4. 阎浮车相应
4. Jambukhādakasaṃyuttaṃ
《涅槃问经》的注释
1. Nibbānapañhasuttavaṇṇanā
314缘于涅槃这句话里,缘于的意思是:对于厌离一切有为法、心倾向于无为、内心已由种姓智转向出离的人,通过圣道现证涅槃。当涅槃被现证时,证得它之后,既依于它作为所缘缘,也依于它作为增上缘;又因为它具有最上安稳的本质,是已解脱诸行的最终归宿,所以成为依止之处。依止于此,被称为灭尽的圣道就能灭除贪等烦恼。如果不现证涅槃,贪等烦恼就不可能达到不再生起的灭尽,因此说缘于涅槃,贪被灭尽。
314.Nibbānaṃāgammāti ettha āgammāti sabbasaṅkhārehi nibbinnassa visaṅkhāraninnassa gotrabhunā vivaṭṭitamānasassa maggena sacchikaraṇenāti attho. Sacchikiriyamānañhi taṃ adhigantvā ārammaṇapaccayabhūtañca paṭicca adhipatipaccayabhūte ca tasmiṃ paramassāsabhāvena vimuttasaṅkhārassa paramagatibhāvena ca patiṭṭhānabhūte patiṭṭhāya khayasaṅkhāto maggo rāgādike khepetīti taṃsacchikaraṇābhāve rāgādīnaṃ anuppattinirodhagamanābhāvato ‘‘nibbānaṃ āgamma rāgo khīyatī’’ti vuttaṃ.
“正是由于这部经”——就是指这部《阎浮车经》。如果有人主张“仅仅是烦恼的灭尽就是涅槃”,那么,由于经中出现了“贪的灭尽”等说法,而“仅仅是烦恼的灭尽”这句话又没有加以区分,就会引出“是谁的灭尽?”等问题。对此,论师说“是谁的?”等等。他肯定会说“是自己的”,因为以他人的烦恼灭尽来成就他人的涅槃,是不合理的。接着又因为存在“以涅槃为所缘,在种姓智的刹那证得烦恼灭尽”这种情况,便提出反问:“难道是在那些烦恼还没有被灭尽的时候吗?”等等。然而,不能仅仅因为以涅槃为所缘,就说已经证得了烦恼的灭尽。因为心能缘取过去、未来等一切对象,并不是只缘取已经生起的法。那么,种姓智是否会依于圣道所应完成的“烦恼不生的法性”而生起呢?不会。因为尚未证得涅槃的人,不可能有以涅槃为所缘的智慧。涅槃不像其他法那样,它极其甚深,未证得的人无法将它作为所缘。因此,种姓智所将要证得的涅槃,必须具有超越三时自性的甚深性质。如果有人主张涅槃仅仅是烦恼的灭尽,那么在种姓智生起之前,就应该已经有已生起的烦恼灭尽了。因为如果可以缘取尚未证得的烦恼灭尽,那么种姓智之前的那些心也应该能缘取它了。
Imināva suttenāti imināva jambukhādakasuttena. Kilesakkhayamattaṃ nibbānanti vadeyya ‘‘rāgakkhayo’’tiādinā sutte āgatattā. ‘‘Kilesakkhayamatta’’nti avisesena vuttattā āha ‘‘kassā’’tiādi. Addhā attanoti vakkhati ‘‘parassa kilesakkhayena parassa nibbānasampatti na yuttā’’ti. Nibbānārammaṇakaraṇena gotrabhukkhaṇe kilesakkhayappattitā ca āpannāti āha – ‘‘kiṃ pana tesu akhīṇesuyevā’’tiādi. Nanu ārammaṇakaraṇamattena kilesakkhayo anuppattoti na sakkā vattuṃ. Cittañhi atītānāgatādisabbaṃ ālambanaṃ karoti, na nipphannamevāti. Gotrabhūpi maggena yā kilesānaṃ anuppattidhammatā kātabbā, taṃ ārabbha pavattissatīti? Na, appattanibbānassa nibbānārammaṇañāṇābhāvato. Na hi aññe dhammā viya nibbānaṃ, taṃ pana atigambhīrattā appattena ālambituṃ na sakkā, tasmā tena gotrabhunā pattabbena tikālikasabhāvātikkantagambhīrabhāvena bhavitabbaṃ, kilesakkhayamattataṃ vā icchato gotrabhuto puretaraṃ nipphannena kilesakkhayena bhavitabbaṃ. Appattakilesakkhayārammaṇakaraṇe hi sati gotrabhuto puretaracittānipi ālambeyyunti.
