及非所执取法,同样如此。
不执取的有两种,如此四种也已宣说。
Upādā anupādinnaṃ, anupādinnakaṃ tathā; Nopādā duvidhañceti, catuddhevampi desitaṃ.
有对且执取的色,以及同样无对的色;
不执取的有两种,这样算来共有四种。
Sappaṭigghamupādā ca, rūpamappaṭighaṃ tathā; Nopādā duvidhañceti, catuddhā evamādito.
十一种一因生色:心处根九法聚。
业所生与心所生,同样地,两种表色。
Ekādasekajarūpaṃ, hadayindriyanavakaṃ; Kammajaṃ cittajañceva, tathā viññattikaṃ dvayaṃ.
声音由心生与时节生,因此一种色法被视为二生。
由心、时节和食生起的轻快性等三法,是三生。
Saddo cittotujo tasmā, rūpamekaṃ dvijaṃ mataṃ; Cittotāhārasambhūtaṃ, lahutādittayaṃ tijaṃ.
并非由虚空界所间隔,而是由业等四种共同生起的。
接着讲相色,色法这样共有五种。
Navākāsāvinibbhogā, kammādicatusambhavā; Atha lakkhaṇarūpanti, rūpamevaṃ tu pañcadhā.
九种虚空色与不离色,以及九种事根;
十八种色,可以归纳为业所生色。
Navākāsāvinibbhogā, nava vatthindriyāni ca; Aṭṭhārasavidhaṃ rūpaṃ, kammajaṃ hoti piṇḍitaṃ.
声音、虚空及其区分,以及表色、轻快性等。
十五种色法,都说是由心产生的。
Saddākāsāvinibbhogā, viññattilahutādayo; Pañcadasavidhaṃ rūpaṃ, cittasambhavamuddise.
声音、虚空、不可分离的,以及轻快性等三种;
由时节产生的色,宣说为十三种。
Saddākāsāvinibbhogā , lahutādittayanti ca; Utusambhavamīrenti, rūpaṃ terasadhā ṭhitaṃ.
还有界限色(虚空)与(八)不相离色,以及轻快性等三类。
这样称为食生色,安立为十二种。
Paricchedāvinibbhogā, lahutādittayampi ca; Evamāhārajaṃ nāma, rūpaṃ dvādasadhā ṭhitaṃ.
生、老和死,不是从任何地方生出来的。
按照色的生起类别来分,这样也同样是五种。
Jāti jarā ca maraṇaṃ, na kutocipi jāyati; Evampi pañcadhā hoti, rūpajātivibhāgato.
二十五种业,由欲界与色界所限定;
在欲界和色界这两界中,生起业所生的色。
Pañcavīsatividhaṃ kammaṃ, kāmarūpavavatthitaṃ; Janeti kammajaṃ rūpaṃ, kāmarūpabhavadvaye.
五识的果报和无色界的果报,以及一切结生心;
阿罗汉的死亡是第十六种,应当避开这十六种。
Pañcaviññāṇamāruppa-vipākā sabbasandhiyo; Cuti khīṇāsavasseti, soḷasete vivajjaye.
其余七十五种心,是能生起的。
在五蕴地中,它们产生由心所生的色。
Pañcasattati sesāni, cittānimāni sambhavā; Janenti cittajaṃ rūpaṃ, pañcavokārabhūmiyaṃ.
火界在两种存在中产生时节生色。
在欲界地,食素也同样产生食生色。
Janebhi utujaṃ rūpaṃ, tejodhātu bhavadvaye; Kāmabhūmiyamojā tu, janetāhārajaṃ tathā.
业在每一个刹那,都生出自己所产生的色法;
心识生起的那一刻,紧接着就生起下一个。
Kammaṃ janeti rūpāni, attajāni khaṇe khaṇe; Cittamuppādakālamhi, uppādānantaraṃ paraṃ.
色由时节所生,智者们宣说为有十三种状态。
还有分割与分离,以及轻快性等三种。
Utusambhavamīrenti, rūpaṃ terasadhā ṭhitaṃ; Paricchedāvinibbhogā, lahutādittayampi ca.
在结生时和转起时,业所生色都能生起。
其余的色法只在转起时生起,而不是在结生时。
Sandhiyampi kammajaṃ tu, pavattepi ca sambhavā; Janeti rūpaṃ sesāni, pavatte, na tu sandhiyaṃ.
在连着诸根的相续里,业等三类也(能生色)。
在死者身上以及外部,则各自随宜生起色。
Indriyabaddhasantāne, kammādi tividhampi ca; Janeti rūpaṃ matake, bāhire tu yathārahaṃ.
业等诸因各自产生相应的色。
其余那些色法的生起,也都有各自的缘。
Iti kammādayo rūpaṃ, janenti ca yathāsakaṃ; Sesānampi ca rūpānaṃ, paccayā honti sambhavā.
就这样,色法的分类、种类的差别,以及它们的生起;
在这里,他进一步说明了色法的种种分类,比如“生”等。
Iti rūpavibhāgañca, jātibhedañca sambhavā; Janakādippabhedañca, rūpānaṃ tattha dīpayeti.