“因此”等语,是对前面所说义理的总结。而这就是涅槃。在“有色法、无色法”等语句中,通过“等”这个字,应当知道包含了出世间法、无漏法等。通过举出无色法等的存在,说明了它是圆成实的存在。因此说“不单是烦恼灭尽而已”。因为如果只是烦恼灭尽,涅槃就会变成多种多样:“灭尽多少烦恼,就有多少涅槃。”如果它只是不存在的自性,就不会有甚深等性质,也不会有无为等性质,而这些性质确实是涅槃所具有的,所以应当信解涅槃是圆成实的存在。再者,以世俗谛为所缘,或以有为法为所缘,不能以彻底断除的方式断除烦恼,因为广大智或观智只能以镇伏烦恼或彼分断的方式断除烦恼。因此,圣道智的所缘,必须具有与世俗谛、有为法所缘相反的自性。正因如此,它才能以彻底断除的方式断除烦恼。所以在这里应当得出结论:涅槃是圆成实、无为的自性。
Tasmātiādi vuttasseva atthassa nigamanaṃ. Taṃ panetaṃ nibbānaṃ. Rūpino dhammā arūpino dhammātiādīsūti ādisaddena lokuttaraanāsavādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Arūpadhammādibhāvaggahaṇena cassa parinipphannatā dīpitā. Tenāha ‘‘na kilesakkhayamattamevā’’ti. Kilesakkhayamattatāya hi sati nibbānassa bahutā āpajjati ‘‘yattakā kilesā khīyanti, tattakāni nibbānānī’’ti. Abhāvassabhāvato gambhīrādibhāvo asaṅkhatādibhāvo ca na siyā, vutto ca so nibbānassa, tasmāssa paccetabbo parinipphannabhāvo. Yasmā ca sammutisaccārammaṇaṃ saṅkhatadhammārammaṇaṃ vā samucchedavasena kilese pajahituṃ na sakkoti, yato mahaggatañāṇaṃ vipassanāñāṇaṃ vā kilesavikkhambhanavasena tadaṅgavasena vā pajahati, tasmā ariyamaggañāṇassa sammutisaccasaṅkhatadhammārammaṇehi viparītasabhāvena ārammaṇena bhavitabbaṃ. Tathā hi taṃ samucchedavasena kilese pajahīti evaṃ parinipphannāsaṅkhatasabhāvaṃ nibbānanti niṭṭhamettha gantabbanti.
《说法者问经》等注释
3-15. Dhammavādīpañhasuttādivaṇṇanā
316-328“舍断而前往”:通过圣道舍断之后,以智而前往。“善往”:正确前往、已正确行道,所以叫善逝。“为了遍知”:为了以三种遍知而遍知。“名为苦”:应当被称为“苦”、应当被了知的具有苦性的法,就是苦苦性。因为在远离苦受的有为法以及乐受当中,正如这里确实会呈现出行苦性、变坏苦性这样的苦的同义语,所以对具有苦性的法,用一个“苦”字加以区分而说为“苦苦性”。“剩下两句”:就是“行苦性”和“变坏苦性”这两句。以诸行的状态而具有苦性,是行苦性;因为乐会变坏而具有苦性,是变坏苦性。
316-328.Pahāya gatattāti ariyamaggena jahitvā ñāṇagamanena gatattā. Suṭṭhu gatāti sammā gatā paṭipannāti sugatā. Parijānanatthanti tīhi pariññāhi parijānanatthaṃ. Dukkhasaṅkhātoti ‘‘dukkha’’nti saṅkhātabbo viditabbo ca dukkhasabhāvo dhammo dukkhadukkhatā. Yasmā dukkhavedanāvinimuttasaṅkhatadhamme sukhavedanāya ca yathā idha saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatāti dukkhapariyāyo niruppateva, tasmā dukkhasabhāvo dhammo ekena dukkhasaddena visesetvā vutto ‘‘dukkhadukkhatā’’ti. Sesapadadvayeti saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatāti etasmiṃ padadvaye. Saṅkhārabhāvena dukkhasabhāvo saṅkhāradukkhatā. Sukhassa vipariṇāmanena dukkhasabhāvo vipariṇāmadukkhatā.
第16章 难问经的注释
16. Dukkarapañhasuttavaṇṇanā
329“出家”是指出家人的修行实践。“法随法行的比丘”是指正在修行法随法的比丘。“日”就是早晨。“不久”就是很快。所以他说“只是迅速地”。
329.Pabbajjāyāti pabbajitapaṭipattiyaṃ. Dhammānudhammappaṭipanno bhikkhūti dhammānudhammaṃ paṭipajjamāno bhikkhu. Pātanti pāto. Nacirassanti khippameva. Tenāha ‘‘lahuyevā’’ti.